Eragons

-   Tas labākajā gadījumā ir riskanti. Ja vergus nogalina no attāluma, mēs būsim sprukās. Mēs razakiem neko nevaram nodarīt, ja neredzam viņus.

-   Mēs jau nemaz nezinām, vai vergus vispār nogalina, Eragons uzsvēra.

-    Esmu pārliecināts, ka nogalina, Broms drūmi norūca. Tad viņa acis iedzalkstījās un viņš izpūta vēl vienu dūmu apli.

Tomēr tā ir aizraujoša doma. Ja mēs iesaistītu arī Safīru, kas noslēptos turpat tuvumā, un… Viņš apklusa, nepabeidzis domu. Mēs varētu to paveikt, taču mums jārīkojas ātri. Karalis drīz ieradīsies, tādēļ nav daudz laika.

-   Vai mums vajadzētu doties uz Ellesdzirnām un izpētīt apkārtni? Būtu labi redzēt apkārtni dienasgaismā, lai izvairītos no slēpņiem, Eragons ierosināja.

Broms aptaustīja savu nūju.

-    Mēs to varam izdarīt arī vēlāk. Rīt es atgriezīšos pilī un noskaidrošu, kā varam aizvietot vergus. Man jābūt uzmanīgam, lai neizraisītu aizdomas, taču mani viegli varētu atmaskot spie­gi un galminieki, kas zina par razakiem.

-    Es nespēju noticēt mēs patiešām esam viņus atraduši, Eragons klusi sacīja. Mirušā tēvoča un nodedzināto māju tēls kā zibens šautra izskrēja viņam cauri. Jauneklis sakoda zobus.

-    Tomēr smagākā daļa mums vēl ir priekšā, bet nudien mēs esam godam pastrādājuši, Broms sacīja. Ja veiksme mums uzsmaidīs, tu drīz varēsi atriebties un vārdeni būs brīvi no bīs­tama ienaidnieka. Turpmākais jau būs atkarīgs no tevis paša.

Eragons domās līksmi izklāstīja Safīrai: Mēs atradām raza­ku slēptuvi!

Kur? Viņš ātri pastāstīja, ko abi atklājuši. Ellesdzirnas, pūķis uzjautrinājās. Viņiem īsti piemērota vieta.

Eragons piekrita. Kad pabeigsim šo darbu, varbūt mēs varē­tu apciemot Kārvahallu.

Ko īsti tu gribi? Pēkšņi viņas balsī ieskanējās rūgtums. Atgriezties savā iepriekšējā dzīvē? Tu zini, ka tas nenotiks, tādēļ beidz par to sapņot! Kādā brīdī tev būs jāizlemj, kurai pusei pie­slieties. Vai tu slēpsies visu atlikušo dzīvi vai arī palīdzēsi vārde­niem? Sīs ir tavas vienīgās iespējas, ja vien tu neizlemsi kalpot Galbatoriksam, bet es tam nepiekrītu un nekad nepiekritīšu.

Viņš klusi atbildēja: Ja man būs jāizvēlas, es saistīšu savu likteni ar vārdeniem, tu taču to zini.

Jā, bet dažreiz tev tas pašam sev jāatkārto. Viņa atstāja Eragonu, kurš turpināja prātot par pūķa vārdiem.

34. NODAĻA Ellesdzirnu pielūdzēji

Kad Eragons pamodas, istaba viņš atradās viens pats. Uz sienas ar ogli bija uzskrāpēta zīmīte:

Eragon!

Šodien atgriezīšos vēlu. Nauda pārtikai ir zem matrača.

Izpēti pilsētu, papriecājies, taču esi nemanāms!

Broms

P. S. Izvairies no pils. Nekur neej bez sava stopa! Turi to

gatavībā.

Eragons noslaucīja sienu un paņēma naudu no matrača apakšas. Uz muguras viņš uzlika stopu, domādams: Es gribētu, lai man visu laiku nebūtu jāstaigā apbruņotam.

Viņš devās prom no "Zelta lodes" un vieglā gaitā gāja pa pilsētas ielām, apstādamies aplūkot visu, kas saistīja skatienu. Pilsētā bija daudz pievilcīgu veikalu, tomēr neviens no tiem nebija tik aizraujošs kā Andželas veikaliņš Tērmā. Reizēm jauneklis uzmeta skatu tumšajiem, noslēgtajiem namiem un vēlējās, kaut varētu tikt prom no pilsētas. Kad par sevi atgādi­nāja izsalkums, viņš nopirka gabalu siera un maizes klaipu un notiesāja tos, sēžot uz ietves malas.

Vēlāk Drasleonas tālajā galā viņš izdzirdēja vairāksolītāju nosaucam preču cenas. Ziņkāres dzīts, viņš devās turp, kur skanēja balss, un nonāca pie plaša laukuma starp divām ēkām. Uz paaugstinājuma stāvēja desmit vīri. Viņiem priekšā bija sapulcējies grezni un krāsaini ģērbies trakulīgs pūlis. Kur tad ir preces, ko izsola ? Eragons prātoja.

Vairāksolīšanas vadītājs beidza cenu saraksta lasīšanu un mudināja jaunu vīrieti kāpt uz paaugstinājuma. Vīrs lempīgi uzrāpās augšā, ķēdes žvadzēja viņam pie kājām un rokām.

Mūsu pirmā prece, izsoles vadītājs paziņoja. Veselīgs vīrietis no Hadaraka tuksneša, noķerts pagājušajā mēnesī, lie­liskā stāvoklī. Paskatieties uz šīm rokām un kājām: viņš ir spē­cīgs kā vērsis! Viņš būtu lielisks sargs, taču, ja negribat viņam uzticēties, būs labs smaga darba strādnieks. Taču ļaujiet man jums, dāmas un kungi, sacīt, ka tā būtu gatavā izšķērdība. Viņa prāts ir ass kā nagla, ja piedabūsiet viņu runāt civilizētā mēlē!

Pūlis smējās, un Eragons grieza zobus no niknuma. Viņa lūpas jau sāka veidot vārdu, kas atbrīvotu vergu, un viņa roka nesen atbrīvota no apsēja pacēlās. Zīme uz viņa rokas mirgoja. Jauneklis jau gatavojās atbrīvot maģiskos spēkus, kad piepeši viņam ienāca prātā vergs nevarēs aizbēgt! Vergu notvers, vēl pirms viņš nonāks pie pilsētas mūra. Eragons visu vēl vairāk sarežģītu, ja mēģinātu palīdzēt. Viņš nolaida roku un klusām nolamājās. Domā! Nedomājot jau tu iekūlies nepatikšanās ar urgļiem.

Viņš bezspēcīgi lūkojās, kā vergu pārdeva garam vīram ar līku degunu. Nākamā prece bija maza meitenīte ne vairāk kā sešus gadus veca -, kuru izrāva no raudošās mātes rokām. Kad izsoles vadītājs sāka vairāksolīšanu, Eragons piespieda sevi doties prom, iekšēji sastindzis aiz niknuma un aizvainojuma.