Golema acs

Biroja telpas torīt bija smacīgas un iemidzinošas. Netenjels pat atļāvās novilkt mēteli un uzlocīt izsmalcinātā krekla pie­durknes. Apspiežot žāvas, viņš ķērās pie papīru kaudzes, kur atradās ziņojumi par Pretošanās kustības pēdējo izlēcienu uzbrukumu kādam veikalam Vaitholā. Saullēktā caur jumta logu tika iemests spridzeklis, visticamāk, eksplozīva lode, kas smagi savainoja veikala vadītāju. Veikals piegādāja burvjiem tabaku un kvēpināmo vīraku; iespējams, tieši pēdējā dēļ tas bija izraudzīts par uzbrukuma mērķi.

Notikumam nebija aculiecinieku, un ari Izlūklodes atradās kaut kur citur. Netenjels pie sevis nolamājās. Bezcerīgi. Nekādu pavedienu. Viņš nolika šos dokumentus malā un pievērsās nāka­majam ziņojumam, kurā bija teikts, ka pilsētā uz namu sienām atkal parādījušies rupji izteicieni par premjerministru. Jaunais burvis nopūtās un parakstīja rīkojumu, kurā uzdeva veikt tūlī­tējus tīrīšanas darbus, ļoti labi apzinoties, ka grafīti atkal parā­dīsies ātrāk, nekā sētnieki spēs tos nomazgāt.

Beidzot pienāca pusdienlaiks. Netenjels devās uz nelielām svinībām Bizantijas vēstniecības dārzā tās bija sarīkotas par godu Dibinātāja dienai. Viņš klīda starp viesiem, juzdamies stipri izklaidīgs. Prātā bija tikai Pretošanās kustība.

Piepildījis kausu ar stipru augļu punšu no sudraba trauka, kas atradās vienā dārza stūrī, viņš netālu pamanīja stāvam jau­nieti. Kādu brīdi viņu vērojis, Netenjels eleganti (vismaz viņš pats tā cerēja) palocījās. Vai drīkstu apsveikt ar panākumiem, Ferēras jaunkundz?

Džeina Ferēra nomurmināja pateicības vārdus. Tā bija pavisam maza čehu spiegu vienība. Mums šķiet, ka viņi bija ieradušies Anglijā ar zvejnieka laivu. Neveikli amatieri, kurus nebija grūti pazīt. Daži uzticami vietējie sacēla trauksmi.

Netenjels pasmaidīja. Jūs esat pārāk kautrīga. Es dzirdēju, ka spiegi vazāja policiju aiz deguna apkārt visai Anglijai, pa ceļam nogalinot arī vairākus burvjus.

-   Jā, bija pāris mazu negadījumu.

-   Neskatoties ne uz ko, tā ir nozīmīga uzvara. Netenjels iedzēra malciņu punša, priecādamies par komplimenta divdo­mīgo dabu. Ferēras jaunkundzes meistars bija policijas priekš­nieks Henrijs Divāls, Džesikas Vaitvelas galvenais sāncensis. Tiklīdz notika kaut kas tamlīdzīgs, viņa ar Netenjelu bieži uzsāka šādu sarunu, kurā bārstīja ar divdomīgiem dzēlieniem pilnus komplimentus, pārbaudot viens otra raksturu.

-   Un kā ar jums, Džon Mandrāk? Džeina saldi vaicāja. Vai tiesa, ka jums uzticēts atmaskot šo kaitinošo Pretošanās kus­tību? Tas ir tik nozīmīgs darbs!

-   Es tikai apkopoju informāciju, ko man sniedz ziņotāji. Nekas īpaši aizraujošs.

Džeina Ferēra pastiepās pēc kausa un mazliet pasmēla punšu.

-    Iespējams. Tomēr nozīmīgi tik nepieredzējušam burvim kā jūs. Jūs strādājat patiešām labi. Vēl vienu glāzīti?

-   Paldies, nē. Netenjels juta, ka vaigos sakāpj sārtums. Protams, tā bija taisnība viņš bija jauns un nepieredzējis, un visi viņu vēroja, gaidīdami, kad premjerministra mīlulis Džons Mandrāks kļūdīsies. Viņš ar pūlēm apslāpēja naidīgu skatienu.

-    Es ticu, ka vēlākais pēc pusgada Pretošanās kustība būs atmaskota un sakauta, jaunais burvis noskaldīja.

Džeina Ferēra ielēja punšu glāzē un pacēla to kā tostu, bet viņas acīs mirdzēja uzjautrinājums. Jūs mani patīkami pār­steidzat, viņa teica. Pretošanās kustība bez jebkādiem panā­kumiem tiek medīta jau trīs gadus, bet jūs apņematies sakaut viņus sešu mēnešu laikā! Bet, ziniet ko es ticu, ka jūs to spējat paveikt, Džon. Jūs jau esat gluži liels vīrs.

Netenjels atkal nosarka. Viņš mēģināja savaldīt emocijas. Džeina Ferēra bija divus vai trīs gadus vecāka par viņu un tik­pat gara nu, iespējams, nedaudz garāka -, ar gariem, tumšbrū­niem matiem. Viņas acis bija mulsinoši zaļas un skatiens ass. Jaunais burvis Džeinai blakus jutās neveikls un muļķīgs, lai gan bija ielicis nevainojamā uzvalka krūšu kabatā sarkanu moderna burzīta auduma kabatlakatiņu. Pēkšņi Netenjels sāka atspēkot viņas teikto, lai gan labāk būtu bijis paklusēt.

-   Mēs zinām, ka Pretošanās kustībā ir daudz jauniešu, viņš stāstīja. Šo faktu apstiprina vairāki viņu upuri, un tie pāris kustības dalībnieki, kurus izdevies novākt, nebija vecāki par mums. Viņš viegli uzsvēra pēdējo vārdu teikumā. Tātad risinājums ir skaidrs. Mēs iesūtām aģentus, kas iefiltrējas šajā slepenajā organizācijā. Un, tiklīdz viņi ir ieguvuši nodevēju uzticību un tikuši klāt kustības vadītājam… nu, tad mēs strauji rīkojamies.

Vēl viens smaids. Vai esat pārliecināts, ka tas būs tik vien­kārši?

Netenjels noskurinājās. Es pats pirms pāris gadiem gandrīz tiku klāt viņu vadītājam. Tas ir izdarāms.

-   Vai patiešām ? Džeina ieinteresēta iepleta acis. Pastās­tiet par to tuvāk!

Bet Netenjels jau bija atguvis paškontroli. Drošs, noslēpu­mains, slepens. Jo mazāk informācijas izpaudīs, jo labāk. Viņš pameta skatienu uz dārza otru galu.

-   Redzu, ka ieradusies Vaitvelas jaunkundze, zēns sacīja. Man kā uzticamam māceklim jādodas viņu sagaidīt. Vai jūs mani atvainosiet, Ferēras jaunkundz?