Golema acs

Netenjels pateicās meistarei par uzslavu, neatklādams, ka lielākā daļa no tā, ko viņam tagad mācīja, zēnam nebija nekas jauns. Viņš jau divpadsmit gadu vecumā bija izsaucis džinu un licis tam strādāt savā labā. Savu sadarbību ar Bartimaju Neten­jels izlēma paturēt noslēpumā.

Vaitvelas jaunkundze atalgoja zēna centību un zināšanu alkas, atklājot viņam jaunus burvja amata noslēpumus un snie­dzot tādu apmācību, pēc kādas Netenjels vienmēr bija alcis. Meistares uzraudzībā jaunais burvis iemācījās, kā uzdot dēmo­niem vienlaikus vairākus darbus, arī neizmantojot neparocīgo Adelbranda pentaklu. Viņš apguva prasmi aizstāvēties pret ienaidnieku spiegiem, savijot ap sevi sensoru tīklus, un atvai­rīt uzbrukumus, izsaucot spēcīgas gaisa plūsmas, kas uzsūc slikto maģiju un aiznes to prom. Netenjels īsā laikā bija apgu­vis tikpat daudz zināšanu kā burvji, kas bija par viņu piecus vai sešus gadus vecāki. Viņš bija gatavs uzņemties savu pirmo darbu.

*

Burvju sabiedrībā bija pieņemts jauniem, daudzsološiem burvjiem dot iespēju strādāt dažādās ministrijās par asistentiem, iepazīstinot viņus ar praktisko varas izmantojumu. Vecums, kurā jaunajiem burvjiem tika piedāvāta iespēja strādāt valdībā, bija atkarīgs no jaunieša talanta un viņa meistara ietekmes. Netenjels bija īpašs, jo viņa karjerai ar modru aci sekoja pats premjerministrs. Tieši tāpēc zēns atradās uzrrtanības centrā.

Džesika Vaitvela viņu bija par to brīdinājusi. Savus noslē­pumus paturi pie sevis, viņa savam audzēknim teica, īpaši savu īsto vārdu, ja tu to zini. Labāk runā pēc iespējas mazāk, citādi viņi izvilks no tevis visu vajadzīgo informāciju.

-   Kas viņi? zēns pārvaicāja.

-   Tavi nākamie ienaidnieki. Viņiem patīk plānot vairākus gājienus uz priekšu.

Ja kāds cits atklāja burvja īsto vārdu, viņš varēja to izman­tot pret pašu burvi, tāpēc Netenjels savējo rūpīgi slēpa. Pirmā viņa noslēpumu mēģināja izdibināt skaista burve, kas pievērsa viņam uzmanību ballītēs un apbēra jaunieti ar komplimentiem, cerībā uzzināt kaut ko par viņa pagātni. Netenjels diezgan viegli tika galā ar šo primitīvo ziņkārību, bet drīz vien viņam nācās saskarties ar izmeklētākām metodēm. Reiz viņu miegā apcie­moja velnēns, čukstot ausīs mīļus vārdus un aicinot atklāt savu īsto vārdu, un tikai Big Bena skaļais zvans no otra upes krasta paglāba zēnu no vārda izpaušanas. Pulkstenim sitot pilnu stundu, Netenjels pamodās un pamanīja pie gultas velnēnu. Viņš tūlīt pat izsauca pieradinātu foliotu, kas sagrāba velnēnu un samala to miltos.

Diemžēl šajā jaunajā substancē velnēns nebija spējīgs atklāt tā burvja vārdu, kas viņu bija sūtījis šajā uzdevumā. Pēc šī starp­gadījuma Netenjels nolīga foliotu, lai tas sargātu viņu katru nakti.

Drīz vien visiem kļuva skaidrs, ka Džona Mandrāka patieso identitāti nebūs tik vienkārši uzzināt, un mēģinājumi viņu kompromitēt beidzās. Un, tikko kļuvis četrpadsmit gadus vecs, zēns saņēma darba piedāvājumu Iekšlietu ministrijā.

2 Netenjels

Birojā Netenjelu jau gaidīja sekretāra viszinīgais skatiens un jauna dokumentu kaudze.

Sekretārs akurāts, glīti ģērbies jauns vīrietis ar sarkanbrū­niem, ieeļļotiem un atpakaļ atķemmētiem matiem apstājās istabas vidū. Jūs kavējat, Mandrāk, viņš teica, ar nervozu kustību uzstumjot brilles augstāk uz deguna. Kāds tad šoreiz būs aizbildinājums? Jums ir tādi paši pienākumi kā štata darbi­niekiem… Viņš palika stāvam durvīs, nikni saraucis degunu.

Jaunais burvis atlaidās krēslā. Viņam gribējās uzlikt kājas uz galda, bet tad viņš pārdomāja šāda rīcība izskatītos pēc izrādī­šanās. Tāpēc Džons Mandrāks tikai izplūda laiskā smaidā. Es jau kopš sešiem no rīta kopā ar Tallova kungu strādāju noti­kuma vietā, viņš sacīja. Varat pavaicāt, kad viņš ieradīsies. Varbūt Tallova kungs pat varēs jums pastāstīt kādas detaļas tās, kas nav tik slepenas. Un ko jūs visu rītu darījāt, Dženkins? Svīdāt pie kopētāja?

Sekretārs nicīgi nosvilpās caur zobiem un pastūma brilles augstāk uz deguna. Turpiniet vien šādā garā, Mandrāk, viņš novilka. Varbūt šobrīd jūs esat premjerministra luteklis, bet cik gan ilgi tā būs? Vēl viens negadījums? Jau otrs šonedēļ? Jūs drīz vien atgriezīsieties pie tējas krūzīšu bēršanas, un tad mēs redzēsim. Un sekretārs izlavījās no istabas, it kā bēgtu no grimstoša kuģa.

Zēns viņam aiz muguras izteiksmīgi novaikstījās un tad brīdi nekustīgi vērās tukšumā. Viņš paberzēja acis un ieskatījās rokas pulkstenī. Vēl tikai bez piecpadsmit desmit. Šī būs gara diena.

Papīru kaudze uz galda gaidīja. Mandrāks dziļi ievilka elpu un, atlocījis piedurknes, pastiepās pēc virsējā dokumenta.

Pašam vien zināmu iemeslu dēļ Netenjelu ļoti interesēja darbs Iekšlietu ministrijas departamentā, kas "atradās Džesikas Vaitvelas vadītās Aizsardzības ministrijas pakļautībā. Kon­krētais Iekšlietu ministrijas departaments veica izmeklēšanu dažādās krimināllietās, īpaši pievēršot uzmanību ārvalstu un vietējam terorismam. Pirms viņš dabūja mācekļa vietu šajā departamentā, Netenjels te neilgu laiku bija veicis tādus darbi­ņus kā dokumentu šķirošana, kopēšana un tējas vārīšana.