Golema acs

Straujā paaugstināšana amatā nebija tikai labo sakaru dēļ (kā visos kaktos sačukstējās jaunā burvja nelabvēļi). Jā, tā bija saistīta ar premjerministra īpašo labvēlību un to, ka viņa meis­tare bija ietekmīgā Džesika Vaitvela, kurai visi gribēja izdabāt. Tomēr tas neko daudz nebūtu palīdzējis, ja Netenjela zināšanas un burvju prasmes būtu zemā vai viduvējā līmenī. Netenjels bija apdāvināts un, kas vēl svarīgāk, smagi strādāja. Tieši tāpēc jaunā burvja kāpiens pa karjeras kāpnēm bija straujš. Pāris mēnešu laikā zēns vairs neveica nenozīmīgos papīru darbus un, vēl nebūdams pat piecpadsmit gadus vecs, kļuva par Iekšlietu ministra Jūlija Tallova asistentu.

Viņa priekšnieks bija īss, ducīgs vīrs, kas miesasbūvē un uzve­dībā nedaudz atgādināja vērsi. Tallova kungs vienmēr runāja strupi un dzēlīgi un varēja ne no šā, ne no tā aizsvilties dusmās, un tad darbiniekiem bija vēlams meklēt glābiņu ārpus biroja. Turklāt viņam bija pavisam neparasta sejas krāsa dzeltena kā narcises piesaulītē. Burvju aprindās mēļoja, ka Tallova kungs esot burvja un sukuba pēcnācējs. Citi to noliedza, apgalvojot, ka bioloģiski tas nemaz nav iespējams, un minēja, ka šādu sejas krāsu priekšnieks ieguvis pēc ļauna lāsta. Netenjels pieslējās pēdējo viedoklim. Tallova kungs cīnījās ar šo problēmu, cik labi vien mācēdams, viņa krekli vienmēr bija ar augstām apkaklī­tēm, mati gari. Viņš vienmēr valkāja cepures ar platām malām un uzmanīja, lai padotie par šo īpatnību pēc iespējas mazāk tenkotu.

Iekšlietu departamentā kopā ar Netenjelu un Tallova kungu strādāja astoņpadsmit cilvēku. Divi vienkāršie ļaudis, kas izpil­dīja administratīvos uzdevumus, kuri nebija saistīti ar burves­tībām, un dažādi burvji līdz pat ceturtā līmeņa speciālistiem, tādiem kā Fukē kungs. Netenjels izturējās pret visiem vienādi vēsi un pieklājīgi, izņemot sekretāru Klaivu Dženkinsu. Šis tips bija skaidri paudis savu nepatiku pret Netenjela jaunību un augsto ieņemamo amatu, un jaunais burvis bija viņam atbil­dējis ar zobgalīgu nepieklājību. Te nu viņš ne ar ko neriskēja. Dženkinsam nebija ne spēju, ne sakaru.

Tallova kungs drīz vien bija apjautis sava asistenta daudz­pusīgo talantu un uzticējis Netenjelam nopietnu un sarežģītu uzdevumu mīklainās Pretošanās kustības meklēšanu.

Šo neliešu nolūki bija acīmredzami. Viņi iebilda pret burvju valdību un mēģināja panākt, lai valstī atkal valdītu anarhija un pie varas būtu vienkāršie ļaudis. Pēdējo gadu laikā Pretošanās kustības darbība bija kļuvusi īpaši kaitinoša. Viņi zaga burvjiem piederošos maģiskos priekšmetus un vēlāk izmantoja tos uzbru­kumos pret valdības locekļiem un viņu īpašumu. Viņi bija pama­tīgi izpostījuši vairākas mājas un nogalinājuši dažus burvjus. Pats pārdrošākais bija mēģinājums nogalināt premjerministru. Valdība bija rīkojusies ātri un bez žēlastības: daudzi vienkāršie ļaudis uz aizdomu pamata tika arestēti, vairāki nogalināti un pārējie izsūtīti trimdā uz kolonijām. Par spīti šādai rīcībai, Pre­tošanās kustība savu darbību nepārtrauca, un Tallova kungam nācās izjust augstākās vadības nosodījumu.

Netenjels ķērās pie uzdevuma ar lielu degsmi. Pirms vairā­kiem gadiem viņa un Pretošanās kustības biedru ceļi bija krus­tojušies, un zēns bija iepazinis šo cilvēku dabu. Kādu nakti viņš bija saskrējies ar trim bērniem no Pretošanās kustības, kas uzpirka un zaga maģiskos priekšmetus un pārdeva tos melnajā tirgū. Šo tikšanos Netenjels atcerējās nelabprāt. Tie trīs bija nozaguši viņa Novērošanas disku un pašu gandrīz nogalinājuši. Tagad jaunais burvis vēlējās atriebties.

Bet tas, izrādās, nebija tik viegli.

Viņš par šiem bērniem neko nezināja, izņemot vārdus Freds, Stenlijs un Kitija. Freds un Stenlijs bija avīžpuikas, un Netenjela pirmais gājiens bija izsūtīt Izlūklodes, kas izspie­gotu Londonas avīžu pārdevējus. Bet šī rīcība cferēto rezultātu nedeva acīmredzot abi bija mainījuši nodarbošanos.

Pēc tam Netenjels bija lūdzis priekšnieku izsūtīt pilsētas ielās vairākus slepenos aģentus, kas pāris mēnešu laikā iefiltrē­tos vienkāršo cilvēku vidū. Tiklīdz tas būtu izdevies, aģentiem vajadzēja piedāvāt zagtus maģiskos priekšmetus cilvēkiem, kuri izrādītu interesi par to. Netenjels cerēja, ka Pretošanās kustības dalībnieki atklāsies šādā veidā.

Veltīgas cerības. Lielākajai daļai slepeno aģentu tā arī neiz­devās izraisīt vienkāršo ļaužu interesi, un vienīgais burvis, kam šajā uzdevumā veicās, negaidīti pazuda bez pēdām, tā arī neiesniedzis ziņojumu. .Viņa līķis pēc kāda laika tika atrasts Temzā.

Netenjela pēdējā stratēģija, uz kuru viņš lika lielas cerības, bija divi folioti, kam bija uzdots pārvērsties par bāreņiem bezpa­jumtniekiem un klaiņot pa Londonu. Netenjelam bija aizdomas, ka Pretošanās kustība ir balstīta uz ielu bērnu bandām, un viņš lēsa, ka agri vai vēlu viņi atkal mēģinās savervēt jaunus biedrus. Bet līdz šim viņi nebija uzķērušies.