Golema acs

-  Kura līmeņa dēmons tas bija? Divāla kungs pēkšņi vērsās pie Netenjela.

-   Ceturtā līmeņa džins.

-  Apšaubāmi, viņš pašūpoja glāzi. Vīns dejoja griestu neona lampu gaismā. Viltīgi un grūti kontrolējami radījumi. Tikai retais tavā vecumā var tos valdīt.

Tas bija skaidrs mājiens. Netenjels izlikās to nemanām. Es centos.

-   Lai tos izsauktu, nepieciešamas sarežģītas burvestības. Nepareizi izrunāts vārds var nogalināt burvi vai palaist dēmonu amoka skrējienā. Rezultāti var būt neprognozējami piemēram, sadragātas mājas… Melnās acis spīdēja.

-   Šoreiz tā nav noticis, Netenjels savaldīgi teica. Viņš saspieda pirkstus kopā, lai tie netrīcētu.

Tallova kungs nošņaukājās. Jaunieši jau vienmēr grib rīko­ties pāri savām iespējām.

-Tieši tā, Divāls viņam piebalsoja. Pirmais saprātī­gais teikums, ko dzirdu no tavas mutes, Tallov. Iespējams, ka Vaitvelas jaunkundzei, kas viņu skolojusi un atbalstījusi, ir kas sakāms? Viņš pasmīnēja.

Džesika Vaitvela apveltīja Tallovu ar naidīgu skatienu. Ticu, ka tu nu gan esi eksperts nepareizi izsacītu burvestību jautājumos, vai ne, Jūlij? viņa teica. Vai tad tieši to dēļ tava āda neieguva šo skaisto toni?

Tallova kungs pavilka cepuri pār dzelteno seju nedaudz zemāk. Tā nebija mana vaina, viņš īgni teica. Grāmatā bija kļūda.

Divāls pasmaidīja un pacēla glāzi pie lūpām. Iekšlietu ministrijas galva nepareizi izlasa burvestības pats savā grā­matā. Ak, vai. Kādas mums vēl ir cerības? Nu, redzēsim, vai mans departaments varēs vai nevarēs atmaskot šo Pretošanās kustību, kad tam tiks piešķirtas papildu pilnvaras. Viņš vienā paņēmienā iztukšoja glāzi. Vispirms es ierosināšu…

Bez skaņas, smaržas vai cita teatrāla efekta pentaklā atkal parādījās mazais, pieklājīgais vīriņš, kuram šoreiz abu kāju vietā bija lāča ķepas. Viņš abās rokās nesa notašķītu, bezsa­maņā guļošu kaķi.

Ienācējs vēra muti, lai runātu, bet tad, atcerējies savu paze­mīgo lomu, palaida kaķi vaļā, tā ka tas nokarājās viņam vienā rokā aiz astes. Ar otru roku vīrelis noņēma cepuri un pakalpīgi noliecās. Mēs atradām šo eksemplāru starp divām salauztām sijām, patvērušos pavisam nelielā spraugā. Pirmoreiz mēs to nebijām pamanījuši.

Vaitvelas jaunkundze nepatikā saviebās. Tas tur… vai tas vispār ir uzmanības vērts?

Arī Netenjels, tāpat kā viņa meistare, neko nevarēja sare­dzēt viņu lēcas rādīja tikai līdz trešajam plānam, un tajos visos viņš redzēja kaķi. Tomēr izskatījās, ka dzīvnieks nepārprotami ir beigts. Viņš iekoda lūpā.

Mazais vīrelis pārbolīja acis un pašūpoja kaķi aiz astes. Viss atkarīgs no tā, kas jums šķiet uzmanības vērts, jaunkundz. Tas ir apšaubāmas reputācijas džins. Neglīts un nepieklājīgs, tur­klāt sestajā plānā traki smird. Tālāk…

-   Es domāju, ka tas joprojām ir dzīvs, Vaitvelas jaunkundze viņu pārtrauca.

-Jā, jaunkundz. Tam vajadzīgs tikai kārtīgs stimuls, lai atmostos.

-   Izdari to un tad vari doties prom.

-   Ar prieku. Mazais vīrelis nometa kaķi uz grīdas, norādīja uz to un pateica kādu vārdu. No viņa pirksta izlēca zaļš enerģi­jas loks. Tas trāpīja kaķim pa galvu, un dzīvnieks sāka raustī­ties gaisā. Mazais vīriņš sasita plaukstas un pazuda. Pēc brīža zaļais stars pazuda. Kaķis aizpeldēja līdz pentakla centram, kur pretēji visiem fizikas likumiem piezemējās uz muguras. Kādu brīdi tas gulēja tādā pozā, kājas uz visām pusēm izpletis.

Netenjels piecēlās kājās. Bartimaj!

Kaķis atvēra acis, kas pauda tīru sašutumu. Nevajag tā kliegt, tas teica. Un pēc brīža: Kas ar tevi noticis?

-   Nekas. Tu guli augšpēdus.

-  Ak tā. Kaķisapmetās uz vēdera. Tas palūkojās apkārt, noskatīdams Divālu, Vaitvelu un Tallovu augstajos krēslos. Kaķis nevērīgi pakasījās. Redzu, ka mums ir kompānija.

Netenjels pamāja. Zem mēteļa viņš bija sakrustojis pirk­stus, lūgdamies, kaut Bartimajs nepateiktu kaut ko nepiedie­nīgu, piemēram, viņa īsto vārdu. Atbildi man apdomīgi, viņš teica. Mēs esam starp dižajiem. Viņš lika šim brīdinājumam izklausīties pēc iespējas iespaidīgākam.

Kaķis klusēdams nopētīja pārējos burvjus. Tad tas sazvērnie­ciski paliecās uz priekšu un pačukstēja: Starp mums runājot, esmu redzējis dižākus.

-   Tāpat arī viņi. Tu izskaties kā spalvu vīkšķis ar četrām kājām.

Kaķis pirmo reizi palūkojās uz savu kažoku. Tad aizkaitināts nošņācās un pārmainīja izskatu pentakla vidū tagad sēdēja melna pantera ar spīdīgu kažoku. Tā kārtīgi aplieca asti ap kājām. Tātad tu vēlies dzirdēt manu ziņojumu.

Netenjels pacēla roku. Viss būs atkarīgs no tā, ko džins tagad pateiks. Ja tas nesniegs skaidru pretinieka aprakstu, viņiem klāsies plāni. Grautiņš muzejā bija tikpat iespaidīgs kā Pikadilī, un viņš zināja, ka pie Vaitvelas jaunkundzes jau ieradies vel­nēns, kas paziņojis par premjerministra dusmām. Un neapmie­rinātību ar Netenjelu. Bartimaj, viņš teica. Mēs zinām, ka vakarnakt tu muzeja priekšā raidīji oranžo signālu. Es kopā ar sava departamenta locekļiem ierados drīz pēc tam. Iekšienē ska­nēja cīņas troksnis. Mēs uzlikām muzejam aizsardzības tīklu.

Pantera izstiepa nagus un pabungoja pa grīdu. Jā, to es pamanīju.