Hamlets

Jā, cilpas sloku ķeršanai. Es zinu,
Cik devīga tad sirds, kad asins brāzmo,
Sniedz mēlei zvērestus: šīs liesmas, meitiņ,
Kas vairāk mirgo nekā silda, dziest,
Jau solot vien, par liesmu neturi.
Bet turpmāk esi atturīgāka.
Un augstāk vērtē savas sarunas,
Lai neiznāk tas kā uz pavēli.
Kas attiecas uz princi Hamletu,
Tu tici viņam to, ka viņš ir jauns,
Un viņa robežas daudz plašākas kā tev.
Ar vārdu, Ofēlij, tā zvērestiem
Tu netici, tie īsti nav, ne tādi,
Kā rāda tērps; tie viltus aizgādņi,
Kas svētulību dveš, lai pieviltu.
Un reiz par visām reizēm pasaku, —
Es negribu, ka, sākot ar šo dienu,
Tu kaut mirkli tērzētu ar Hamletu.
 Liec vērā! Ej, kur jāiet bija tev.

Ofēlija.

Es klausīšu jums, tēvs.

Aiziet.

CETURTĀ AINA Pils lievenes.

Ienāk Hamlets, Horācijs un Marcels.

Hamlets.

Cik ass ir vējš!
Un laiks tik ļoti auksts.

Horācijs.

Jā, laiks ir stipri auksts, sals kaulā kož.

Hamlets.

Cik pulksten's?

Horācijs.

Liekas, nav vēl divpadsmit.

Marcels.

Nē, nosita jau divpadsmito stundu.

Horācijs.

Vai tiešām?
Nedzirdēju; laiks ir klāt,
Kad rēgs šeit uzsāk savu pastaigu.

Aiz skatuves taures un norīb lielgabals.

Ko nozīmē tas, princi?

Hamlets.

Ir šonakt karal's nomodā un dzīro,
Dzer, plātās, lēkā, grīļodamies dejā.
Un, tiklīdz vīna kauss ir iztukšots,
To pavēstot, dārd bungas, taures skan.

Horācijs.

Vai tāds šeit paradums?

Hamlets.

Jā, diemžēl tāds.
Un, lai gan es šeit piedzimis, ar to
Sen apradis, man šķiet, ka lielāks gods
To būtu atmest, nevis ievērot.
Šis stulbās dzīres ceļ mums neslavu
Pie tautām austrumos un rietumos.
Par žūpām sauc, cūciskas dod palamas.
Tik tiešām, arī mūsu slavenajiem
Un diženajiem darbiem tas pat laupa
Šo darbu kodolu. Var notikt ar
Tā dažam labam, ja kāds trūkums gadās,
Kaut iedzimts tas (nav cilvēks vainojams,
Jo daba sākumu sev neizvēlas),
Ka pārāk brāzmaini rit asinis,
Kas apgāž prāta cietokšņus un žogus;
Vai kāda ieraša, kas it kā rūsa
Ēd darbiem spožumu, es saku tā,
Ja tādam cilvēkam ir kāda kļūma zīme,
Vai likteņa, vai dabas iemantota,
Tad vispārējā ļaužu vērtējumā
Šīs vienas dēļ tiks nomelnoti
It visi tikumi, lai tie cik šķīsti
Un daudzi, cik vien cilvēks panest spēj.
Viens piliens rūgto mieļu, piejaukts tam,
Šo skaidro dzērienu var samaitāt
Tā, ka to nepazīst.

Parādās rēgs.

Horācijs.

Mans kungs, viņš nāk!

Hamlets.