Hamlets

Lai glābj mūs dieva eņģeļi un sūtņi!
Vai esi labais gars vai dēmons ļauns,
Vai nesi debess vēsmu, pekles brāzmu,
Vai nolūks noziedzīgs vai labvēlīgs:
Tu parādies tik apšaubāmā veidā,
Ka runāšu ar tevi, saukšu: Hamlet,
Tēvs, karal, dāņu valdniek, atbildi!
Ak, neliec neziņā man gurt! Bet saki —
Kam tavi kauli iesvaidītie, nāvē
Kas grimuši, nu nomet līķautu?
Un kādēļ kaps, kur tevi guldījām
Uz mūža dusu, marmoržokļus vēris
Un tevi izgrūdis? Ko nozīmē,
Ka tu, kas miris, atkal šurpu nāc
Te pilnās bruņās mēnesnīcā,
Ar izbailēm nakts tumsu piepildot?
Tik šausmīgi mums satricini garu,
Ko mēs ar prātu aptvert nevaram?
Teic — kādēļ? Kādēļ! Kas mums jādara?

Rēgs māj Hamletam.

Horācijs.

Viņš māj, lai tūliņ ejat viņam līdz,
It kā viņš vēlētos ko paziņot 
Jums vienam vien.

Marcels.

Lūk, cik viņš laipni māj.
Viņš aicina jūs savrup.
Bet neejiet tam līdz.

Horācijs.

Nekādā ziņā ne.

Hamlets.

Es iešu viņam līdz. Viņš negrib runāt.

Horācijs.

Mans kungs, to nedariet.

Hamlets.

Kāpēc man bīties?
Man dzīvība nav kniepadatas vērta.
Ko manai dvēselei viņš spētu kaitēt,
Kas tāpat nemirstīga kā viņš pats?
Viņš atkal māj, es viņam sekošu.

Horācijs.

Bet ja viņš aizviļ jūs pie ūdens lāmas
Vai drausmā klintsragā, kas draudīgs stāv,
Pār jūras dzelmi pārkāries, un pēkšņi
Tur pieņems citu — baismīgāku veidu,
Kas nolaupīs jums skaidrā prāta spēju
Un dzīs jūs ārprātā? To apdomājiet!
Jau vieta vien spēj izmisumā dzīt,
Kad lejup raugās tik daudz pēdu dziļi,
Kur dzelme krāc.

Hamlets.

Viņš vēl arvien man māj.
Nu, ej pa priekšu, es tev sekošu.

Marcels.

Mans princi, neejiet!

Hamlets.

Nost rokas!

Horācijs.

Jel valdieties un neejiet.

Hamlets.

Likten's sauc. Tas katrā manas miesas cīpsliņā
Vieš lauvas spēku man. Viņš atkal māj.
Ak, laidiet mani, kungi! Apzvēru,
Par rēgu katru pārvērtīšu es,
Kas mani aizturēs! Prom, saku!
Ej, un es tev sekošu.

Rēgs un Hamlets aiziet.

Horācijs.

Tas sajucis no paša iedomām.

Marcels.

Nu, sekosim. Tam klausīt nedrīkstam.

Horācijs.

Jā, ejam! Kā gan tas izbeigsies?

Marcels.

Jā, Dānijā kaut kas ir satrunējis.

Horācijs.

Par labu visu vērsīs dievs.

Marcels.

Tad iesim!

Aiziet.

PIEKTĀ AINA Attālāka vieta pils priekšā.

Nāk rēgs un Hamlets.

Hamlets.

Kurp gribi vest? Teic, tālāk neiešu.

Rēgs.

Vai dzirdi?

Hamlets.

Dzirdu.

Rēgs.

Tā stunda drīz būs klāt,
Kad man uz mokām sēra ugunī
Ir jāiet atpakaļ.

Hamlets.

Ak, nabadziņš!

Rēgs.

Nē, mani nežēlo, bet klausies nopietni, Ko teikšu.

Hamlets.

Mans pienākums ir klausīties.

Rēgs.

Vai atriebsi, kad būsi dzirdējis?

Hamlets.

Ko?

Rēgs.