Hamlets

Šiem virsniekiem, Marcelam un Bernardo,
No vietas divi naktis, stāvot sardzē,
Ir bijis klusā, tumšā pusnakts stundā
Šāds gadījums. Rēgs, līdzīgs jūsu tēvam,
No galvas līdz pat kājām bruņojies,
Ir parādījies tur un gaitā staltā
Tiem lēni garām pagājis. Trīs reizes
Viņš abu pārbiedēto acu priekšā
Tur nosoļojis zižļa atstatumā.
No bailēm šie kā pārakmeņoti
To mēmi uzlūko un nerunā.
Bet baigo noslēpumu pastāstīja man.
Es trešo nakti gāju viņiem līdz.
Un atkal tanī pašā pusnakts stundā
Un tādā izskatā, kā stāstīja,
Nāk atkal parādība — jūsu tēvs.
Es viņu pazinu. Šīs manas rokas
Nav viena otrai vairāk līdzīgas.

Hamlets.

Bet kur tas bij?

Marcels.

Pie lievenēm, kur sardzē
Mēs stāvam, princi.

Hamlets.

Vai uzrunājāt to?

Horācijs.

Jā gan, mans princi. Tikai atbildes
Viņš nedeva. Bet vienreiz, tā mums likās,
Viņš galvu pacēla ar kustību,
It kā viņš gribētu mums kaut ko teikt.
Bet tanī mirklī iedziedājās gailis,
Rēgs ātri aizsteidzās, no mūsu redzes
Drīz nozuzdams.

Hamlets.

Tas ļoti dīvaini.

Horācijs.

Mans princi, tas tiešām tā, kā stāvu šeit.
Mēs domājam, tas mūsu pienākums
Ir jums to pastāstīt.

Hamlets.

Jā, protams, protams.
Bet tas satrauc mani.
Vai šonakt būsiet sardzē?

Bernardo un Marcels.

Jā, mans princi.

Hamlets.

Jūs sakāt — bruņots?

Marcels un Bernardo.

Bruņots.

Hamlets.

Vienās bruņās?

Marcels un Bernardo.

Jā, bruņās no galvas līdz pat papēžiem.

Hamlets.

Bet tad jau seju neredzējāt?

Horācijs.

Mans princi, redzējām: bij sejsegs atbīdīts.

Hamlets.

Vai skatiens bargs?

Horācijs.

Ne tik daudz bargs, cik drūms.

Hamlets.

Bāls vai sārts?

Horācijs.

Ļoti bāls.

Hamlets.

Skatījās uz jums?

Horācijs.

Jā, ļoti stingri.

Hamlets.

Kaut es tur būtu!

Horācijs.

Jūs visai izbītos.

Hamlets.

Var ļoti būt. Vai ilgi palika?

Horācijs.

Ja lēni skaita, līdz simtam tiktu.

Marcels un Bernardo.

Nē, ilgāk, ilgāk.

Horācijs.

Kad biju es, tad ne.

Hamlets.

Un bārda sirma, jā?

Horācijs.

Bij tāda pat, kā dzīvam redzēju, — Melnsudrabota.

Hamlets.

Šonakt eju sardzē. Varbūt viņš nāks.

Horācijs.

Es galvoju, ka nāks.

Hamlets.

Ja pieņēmis viņš mana tēva stalto
Būs izskatu, es viņu uzrunāšu,
Kaut pati elle spiestu mani klusēt.
Bet, lūdzu, ja izpauduši neesat,
Par visu redzēto tad klusējiet.
Lai kas mums šinī nakti gadītos,
To prātā paturiet, bet ne uz mēles.
Par jūsu draudzību jums atmaksāšu.
Nu sveiki!
Pusnaktī es ieradīšos
Pie jums.

Visi.

Mēs būsim jūsu rīcībā.

Hamlets.

Jūs mīliet mani tā, kā es jūs mīlu.

Visi aiziet, paliek tikai Hamlets.

Hamlets viens.

Tērpts bruņās tēva gars! Tas nav uz labu,
Es sliktu jaušu; drīzāk lai nāk nakts.
Bet tikmēr rimsties, sirds. Ļauns darbs nav sedzams
Pat kapa smiltīm, — reiz top visiem redzams.

TREŠĀ AINA Istaba Polonija namā.

Ienāk Laerts un Ofēlija.

Laerts.