Hamlets

Te nu bija. Visvairāk žēl, ka augstma­ņiem šai pasaulē pat slīcināties un kārties labāk nekā citiem kristīgajiem. Dod šurp manu lāpstu. Dārz­nieki, grāvrači un kaprači tomēr ir vissenākie augst­maņi; viņi turpina Ādama arodu.

Otrais kapracis.

Vai tas bija augstas kārtas?

Pirmais kapracis.

Tas bija pirmais, kas lietoja kādus kau­jas rīkus.

Otrais kapracis.

Kā — viņam taču nebija nekādu rīku.

Pirmais kapracis.

Ko, vai tu esi pagāns? Kā tu tulko svē­tos rakstus? Svētos rakstos teikts, ka Ādams racis. Vai bez kāda rīka viņš varēja rakt? Bet es tev vēl ko jautāšu. Ja tu man neatbildēsi, kā klājas, tad atzīs­ties…

Otrais kapracis.

Nu, laid vaļā!

Pirmais kapracis.

Kas ceļ stiprāk par mūrnieku, kuģu būvētāju vai namdari?

Otrais kapracis.

Karātavu cēlājs; jo viņa celtne pār­dzīvo tūkstošiem iemītnieku.

Pirmais kapracis.

Ļoti asprātīgi un pareizi. Karātavas tie­šām ceļ labi. Bet ko viņas ceļ labi? To, kas dara slikti. Tu dari slikti, sacīdams, ka karātavas ceļ stip­rākas par baznīcu; tātad karātavas darītu labi, ja paceltu tevi. Bet atbildi taču, ko jautāju.

Otrais kapracis.

Kas ceļ stiprāk par mūrnieku, namdari un kuģu būvētāju?

Pirmais kapracis.

Jā, pasaki un staigā vesels.

Otrais kapracis.

Jā, varu jau pateikt.

Pirmais kapracis.

Nu?

Otrais kapracis.

Ka tevi jods, nevaru vis.

Notālēm nāk Hamlets un Horācijs.

Pirmais kapracis.

Nelauzi vairs ilgāk savu galvu par to, jo muļķa ēzeli pātaga nepamudinās iet žiglāk; bet, ja tev kādreiz kāds tāpat prasa, tad saki: kapracis, jo viņa celtās mājas pastāv līdz pastardienai. Aizjoz nu pie Jogena un atnes mēriņu sīvā.

Otrais kapracis aiziet; pirmais rok un dzied.

Kad jauns es biju — mīlēju,
Viss rādījās man jauks.
Es dienas priecīgs vadīju, —
Man šķita, rozes vien tik plauks.

Hamlets.

Vai šo vīru nemāc skumjas, savu darbu darot, ka kapu rok dziedādams?

Horācijs.

Ieradums padarījis viņu vienaldzīgu.

Hamlets.

Tā jau gan ir: jo mazāk roka darbā likta, jo smalkāka tās jušana.

Pirmais kapracis dzied.

Bet, kad jau vecums piezagās
Un grāba mani ciet,
No zemes šīs un dzīvības
Man bija jāaiziet.

Izmet galvaskausu.

Hamlets.

Šim galvaskausam kādreiz bija mēle un viņš varēja dziedāt, bet tagad šis zellis to pasviež, it kā tas būtu Kaina — pirmā slepkavas žoklis! Tas var būt kāda politiķa pauris, kuru šis ēzelis tagad tā mētā, varbūt kāda cita, kas gribējis dievu piekrāpt. Vai ne?

Horācijs.

Tas iespejams, mans princi.

Hamlets.

Varbūt kāda galminieka, kas mēdza teikt: «Labrīt, dārgais princi! Kā klājas, dārgais princi?» Vai arī tāda un tāda cienīta kunga, kas slavēja tāda un tāda cienīta kunga zirgu, kad vēlējās, lai to viņam dāvina. Vai ne?

Horācijs.

Ļoti var būt, mans princi.

Hamlets.