Hamlets

Tā gan. Tagad viņš saucas Tārpiņu kungs, jo zaudējis zodu un dabū ar kaprača lāpstu pa žokļiem. Lieliska pārvērtība, un mums tas būtu labs joks, ja varētu novērot šo pārveidību. Vai šo kaulu augsne tik vien vērts, lai tagad ar tiem spēlētu ķegļus? Man kauli sāp, par to domājot.

Pirmais kapracis dzied.

Nu dēļu šķirstu, līķautu
Un lāpstu, lai tā skan,
Un dobi zemē izraktu, —
Būs dusa laba gan.

Izmet vēl vienu galvaskausu.

Hamlets.

Te ir vēl otrs. Kādēļ tas nevarētu būt kāda li­kumu tulka galvaskauss? Kur tagad viņa panti, punkti, paragrāfi, kalamburi un veiklības? Kāpēc viņš atļauj šim rupjajam tēviņam zvelt ar netīru lāpstu pa pauri un neiesūdz tiesā par aizskaršanu ar darbiem? Hm! Šis lāga vīrs savā laikā varēja būt liels muižu uzpircējs, kas iestidzis statūtos, zemes grāmatās, lī­gumos, civilprasībās, parādrakstos! Vai zemes grā­matas nav varējušas viņam nodrošināt vairāk zemes nekā pilnu pauri smilšu? Vai savas hipotēkas viņš varējis realizēt tikai privātīpašumā uz zemes gabalu divu nomas līguma lapu platumā un garumā? Vai par visu viņa pirkšanu, pārdošanu un tiesāšanos viņš ieguvis vienīgi šķirstu, kurā tikko sabāžami visi viņa tiesību dokumenti? Un it nekā vairāk?

Horācijs.

Ne par matu vairāk, mans princi.

Hamlets.

Vai pergamentu taisa no aitādas?

Horācijs.

Jā, mans princi, arī no teļādas.

Hamlets.

Tie ir teļi un aitas, kas pergamentā meklē dro­šību. Parunāsimies ar šo vīru. Puis, kam rokams kaps?

Pirmais kapracis.

Man pašam, kungs.

Dzied.

Un dobi, zemē izraktu, —
Būs dusa laba gan.

Hamlets.

Tas tiešām ir tavs, jo tu atrodies viņā.

Pirmais kapracis.

Jūs neatrodaties viņā, tādēļ tas nav jūsu, es arī neguļu kapā, tomēr tas ir mans.

Hamlets.

Tu atrodies kapā, tu esi tur un saki, ka tas ir tavs; bet tas taču ir mirušajam, nevis dzīvajam, tā­tad tu melo.

Pirmais kapracis.

Tie ir dzīvi meli, kungs; tie pienākas jums, ne man.

Hamlets.

Kādam vīram tu roc šo kapu?

Pirmais kapracis.

Ne jau vīram.

Hamlets.

Tātad sievietei?

Pirmais kapracis.

Arī ne sievietei.

Hamlets.

Ko tad šeit apbedīs?

Pirmais kapracis.

To, kas reiz bija sieviete, bet, miers viņas pīšļiem, viņa ir mirusi.

Hamlets.

Redz, kāds prātvēders! Mums jārunā kā pēc notīm, citādi divdomības mūs pieveiks. Patiesi, Ho­rācij, šais trijos gados esmu to ievērojis. Mūsu laik­mets par vari grib būt asprātīgs, tā ka zemnieks sāk jau mīt galminiekam uz papēžiem. Vai ilgi, kopš esi kapracis?

Pirmais kapracis.

Savu darbu sāku taisni tā gada tai dienā, kad nelaiķa karalis Hamlets uzvarēja Fortinbrasu.

Hamlets.

Pirms cik gadiem tas būs?

Pirmais kapracis.

Jūs to nezināt? Katrs muļķis to pa­teiks: tas bija taisni tai dienā, kad piedzima jaunais Hamlets — tas, kurš palika negudrs un kuru aizsū­tīja uz Angliju.