Lampas bērni 2 grāmata Babilonas zilā Džine

-    Cik šausmīgs stāsts, es teicu. Vai neviens neko nevar darīt? Vai nav nekādu cerību?

-   Visas cerības ir zudušas, Gordons atbildēja. Un cerība, par kuru es sapņoju, bija tikai sapnis. Cerība nav nekas vairāk kā senaizmirstas atmiņas. Uz tavu jautājumu atbilde ir patiesa.

-   Vai nav nekā tāda, ko es jūsu labā varētu darīt?

Ķīnieša Gordona galva brīdi klusēja. Es gribētu uz­smēķēt cigāru, viņš teica. Uz tavu jautājumu atbilde ir patiesa.

-    Tad jūs to dabūsiet, es apsolīju.

Tas bija mazākais, ko varēju izdarīt. Aizskrēju atpa­kaļ uz māju, lai paņemtu cigāru no lielās mitrinātāja kastes, kas atradās uz bibliotēkas galda. Aješai patīk uzsmēķēt kādu pēc pusdienām pie kafijas.

Atgriezusies grotā, ieliku cigāru starp Gordona iz­stieptajām lūpām, aizdedzināju to un vēroju viņa acīm­redzamo labpatiku.

-    Gadiem ilgi neesmu smēķējis cigāru, Gordons teica.

-   Mans tēvocis Nimrods apgalvo, ka smēķēšana cilvē­kiem kaitējot, es sacīju. Ka vienīgi džiniem vajadzētu smēķēt. Es pasmaidīju un uzmanīgi to apdomāju. Bet, ņemot vērā apstākļus, nedomāju, ka jums tas noda­rīs ļaunu. Es pasmaidīju. Cik ilgi jūs jau šeit esat?

-    Precīzi sakot, simt divdesmit gadus. Uz tavu jau­tājumu atbilde ir patiesa. Bet vai zini, Filipa? Pa visu šo laiku tu esi vienīgā persona, kas man uzdevusi šo jautājumu.

-    Kurš jautājums tas bija?

-   Tu man jautāji: "Vai nav nekā tāda, ko es jūsu labā varētu darīt?" Uz tavu jautājumu atbilde ir patiesa.

-    Kā jūs zināt manu vārdu?

-   Tāpat kā es zinu visu citu. Es esmu patiesības mute. Tāds ir mans uzdevums. Teikt patiesību par to, kas ir.

Tāpēc tu esi šeit, vai tā nav? Uz tavu jautājumu atbilde ir patiesa.

-   Ja jūs pazīstat mani, tad jūs pazīstat manu dvīņu­brāli Džonu.

-    Tas nav jautājums.

-    Vai mans dvīņubrālis Džons nāk mani glābt?

-    Jā. Uz tavu jautājumu…

-    Kur viņš ir pašlaik?

-     Tuvu. Visai tuvu. Bet viņš ir briesmās. Uz tavu jautājumu atbilde…

-    Kādās briesmās?

-    No ruha. Uz tavu jautājumu…

-    Kas ir ruhs?

-    Ruhs ir milzīgs gaļēdājs putns. Bīstams ikvienam, izņemot vecos un iedomīgos, jo nav šaubu, ka tam, kurš apēd ruha cāli, mati nekad nenosirmos. Uz tavu jautā­jumu atbilde ir patiesa.

-   Vai mans brālis paliks dzīvs? Lūdzu, Gordona kungs, pasakiet man, kas ar viņu notiks.

-    Es nevaru pareģot, jo Iravotumā nav nākotnes un nav pagātnes. Tas attiecas uz visiem, izņemot Zilo džini. Šeit ir tikai tagadne. Uz tavu jautājumu…

-    Kāpēc jums jārunā mīklās? es dusmīgi jautāju.

-    Tāpēc, ka tagadne ir tikpat liela mīkla kā pagātne. Un tāpēc, ka mīklas atminējums par dzīvi laikā un telpā atrodas ārpus laika un telpas. Uz tavu jautājumu at­bilde ir patiesa.

Mani loti satrauca zina, ka Džons ir briesmās. Bet ko es varēju darīt? Biju bezspēcīga viņam palīdzēt vairāk, nekā man bija spēks palīdzēt sev. Vai varbūt varēju? Man ienāca prātā, ka vajadzētu to pajautāt Ķīnietim Gordonam, lai zinātu droši.

-    Vai es varu viņam palīdzēt?

-   Viens dvīnis vienmēr var palīdzēt otram, vai tie ir džini vai cilvēki. Dvīņu vēlēšanās vienmēr tiek piepil­dītas, īpaši attiecībā uz meteoroloģiskiem apstākļiem. Tāpēc dvīņus reizēm sauc par debesu bērniem. Jo tas ir ļoti slepens spēks. Uz tavu jautājumu atbilde…

-    Vai jūs, lūdzu, man nepateiktu, kā tas man palī­dzētu tikt galā ar ruhu?

-     Ruhs ir putns. Putns lido pa gaisu. Iravotumas atmosfēra ir ļoti jutīga. Vairāku tūkstošu gadu laikā tā ir kļuvusi diezgan neaprēķināma atšķirībā no atmos­fēras zemes virspusē. Būdama dvīne, tu vari ietekmēt šo atmosfēru ar savu elpu un roku kustībām. īsāk sa­kot, tu sacelsi vēju. Putniem, pat lieliem, ne visai pa­tīk vējš. Tāpēc tev jāaiziet uz dārza augstāko vietu un jāpūš apvāršņa virzienā. Tas tad arī apturēs ruhu. Bet pasteidzies. Uz tavu jautājumu atbilde ir patiesa.

-    Paldies, Ķīnieti Gordon, es teicu. Jūs man ļoti palīdzējāt. Un pagriezos, lai dotos prom no grotas.

-    Bet tev ir vēl viens jautājums, vai ne?

-   Jā. Kā jūs zinājāt?

-   Es esmu patiesības mute. Tāds ir mans uzdevums. Uz tavu jautājumu atbilde ir patiesa.

-   Kāpēc Aješa izvēlējās mani? Jā, to es patiešām gri­bētu zināt.

-    Tāpēc, ka tu esi Aješas mazmeita. Uz tavu jautā­jumu atbilde ir patiesa.

Tai brīdī izdzirdu sevi skaļi iekliedzamies, bet vairs nebija laika. Katra sekunde, ko es kavējos, bija vēl viena sekunde, kad ruhs varēja nogalināt Džonu. Uzskrēju līdz augstākajai vietai gaisa dārzos, dziļi ievilku elpu un no visa spēka pūtu apvāršņa virzienā, pat mādama uz to pusi ar rokām. Es to darīju kādas divdesmit minūtes, līdz mana seja kļuva gandrīz zila, tad atgriezos istabā, lai visu pierakstītu un apdomātu, ko Ķīnietis Gordons man bija teicis par Aješu.

19. nodala vĀjprĀtĪgais pĀrtiek no ZĀLES