Lampas bērni 2 grāmata Babilonas zilā Džine

Tomēr visas šīs domas viņa paturēja pie sevis. Šķiet, nekas netiktu iegūts, runājot par savu ģimeni ar Aješu. Kāda tam būtu jēga? Tas neko nemainītu, nespētu neko mainīt. Ne tagad. Tāpat viņa nejuta vēlmi apspriest to ar Glamdžobas jaunkundzi. Filipa lauzīja galvu, kāds vispār bija labums no Glamdžobas jaunkundzes. Nebija saprotams, ka tik gudra, izglītota un loģiska persona kā Aješa pieķērusies tādai niecībai. Glamdžobas jaunkun­dze bija viņas kalpone un pavadone. Filipa gan nolīgtu kādu gudrāku pavadoni, ja kļūtu par Zilo džini. Mei­tene manīja, ka tas varētu notikt visai drīz, ņemot vērā

Aješas zūdošās prāta spējas. Kā citādi varēja izskaidrot neveiksmi, izsūtot Iblisu trimdā uz Veneru?

Filipa bija uzzinājusi, ka Aješa samaksājusi 10 mil­jonus dolāru Bulam Haksteram, lai skārda kārbu ar pudelīti, kurā atradās ifrīts, ieliktu Wolfhound kosmosa zondē, kas dosies ceļojumā uz Veneru. Tomēr, sprie­žot pēc laikrakstu ziņām, raķetei ar Wolfhound zondi vēl tikai vajadzēja startēt no Francijas kosmosa centra Gviānā. Aizkavējusies tehnisku iemeslu dēļ. Vismaz tā rakstīja avīzes. Bet vēl satraucošāk bija tas, ka Buls Haksters kopā ar Iblisu un Aješas naudu bija pazudis. Un vēl ļaunāk bija tas, ka tuhemetrs Iravotumā, kas mērīja veiksmi pasaulē, labu vai sliktu, rādīja smagu sliktas veiksmes periodu nākotnē. Homeostāze, kas ir smalks līdzsvars starp sliktu un labu veiksmi, vairs ne­eksistēja, vismaz pagaidām ne. Aješa paziņoja, ka tas ir sakarā ar to, ka Ibliss atkal atrodas brīvībā un cer atriebties.

-    Un kas pie tā vainīgs? Filipa jautāja. Jums ne­kādā ziņā nevajadzēja uzticēt tik svarīgu uzdevumu tādam cilvēkam kā Buls Haksters. Viņš droši vien ir atklājis, kas tajā kārbā atrodas. Un nodomājis, ka va­rētu noslēgt kādu darījumu ar Iblisu. Izlaidis viņu no pudeles, apmaiņā saņemot trīs vēlēšanās vai ko tam­līdzīgu. Kāpēc jūs viņu neatstājāt šeit, vienā no vecās mājas istabām? Turklāt jūs būtu varējusi ietaupīt des­mit miljonus dolāru.

-    Tu to uzņem ļoti personiski, Aješa teica.

-    Protams, es to uzņemu personiski. Acīmredzot jūs esat aizmirsusi, ka tā biju es, kas Nimrodam palīdzēja ieslodzīt Iblisu. No īsās pazīšanās man par viņu pa­lika iespaids kā par ļoti nejauku džinu, tieši tādu, kas pateiktu vindicta pret Nimrodu, manu brāli Džonu un, vēl svarīgāk, arī mani. Tāpēc dabiski, ka esmu noraizē­jusies, jo viņš ir pazudis, jā.

-    Tu pārspīlē, bērns, Aješa mierināja.

-    Džinverso turnīra laikā man bija jāspēlē mačs pret Iblisa jaunāko dēlu Radjardu. Viņš pat nevarēja pie­spiesties, lai runātu ar mani, Aješa. Viņam vajadzēja izteikt man domātos solījumus ar Banjipa kunga, spēles tiesneša, starpniecību. Ticiet man, ja skatieni spētu no­galināt, es jau būtu mirusi. Filipa papurināja galvu. Tas nozīmē nepatikšanas, pieminiet manus vārdus. Lielas nepatikšanas.

-    Domāju, ka to izšķiršu es, nevis tu, bērns.

-   Pareizi, Filipa iesmējās. Un mēs redzēsim, pie kā tas mūs novedīs. Nelūdzu, lai varētu dublēt jūs, Aješa, bet man tā vien šķiet ja es to darīšu, tad varētu vismaz panākt, lai tas izskatītos tā, it kā zinātu, ko daru.

Aješa iekoda sev lūpā. Bet viņa no tiesas noskaitās, kad Filipa klusi sāka lamāt viņu, jo, lai cik veca viņa bija, Aješas dzirde bija nevainojama. Šāda necieņa viņa nevarēja iedomāties, kā vēl to nosaukt, bija nepa­nesama tādai džinei kā Aješa, kas ne acu galā nevarēja ciest sliktas manieres, tāpat kā emociju uzplūdus.

-    Filipa, lūdzu, ej uz savu istabu. Un paliec tur, līdz tavas manieres būs uzlabojušās.

Filipa strauji pielēca no dīvāna. Labprāt, viņa teica un piegāja pie durvīm, kur uz brīdi apstājās, ne­kaunīgi piebilstot: Ja man ir sliktas manieres, tad jūs mani par tādu esat padarījusi ar savu stulbo Loģikas koku un jūsu pretīgo, garlaicīgo pili. Tagad Filipa jau smējās un juta, ka nevar novaldīties, neizteikuši apvai­nojumu Glamdžobas jaunkundzei, vismaz lai būtu kāds līdzsvars. Nemaz nerunājot par izkaltušo, veco, žāvēto plūmi, jūsu pavadoni. Dumdžobas jaunkundzi vai kāds nu ir tas viņas stulbais vārds.

-    Lūdzu, ej projām, Aješa stingri noskaldīja.

-    Ar prieku.

Aizejot Filipa skaļi aizcirta durvis un tiešām ar prieku pa gaiteni devās atpakaļ uz savu istabu.

Sākumā viņai nebija patikusi šī istaba, tā likās pārāk liela un grezna. Bet tagad viņai tā patika tīri labi. Zīds un zeltījumi, un marmors. Viņai patika neredzamais veids, kā viss tiek padarīts. Nevarēja vainot Aješas lo­ģiku attiecībā pret kalpotājiem. Šai ziņā Filipai nācās pienācīgi novērtēt Zilo džini. Galu galā kalpotāji bija neizbēgams traucēklis situētām personām kā Aješa vismaz tik ilgi, kamēr tie bija redzami. Tagad, kad viņa bija pieradusi redzēt pareizāk sakot, gandrīz redzēt -, kā neredzami kalpotāji ar putekļsūcēju uzkopj istabu, saklāj gultu un apmaina vāzēs puķes, viņa nevarēja iedomāties dzīvot citādi. Vienīgi žēl, ka arī Glamdžobas jaunkundze nebija neredzama.