Mēs atnācām ar mieru…

“Pēc milicijas datiem, četru dienu laikā, kad pilsētā plosījās stiprais sals, apsaldējumu rezultātā gāja bojā vairāk nekā divi desmiti cilvēku bez pastāvīgas dzīvesvietas. Taču šim gadījumam ar viņiem nav nekāda sakara, lai gan sākumā cietušais, ja tā viņu var nosaukt, tika uzskatīts par bezpajumtnieku. Neviens neatceras, kur un kādā pieturā šis cilvēks iekāpis sestā maršruta trolejbusā. Daudzi bezpajumtnieki bēg no sala vilcienu stacijās, māju pagrabos un bēniņos, dodas sildīties sabiedriskajā transportā. Lielākā daļa cilvēku ir iecietīgi pret bezpajumtnieku parādīšanos transportā, taču, kad bezpajumtnieks tā bija izbraucis trīs vai četras pieturas, tad no viņa siltuma dēļ, sāka nākt nepatīkama smaka. Un jo tālāk, jo stiprāka un pretīgāka. Tā kā viņš nereaģēja uz pasažieru komentāriem un konduktora piedāvājumu atstāt salonu, aktīvākie pasažieri viņu izstūma no trolejbusa, pieturā “Biblioteka im. N.K.Krupskoj". Bezpajumtnieks paslīdēja, nokrita, trolejbuss aizbrauca tālāk, bet bezpajumtnieks palika guļam sniegā. Tā viņš tur nogulēja divas stundas, līdz milicijas patruļa pievērsa uzmanību nekustīgajam cilvēkam. Tika izsaukta ātrā palīdzība, ārsts konstatēja nāvi, un mirušais tika nosūtīts uz pilsētas morgu. Šis būtu pavisam parasts notikums, kuram diemžēl esam pieraduši vairs nepievērst uzmanību. Un tas arī nebūtu pievērsis laikraksta uzmanību, ja dežurējošais patologs nelaiķī nebūtu identificējis nezināma vīrieša līķi, kurš divas dienas pirms aprakstītā incidenta bija pazudis no morga.

Uzreiz nomierināsim lasītājus, kuri tic mistikai – pēc milicijas domām, notikušajā nav nekā neparasta. "Dzīvais līķis" pa pilsētu neklaiņoja - aculiecinieki, acīmredzot, sajauca no trolejbusa izstumto bomzi ar atrasto līķi, jo, pēc medicīniskās apskates, tas bija vīrieša līķis, miruša jau pirms piecām dienām, par ko liecina līķa plankumi uz ķermeņa un sadalīšanās pazīmes ... Tomēr izsauc neizpratni, kam bija vajadzīgs tik nežēlīgs joks: nozagt no morga mirušu vīrieti, apģērbt un pēc tam atstāt trolejbusa pieturā? Pasaules praksē ir aprakstīti daudzi psihisko noviržu veidi, taču ar ko tādu saskaramies pirmo reizi. Un vismaz šajā ziņā mēs esam "priekšā pārējai pasaulei" ... "

Vēlreiz paskatījos uz fotogrāfiju. Noteikti mans klients. Atcerējos sarmas neesamību uz šalles un pārlieku dāsnā pircēja kokainās kustības. Un, ja tam pievieno pārpasaulīgos jociņus uz lodžijas... Netici nu mistikai, pēc visa šī.