Mollija Mūna aptur pasauli

Sella neiedomājami lielā Hipnozes grāmatas grāmatas, kas bija pārvērtusi Mollijas dzīvi, kolekcija bija pilnībā likusi viņai zaudēt savaldību, jo tā tikai apstiprināja no­jautu, ka Mollija un Sells atrodas pilnīgi dažādos līmeņos. Mollijas pašas prasme bija kā plastmasas rotaļlieta salī­dzinājumā ar Sella augstās tehnoloģijas mašīnu. Viņa at­meta visas domas meklēt vēl kādas norādes par Deivīnu. Viss, ko meitene tagad vēlējās, lai visi trīs droši izkļūtu no ēkas.

Viņi aizslēdza telpu, nolika atslēgu atpakaļ slēptuvē un piesardzīgi devās uz galvenajām ieejas durvīm.

Apakšstāvā Primo Sells apstaigāja viesus. Kaut arī vi­ņam patika šī svinību nakts, viņš nespēja atslābināties. Sellam šis pasākums bija tikai kārtējā varas nostiprināšanas iespēja. Primo patika atrasties uzmanības centrā un būt tuvās attiecībās ar tik daudzām Holivudas spožākajām zvaigznēm. Visus šos cilvēkus Sells uzskatīja par saviem, taču to ziedošanās viņam padarīja tos mazāk saistošus. Visvairāk viņu interesēja viesi, kurus viņš iepriekš vēl ne­bija sastapis.

Sells rotaļājās ar vēlmi hipnotizēt kādu vecu aktieri Dastiju Goldmanu, kaut arī nedomāja, ka tas viņam varētu būt īpaši noderīgs. Persona, kas intriģēja viņu visvairāk, bija kāda vienkārša izskata meitene Mollija Mūna.

Ar savu lomu Zvaigznēs uz Marsa viņa Ņujorkā bija iekļuvusi pirmajās lappusēs. Mollijas atbalsts Sellam va­rētu būt ļoti noderīgs viņa bērnu televīzijas kanālā. Viņš jau tagad izmantoja popzvaigzni Billiju Bobu Bimblu, taču slavena meitene tiešām palīdzētu Sellam iekarot Ameri­kas bērnu sirdis. Viņam piepeši ienāca prātā, ka meitene varētu būt hipnotizētāja. Viņas pēkšņā pacelšanās slavas augstumos, noslēpumainība, vienkāršība, bet pretēji tai kļūšana par zvaigzni viss liecināja par hipnozi. Vienmēr bija satraucoši satikt kādu kolēģi, lai gan, protams, no pieaugušiem hipnotizētājiem beigās bija jāatbrīvojas. Tā bija drošāk.

Sells nopūtās, iedomājies par Deivīnu Natelu. Viņš bija paredzējis, ka meitene varētu vadīt lielu Modes nama mei­teņu apģērbu reklāmas kampaņu. Viņš nesaprata, kāpēc nebija iespējams to hipnotizēt. Un, vēl ļaunāk, likās, ka Deivīna ir viņu kaut kādā veidā vājinājusi. Varbūt Molliju Mūnu hipnotizēt būtu vieglāk lai gan bija jābūt piesar­dzīgam. Viņa būs Modes nama jaunā seja.

Kur palikusi Mollija Mūna? Primo pārlūkoja balkonu un dārzu zem tā. Viņš centās iedomāties, kur šādā vakarā varētu doties bērns, bet Sellam nekad neizdevās atcerē­ties senākus laikus par tiem, kad pašam bija nedaudz pāri divdesmit, tāpēc viņš sāka meklēt melnu mopsi, kas vien­mēr pavadīja meiteni.

Pie durvīm, smēķēdams cigareti, stāvēja kāds pūcei lī­dzīgs vecs scenāriju autors.

-           Tu taču zini to mazo zvaigzni Molliju Mūnu. Vai neesi viņu redzējis? jautāja Primo Sells.

-           Jāāāā, atbildēja vecais vīrs. Tas ir tā. Panorāma pāri zālei uz ozolkoka ieejas durvīm, lai redzētu, kā meitene un draugs spiežas cauri pūlim, pametot viesības. Mei­tenes sejas tuvplāns. Viņa nedroši smaida. Kāds ir to pa­zinis. Fokuss uz meitenes mopsi. Tas seko bērniem ārā pa durvīm. Kadrs satumst.

-    Pirms cik ilga laika tas bija? jautāja Primo.

-    Pirms piecpadsmit minūtēm.

-            Tagad viņi jau būs taksī, Primo pie sevis norūca, piespiedis īkšķa galu saviem asajiem priekšzobiem.

-            Nākamreiz, ieteica scenārists, izpūšot dūmu stabu, tev varbūt vajadzētu nolīgt bērnu aukli.

Mollija un Rokijs devās uz priekšu pa piebraucamo ceļu un izgāja pa Sella villas vārtiem. Viņi nolēma, ka atpakaļ uz Chateau Marmoset vienkāršāk būtu iet kājām.

Primo Sella slepenā bibliotēka bija abus nobiedējusi ne pa jokam.

-            Kāpēc mums būtu jānoņemas ar Primo Sella problē­mu? -jautāja Rokijs. Mums nemūžam neizdosies viņu apturēt. Viņš ir pārāk spēcīgs.

Mollija piekrita.

-            Tas tiešām ir darbiņš labi apmācītam speciālistam, viņa teica, lūkojoties pāri ceļam uz kādu šausmu filmas plakātu. Pati doma par to, ka es spētu to paveikt, ir smieklīga.

-    Un tas nav godīgi.

-     Nepavisam ne. Kāpēc Lusija nevarētu nogaidīt, ka­mēr viņai kļūst labāk, un nodarboties ar to pati? jautāja Mollija.

-    Te nu mēs esam vienā no pasaules interesantākajām vietām, sūrojās Rokijs, un apmeklējam viesības, par ie­kļūšanu kurās vairums cilvēku ļautu sev nocirst labo kāju, un tagad mums iet garām visi prieki, un mums jāslapstās apkārt, riskējot, ka mūs varētu pieķert tas Trakā kungs. Tas nav godīgi!

-    Un arī ne saprātīgi.

Tā prātojot, abi draugi devās vēsajā naktī.

Citus gājējus viņi nesastapa, jo Losandželosā visi pār­vietojas braukšus.

Kad abi bija atgriezušies viesnīcas namiņā, Rokijs pa­gatavoja dzērienus īstas Šērlijas Templas. Mollija skapītī sameklēja paciņu mīksto karameļu.

-     Kad tu taisies zvanīt Lusijai Ļoganai un paziņot, ka mēs šo darbu nespējam veikt? vaicāja Rokijs.

-     Tagad tur būs septiņi no rīta, bet es nedomāju, ka man vajadzētu viņu uzmodināt kā pagājušo reizi. Piezva­nīšu viņai rīt.

Rokijs saprata, ka Mollija cenšas atlikt zvanīšanas bridi, taču neko neteica.