Pazaudētā seja

— Kad mēs stāsimies pie ārstēšanas, jūs neviens vairš nepazīs un jums nevajadzēs staigāt pa nomaļus ce­liņiem, — Sorokins sacija. — Nu, tad klausieties. Jūs, protams, zināt, ka cilvēka ķermenis sastāv no daudziem miljardiem dzīvu šūniņu, tas ir, no vissīkākajām dzīvas vielas piciņām. Šīs mazās, dzīvās būtnes, kas sastāda mūsu ķermeni, ir it kā sadalījušās atsevišķās ražošanas nozarēs, turklāt visas dzīvo un darbojas apbrīnojamā sadraudzībā un pilnīgā saskaņā cita ar citu. Jo vairāk pētām ķermeņa dzīvi, jo vairāk jābrīnās par šo atsevišķo daļu harmoniju, par šo kārtību un vienprātību, kas valda starp visām šūniņām un organisma daļām. Kas nodibi­nājis šo kārtību? Tas ir jautājums, kas sen jau interesē­jis zinātniekus. Deviņpadsmitajā gadsimtā zinātnieki domāja, ka visas organisma šūniņas un daļas saista un apvieno nervu sistēma un smadzenes ir, tā sakot, neiero­bežots monarhs, kam akli pakļaujas visi apakšnieki, proti, šūniņas. Tomēr divdesmitajā gadsimtā monarhiem vispār nelaimējās. Nolidoja no sava troņa arī smadze­nes, šīs «galvas valdnieces». Smadzenēm piešķirta pie­ticīgāka, kaut ari visai svarīga loma. Smadzenes ir centrs, kas pārraida kairinājumu no viena ķermeņa punkta uz otru. Sāda pārraide saucas par «refleksu». Šī smadzeņu darbība ir tikpat svarīga kā, teiksim, kādas centrālās telefona stacijas darbība. Virs numura iedegas spuldzīte, un telefoniste savieno vienu numuru ar otru. Taču būtu nepareizi domāt, ka telefoniste ir neierobežots monarhs, kas pēc savas gribas liek vienam abonentam runāt ar otru. Viņa ir tikai vidutājs, un tāds pats vidu­tājs ir nervu sistēma un smadzenes. Vismaz tagad zināt­nieki nākuši pie pārliecības, ka ar refleksiem nebūt vēl nav izsmeltas organisma dzīvības izpausmes, ka nervu sistēma nav galvenā sistēma un smadzenes nav visa ķermeņa centrs. Kā izrādās, mūsu ķermeņa «valsts ie­kārta» nav monarhija, bet, ja tā varētu izteikties, «strād­nieku pašvaldība». Strādnieki — šūniņas — izstrādā īpa­šas ķīmiskas vielas, kas saucas par hormoniem. Sīs vielas ir aķtīvie darbinieki. Viņu nozīme kārtības un harmoni­jas nodibināšanā daudz lielāka par smadzeņu nozīmi. Gandrīz visas cilvēka ķermeņa daļas izstrādā hormonus jeb, kā mēs tos dažreiz dēvējam, «ķīmiskos sūtņus».

—   Strādnieku deputātus, vai? — ironiski ievaicājās Presto.

—   Jā, strādnieku deputātus, — Sorokins nopietni at­bildēja. — Un, ja vēlaties turpināt šo analoģiju, tad hormonu savstarpējā apmaiņa asinīs sastāda šūniņas balsi, un šo balsu kopsumma veido īpatnēju «strādnieku deputātu padomi», kura piešķir harmoniju visam orga­nismam. Tas ir interesanti, kaut arī atgādina aģitāciju ar faktu palīdzību. Miljardiem šūniņu nodibinājušas sev visideālāko sabiedrisko kārtību. Taču neaizrausimies ar analoģijām. Tātad gandrīz visas ķermeņa da|as izstrādā hormonus, taču dažas vietas izdala šos hormonus se­višķi bagātīgi. Tās sauc par iekšējās sekrēcijas orgā­niem. Tādā kārtā bezgalīgi sarežģito organismu nepār­valda kāds viszinošs centrs, bet tas pārvaldās pats, un iekšējās sekrēcijas orgāniem ir šai pašvaldībā visai re­dzama loma. So iekšējās sekrēcijas orgānu jeb dzie­dzeru ir diezgan daudz: vairogdziedzeris, epiteliālie ķer- menīši, kākšļa dziedzeris, hipofīze un citi. Pie reizes par kākšļa dziedzeri. Kur jūs esat dzimis?

—   Šveices kalnos, itāliešu kantonā.

—   Es'jau tā domāju. Jūsu apvidū droši vien ir kaut kas indīgs ūdenī, un šī inde postoši iedarbojas uz vairog­dziedzeri. Tāpēc arī šai apvidū ir daudz kretīnu un kākšļa slimnieku. Kākslis ir vājināta vairogdziedzera nenormāla attīstība. Organisms it kā vēlas aizstāt kva­litāti ar kvantitāti. Jūsu «slimība» man bija skaidra ar pirmo acu uzmetienu. Jūs esat kretīns, tikai 'ar nelielu atkāpšanos no normas. Parasti kretīniem mēdz būt palē­ninātas kustības un tāpat visi garīgās dzīves procesi. Kretīni ir tūļīgi, rāmi, domā gausi. Viņi atgādina lab­sirdīgus dzīvniekus. Tiesa, arī starp viņiem sastopami cilvēki ar možu prātu, taču jums nav tikai možs prāts vien. Jums ir paaugstināts nervu jūtīgums. Vai jums kādreiz uznāk pastiprinātas sirds darbības lēkmes?

—   Jā, — Presto apstiprināja.

Sorokins pamāja.

—   Jūs esat jūtīgs, nervozs, viegli ietekmējams, viegli uzbudināms. Jūsu organismā it kā strādā divi pretēji spēki. Iespējams, ka jums nenormāli darbojas tik­lab vairogdziedzeris, kā hipofīze. Es tīšuprāt vairākas dienas atliku medicīnisko pārbaudi, lai iepazītos tuvāk ar jūsu temperamentu, raksturu un garīgo satvaru. Ar jums būs daudz darba. Jūs gribat normālu augumu, nor­mālas proporcijas un tādu seju, kādai vajadzēja būt, ja kretīnisms nebūtu uzspiedis tai savu zīmogu, vai ne?

—   Nu, protams, — Presto atbildēja.