Tehanu

Tad ari viņš piecēlās, aiznesa savu šķīvi uz izlietni un pabeidza nokopt galdu. Kamēr Tenara nolika vietā ēdamo, viņš nomazgāja traukus. Tas viņai šķita neparasti. Viņa juta, ka salīdzina Gedu ar Kramu, bet Krams nekad mūžā nebija nomazgājis nevienu trauku. Sieviešu darbs. Bet Geds un Ogions bija dzīvojuši šeit bez sievietēm; sieviešu nebija nevienā vietā, kur Geds bija dzīvojis, tāpēc viņš darīja "sieviešu darbu" un par to īpaši nedo­māja. Būtu skumji, ja viņš sāktu par to domāt, Tenara sev teica, ja viņš sāktu baiļoties, ka viņa pašcieņa atkarīga no trauklupatas.

Neviens no Roukas neatbrauca Gedam pakaļ. Pirms šīs sarunas diez vai kāds kuģis būtu paspējis atbraukt līdz Gontai ja nu vienīgi tāds, kam visu ceļu burās pūš magvējš, 1 bet dienas ritēja cita aiz citas, un joprojām nepienāca nekāda ziņa vai aicinājums. Tenarai likās savādi, ka arhimags tik ilgi tiek atstāts paša ziņā. Acīm­redzot viņš ir aizliedzis sūtīt kādu sev pakaļ vai varbūt paslēpies šeit ar savas burvības palīdzību, un neviens ne­zina, kur viņš atrodas, nespēj viņu atrast un pazīt. Jo ari vietējie ciemata ļaudis viņam pievērsa apbrīnojami maz uzmanības.

Tas, ka neviens nav nācis šurp no Re Albi valdnieka savrupmājas, nelikās nekas pārsteidzošs. Sīs mājas īpašnieki ar Ogionu nekad nebija uzturējuši labas at­tiecības. Ciematā mēļoja, ka viņu sievietes savulaik piekopušas tumšās mākslas. Viena no viņām esot ap­precējusi kādu ziemeļu valdnieku, kurš viņu apracis dzīvu zem akmens; cita pakļāvusi burvestībām ne­dzimušu bērnu savā klēpī, mēģinādama to pārvērst spēka būtnē, un bērns patiešām tūlīt pēc piedzimšanas runājis, bet tam nav bijis kaulu. — Kā mazs ādas maišelis, vecmāte čukstus stāstīja ciemata iedzīvotājiem, mazs ādas maišelis ar acīm un balsi… Nemācēja zīst, tikai runāja kaut kādā svešā mēlē un drīz nomira… Lai cik patiesības būtu šajos stāstos, Re Albi valdnieks allaž turējās atstatu no citiem. Tā kā Tenara bija maga

Zvirbuļvanaga ceļabiedre, maga Ogiona aizbilstamā un sieviete, kas Havnorai atdevusi Erreta-Akbes gredzenu, varēja gaidīt, ka viņa pēc apmešanās Re Albi tiks uzaicināta viesoties valdnieka savrupmājā, taču tas nebija noticis. Tenara pašai par lielu prieku bija dzīvojusi viena nelielā namiņā, kas piederēja ciemata audējam Vēdeklim, un lielās mājas iemītniekus viņa redzēja reti un tikai pa gabalu. Sūna bija teikusi, ka tagad tur vispār neesot ne­vienas namamātes un mājā dzīvojot tikai vecais vald­nieks, ļoti vecs vīrs, viņa mazdēls un jaunais burvis, vārda Apse, kuru viņi bija nolīguši no Roukas skolas.

Kopš Ogions ar Sūnas tantes talismanu rokā bija ap­glabāts zem dižskābarža blakus kalnu takai, Tenara nebija redzējusi Apsi. Likās dīvaini, ka viņš nezina par Jūrzemes arhimaga ierašanos viņa ciematā; ja viņš to zināja, tad kaut kāda iemesla dēļ turējās savrup. Ari burvis no Gontas ostas, kurš bija ieradies apbedīt Ogionu, vairs nebija nācis šurp. Pat tad, ja viņš nezinātu, ka Geds ir šeit, viņš taču zināja, kas ir viņa — Baltā dāma, kura valkājusi uz rokas Erreta-Akbes gredzenu, kura savienojusi Miera rūnu vienā veselā… Pirms cik gadiem tas bija, tu vecā sieva, Tenara sev uzsauca. Vai tev prātā viss kārtībā?

Un tomēr tā bija viņa, kas pateica tiem abiem Ogiona īsto vārdu. Šķiet, tas prasītu ievērot pieklājību.

Taču burvjiem ar pieklājību nav nekā kopīga. Viņi ir vīri ar burvju varu. Un tikai vara ir tā, ar ko viņi ielaižas darījumos. Un kāda vara tagad ir viņai? Kāda vara viņai jebkad bijusi? Būdama meitene, priesteriene, viņa bija riks citu rokās; tumšo vietu spēki bija gājuši viņai cauri, izmantojuši viņu, atstājuši tukšu un neskartu. Būdama sieviete, viņa bija izvēlējusies dzīvot ar sievietes varu, un savu laiku tā viņai bija kalpojusi; tagad šis laiks pagājis,

sievas un mātes gadi palikuši aiz muguras. Viņā nav vairs palicis nekas nav nekādas varas, ko atzītu citi.

Bet pūķis bija runājis ar viņu. Es esmu Kalesins, tas bija teicis, un viņa bija atbildējusi: Es esmu Tenara.

-   Kas ir pūķu valdnieks? viņa bija jautājusi Gedam tumšajā vietā, Labirintā, cenzdamās noliegt viņa spēku, gribēdama likt atzīt savu spēku, un viņš bija atbildējis tik vienkārši un skaidri, ka atbruņojis viņu uz visiem laikiem: Tas ir cilvēks, ar kuru pūķi ielaižas sarunās.

Un viņa tātad ir sieviete, ar kuru pūķi ielaižas sarunās.

Vai šis bija tas jaunums, slēptā apziņa, tikko jaušamā

sēkla, ko viņa bija sajutusi sevī, pamozdamās torīt pie

mazā lodziņa ar skatu uz rietumiem? i

Dažas dienas pēc šīs īsās sarunas pie galda Tenara ravēja Ogiona sakņu dārzu, pestīdama pavasarī iestādītos sīpolus no vasaras nezālēm. Dārzu no kazām sargāja augsts žogs, un Geds, ienācis pa vārtiņiem, sāka ravēt dobi no otra gala. Kādu laiku pastrādājis, viņš apsēdās un paskatījās lejup uz savām plaukstām.

-   Ļauj vispirms tām sadzīt! Tenara saudzīgi teica.

Viņš pamāja ar galvu.