Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Jondalars pie sevis nodomāja: kāpēc gan viņam vajadzētu satraukties, ja kāds vīrietis paskatās uz Eilu? Ranekam bija taisnība: tā kā Eila ir izcila skaistule, tas jau bija gaidāms. Un viņai ir tiesības pašai izdarīt izvēli. Tikai tāpēc, ka viņš bija pirmais vīrietis, kuru Eila satika no savas sugas cilvēkiem, nenozīmē to, ka viņš būs vienīgais un pats pievilcīgā­kais. Eila redzēja, kā Jondalars uzsmaida Ranekam, bet pamanīja ari to, ka viņas ceļabiedra saspringtie pleci nemaz neatslābinās.

-     Raneks allaž tik pieticīgi par sevi izsakās, kaut ari viņa dabā nav nopelt citas savas prasmes, - Taluts piebilda, vadīdams viesus uz ne­parasto alu, kas, kā izrādījās, ir uzcelta no upmalā savāktās velēnas un zemes. - Viņš un Vimezs šajā ziņā ir vienādi, to gan nevarētu teikt par citiem. Vimezs tikpat negribīgi atzīst savu krama darbarīku meistara prasmi kā viņa pavarda dēls, kas pieticīgi izsakās par savām kaula greb- šanas iemaņām. Raneks ir labākais Mamutu cilts kaula riku meistars.

-Jums ir prasmīgs darbarīku meistars? Krama apstrādātājs? - Jonda­lars, priecīgi satraukts, apjautājās; pēkšņais greizsirdības uzliesmojums bija jau aizmirsies, jo pavīdēja cerība satikt kādu zinošu amata brāli.

-    Jā gan, un arī viņš mums ir pats labākais. Lauvas apmetne ir labi pazīstama. Pie mums dzīvo labākais krama darbarīku meistars, labā­kais kaula rīku amatnieks un pats vecākais Mamutu cilts pārstāvis, - vadonis paziņoja.

-     Un pietiekami iespaidīgs vadonis, lai visi viņam piekristu, vai nu apmetnes ļaudis patiešām tam tic, vai ari ne, - Raneks piebilda ar sāju smaidu.

Arī Taluts tāpat atsmaidīja, jo labi pārzināja Raneka paradumu - pasa­kot asprātību, novirzīt sarunu no viņa amata prasmes cildināšanas. Tomēr tas nebūt neatturēja Talutu no turpmākas lielīšanās. Vadonis lepojās ar savu apmetni un bez jebkādas svārstīšanās darīja to visiem zināmu.

Eila vēroja abu vīriešu smalko vārdu spēli - vecākais bija masīvs milzis ar ugunīgiem matiem un bāli zilām acīm, otrs bija tumšādains un mazāka auguma - un saprata abu starpā valdošo dziļo pieķeršanos un lojalitātes jūtas, kaut ari šie vīrieši bija viens otram pilnīgs pretstats. Taču abi bija Mamutu cilts mednieki, Lauvas apmetnes iemītnieki.

Viņi izgāja cauri velvei, kuru Eila jau iepriekš bija pamanījusi. Tā šķita ievedām paugurā vai pat vairākos, kas bija izvietojušies nogāzē ar skatu pret upi. Jaunā sieviete bija redzējusi, kā ļaudis pa šo velvi ieiet un nāk ārā. Viņa zināja, ka tur jābūt alai vai kādam miteklim - tādam, kas uzbūvēts vienīgi no smiltīm, cieši nopakots ar zāli, kura kušķos auga ārā, īpaši no sienām un ap mājokļa lejasdaļu. Mājoklis, izņemot tā ieeju, ļoti labi iederējās ainavā un nemaz neatšķīrās no apkārtējās vides.

Ciešāk to izpētot, Eila pamanīja, ka apaļ^paugura augšdaļa ir dažādu īpatnēju darbarīku un priekšmetu glabātava. Tad tieši virs pašas vel­vētās ieejas arkas jaunā sieviete ieraudzīja vienu konkrētu priekšmetu un viņai aizrāvās elpa.

Tas bija alu lauvas galvaskauss!

2

Eila slēpās stāvas klints sienas mazā spraugā, vērodama, kā mil­zīga alu lauvas ķetna sniedzas viņai klāt. Kad lauvas ķetna aizsniedza viņas kailo augšstilbu un atstāja tajā četras paralēlas švīkas, meitene iekliedzās no sāpēm un bailēm. Lielā Alu Lauvas gars pats bija viņu izvēlējies un lika viņu apzīmēt, lai parādītu, ka ir viņas totēms. Krebs bija izskaidrojis, ka šādu pārbaudi diez vai pat jebkurš vīrs būtu iztu­rējis, bet Eilai toreiz bija tikai pieci gadi. Līgojošas zemes sajūta zem kājām uzdzina pēkšņu nelabuma vilni.

Eila papurināja galvu, lai aizdzītu dzīvās atmiņas.

-     Eila, kas tev kaiš? - iejautājās Jondalars, pamanījis sievietes sa­traukumu.

-     Es ieraudzīju to galvaskausu, - viņa atbildēja, norādīdama uz priekšmetu virs durvīm, - un atcerējos, kā tiku izvēlēta, kad Alu Lauva kļuva par manu totēmu!

-    Mēs esam Lauvas apmetne, - Taluts ar lepnumu paziņoja, kaut ari bija jau iepriekš to teicis. Kad abi ceļinieki sarunājās Jondalara valodā, viņš tos nesaprata, bet pamanīja interesi, ko viņi izrādīja par apmetnes talismanu.

-     Alu lauvam ir spēcīga saistība ar Eilu, - Jondalars paskaidroja.

-    Viņa saka, ka lielā kaķa gars viņu vada un aizsargā.

-    Tad jau jums šeit vajadzētu justies labi, - Taluts apmierināti pazi­ņoja, veltīdams Eilai platu smaidu.

Eila pamanīja Neziju nesam Ridagu un atkal iedomājās par savu dēlu.

-    Tā jau ari ir, - viņa noteica.

Pirms ieiešanas miteklī jaunā sieviete apstājās, lai izpētītu ieejas velvi un, ieraudzījusi, kā šī perfektā simetrija ir sasniegta, pasmaidīja. Izrā­dās, ka tas ir tik vienkārši, bet viņa pati par to nebūtu iedomājusies. Divi lieli viena dzīvnieka vai vismaz viena izmēra mamutu ilkņi bija pamatīgi ierakti zemē, tā augšējie gali atradās viens otram pretim, velves augš­daļā savienojās kopā un bija sastiprināti ar mamuta kājas dobā kaula īso posmu.