Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Eila nezināja, kādas sāpes Jondalars bija savā dvēselē izjutis tad, kad Frabeks bija par viņa sievieti ņirgājies, kaut arī īstenībā Zelandoni cilts dēls bija gaidījis, ka būs vēl trakāk. Tomēr viņa sāpes vairāk līdzinājās līdzjūtībai pret Eilu. Visa šī jezga atgādināja viņam par kādu citu reizi, kad paša emocijas bija viņu novedušas neceļos, tās atklāja kādas dziļi dvēselē noglabātas sāpes. Bet viņa paša negaidītā reakcija bija bijusi vēl ļaunāka. Tas gadījums vēl joprojām izraisīja Jondalarā lielas mokas. Ari tagad vēl uz bridi jaunais vīrietis no kauna un vainas apziņas nosarka - viņš bija bijis līdz nāvei nobijies, ka Frabeks ari viņu pašu kopā ar Eilu varētu nozākāt. Kā gan viņš varēja mīlēt sievieti un vienlaikus par viņu kaunēties?

Kopš tā briesmīgā jaunības gadu notikuma Jondalars bija apguvis pašsavaldīšanās mākslu, bet šobrīd viņš nespēja valdīt pār tām pret­runīgajām izjūtām, kas viņu plosīja. Viņš gribēja vest Eilu sev līdzi uz mājām. Viņš gribēja, lai Eila iepazīstas ar Dalanaru un viņa apmetnes ļaudīm, kā ari ar viņa māti Martonu, vecāko brāli un jaunāko māsu, brālēniem, māsīcām un visu Zelandoni cilti. Jaunais vīrietis gribēja, lai viņa ļaudis Eilu silti sagaidītu, vēlējās kopā ar viņu nodibināt savu pavardu - vietu, kur viņai varētu dzimt bērni, kas būtu no viņa gara. Uz šis zemes nebija nevienas citas sievietes, kuru Jondalars tā būtu vēlējies, tomēr viņš sarāvās no domas, ka viņa ļaudis varētu sākt viņu pašu ienīst par to, ka atvedis mājās tādu sievieti, un tāpēc negribēja Eilai to atklāt.

īpaši jau tādā gadījumā, ja tam tā nebija jānotiek. Ja vien viņa ne­runātu par klanu, neviens to neuzzinātu. Tomēr ko gan lai viņa atbild, ja kāds pajautā par viņas cilti un par to, no kurienes viņa ir cēlusies? "Ļaudis, kas viņu uzaudzināja, bija vienīgie Eilai zināmie, ja vien… viņa pieņemtu Taluta piedāvājumu. Tad šī sieviete varētu kļūt par Eilu Ma­mutu cilts, it kā būtu šiem ļaudīm dzimusi. Viņas dīvainā dažu vārdu izruna varētu būt izskaidrojama uz akcenta rēķina. Kurš gan ko zi­nātu?" Jondalars prātoja. "Varbūt viņa patiešām nāk no Mamutu cilts? Viņas vecāki tikpat labi varēja piederēt arī pie šīs cilts. Eila taču neko neatceras.

Bet, ja viņa kļūs par Mamutu cilts piederīgo, viņa var izlemt šeit palikt uz dzīvi. Un ja nu tā notiek? Vai ari Jondalars spētu šeit palikt? Vai varētu iemācīties pieņemt šos ļaudis kā savējos? Tonolans to varēja. Vai viņš Džetamio mīlēja vairāk, nekā Jondalars mīl Eilu? Bet Šaramudu ļaudis bija viņas cilts. Viņa bija tur piedzimusi un uzaugusi. Mamuti nav Eilas ļaudis, tāpat kā nav Jondalara. Ja Eila spētu būt šeit laimīga, viņa spētu būt laimīga arī pie Zelandoni. Bet, ja viņa kļūs par vienu no viņiem, viņa var negribēt doties Jondalaram līdzi uz mājām. Viņai nebūtu nekādu grūtību arī šeit kādu sameklēt…" Zelandoni vīrietis bija pārliecināts, ka Raneks rindā būtu pirmais ņēmējs.

Eila sajuta, kā Jondalars viņu aizbildnieciski saspiež, un brīnījās, kas viņam uznācis. Pamanījusi priekšā nelielu krūmu puduri un nodomājusi, ka tur vajadzētu būt ari mazai upītei, Eila steidzināja Vīniju doties uz turieni. Saožot ūdens tuvumu, zirgiem radās stimuls un tie kļuva mundrāki. Sasnieguši mazo upīti, Eila un Jondalars nokāpa no zirga un meklēja kādu ērtu vietiņu, kur piesēst.

Ūdenstilpei bija aizsalušas malas, un abi zināja, ka tas vēl tikai ir pats ziemas sākums. Upes vidū joprojām mutuļoja tumša straume, bet baltā ledus kārtiņa, kas bija izveidojusies no vairākiem sasalušiem slāņiem, ziemai pieņemoties spēkā, kļūs arvien biezāka un ūdenstilpe aizsals pavi­sam, nevaldāmā straume kļūs rāma un tiks apturēta, līdz cikls sāksies no jauna. Tad ūdeņi atkal trauksies uz priekšu, šļākdamies pretim brīvībai.

Eila atvēra mazu koferīti - somiņu, kas bija darināta no cietas jēlādas, kurā bija iesaiņojusi viņiem līdzņemamo pārtiku: pēc viņas domām, noderēs kaltēta sumbra gaļa un neliels groziņš ar žāvētām mellenēm un mazām, skābām plūmītēm. Izvilkusi pelēku, metālisku dzelzs pirīta gabalu un kramu, viņa gribēja iekurt mazu ugunskuru, lai uzvārītu ūdeni tējai. Jondalars jau kuro reizi apbrīnoja, cik viegli ir iekurt uguni, izmantojot uguns akmeni. Tā bija maģija, īsts brīnums. Pirms bija saticis Eilu, jaunais vīrietis nekad nebija redzējis neko tamlīdzīgu.