Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Tas bija kas vairāk par minējumu, tas bija vēl viens pierādījums vīrieša instinktīvajai fiziskās pasaules izpratnei. Viņš ar aci varēja pre­cīzi noteikt attālumu un mērīja telpu pats ar sava auguma lielumu. Jondalars zināja sava soļa platumu, rokas garumu, rokas stiepiena at­tālumu un satvēriena platumu; spēja pēc īkšķa platuma noteikt daļas vai izmērīt koka augstumu, soļiem mērojot tā ēnas garumu saulē. Šis dotības bija iedzimtas, nevis iemācītas vai dzīves gaitā attīstītas. Viņam nekad nebija ienācis prātā tās apšaubīt.

Arī Eilai likās, ka tā bijusi viena traka rakšana. Viņai bija nācies rakt dzīvnieku lamatu bedres, tāpēc saprata, kāds darbs tur bija ieguldīts, un turpināja zinātkāru iztaujāšanu: - Talut, kā tev izdevās tik daudz zemes norakt?

-    Kā visiem, kas rok. Lai uzlauztu mālzemi, mēs izmantojam kapļus, pēc tam ar lāpstām izrokam zemi ārā, izņemot cieti noblīvēto velēnu augsnes virskārtā. To mēs izgriežam ārā ar noasinātu plakana kaula malu.

Eilas izbrīnītais skatiens skaidri lika nojaust, ka viņa nesaprot. Taluts nodomāja, ka Eila droši vien nepārzina darbarīku nosaukumus viņa va­lodā, tāpēc, izgājis ārā, atgriezās atpakaļ, nesdams pāris instrumentu. Tiem visiem bija garš kāts. Vienam no tiem bija pievienots mamuta ribu kauls, kuram viena mala bija izveidota pavisam asa. Šis darbarīks ar garu un izliektu asmeni atgādināja kapli. Eila to uzmanīgi izpētīja.

-     Tas izskatās pēc rokamā mieta, - viņa konstatēja, skatīdamās uz Talutu un gaidīdama saviem vārdiem apstiprinājumu.

Vadonis pasmaidīja. - Jā, tas ir kaplis. Mēs dažkārt izmantojam no­asinātus rokamos mietus. Tos var ātri uztaisīt, bet šo ir vieglāk lietot.

Pēc tam viņš parādīja lāpstu, kas bija izgatavota no staltradža mil­zīgajiem ragiem, kuri pa izburbējušo centru bija gareniski pārgriezti uz pusēm, pēc tam no tiem tika darināta pareizā lāpstas forma un darbarīks noasināts. Arī jauno briedēnu ragi tika izmantoti; nobrieduša un pieauguša brieža ragu garums varēja sasniegt vienpadsmit pēdas, šim mērķim tie bija pārāk lieli. Lāpstas rokturi pievienoja ar stipru auklu, kas tika izvērta cauri trijiem caurumiem un pašā viducī sasieta. To lietoja ar poraino malu uz leju, nevis lai raktu zemi, bet lai izceltu un aizmestu prom ar kapli atskaldīto tīro lesa augsni vai arī, ja nepie­ciešams, sniegu. Talutam rokās bija arī otra lāpsta - dziļāk izgrebta, izgatavota no mamuta ilkņa ārējās daļas.

-    Šīs ir lāpstas, - vadonis turpināja sniegt paskaidrojumus, iepazīs­tinādams Eilu ar šo darbarīku nosaukumiem. Jaunā sieviete pamāja ar galvu. Arī viņa rakšanai bija izmantojusi plakanās dzīvnieku kaulu un ragu daļas, bet viņas lāpstām nekad nebija bijuši rokturi.

-    Es priecājos, ka pēc jūsu aiziešanas laiks vēl kādu bridi pieturējās tīri jauks, - vadonis turpināja. - Šobrīd mēs neierakāmies tik dziļi, kā parasti mēdzam to darīt. Zemes apakšējais slānis ir jau sasalis. Nā­kamgad, kad atgriezīsimies no Vasaras sapulces, varēsim parakties vēl dziļāk un uztaisīt pārtikas uzglabāšanas bedres, varbūt pat varēsim ielikt karsto vannu.

-     Vai tad jūs negrasījāties doties medībās, kad laiks atkal noskaid­rosies? - Jondalars vaicāja.

-    Bizonu medības bija ļoti veiksmīgas, un Mamutam pēdējā laikā nav paveicies Meklēšanā. Viņš vienīgi ir atradis tos dažus bizonus, kurus mēs palaidām garām, un to dēļ nav vērts nekur doties. Tā vietā mēs nolēmām uzcelt piebūvi, lai zirgiem būtu sava vieta, jo Eila un viņas zirgi ir mums ļoti daudz palīdzējuši.

-    Ar kapli un lāpstu, protams, ir vieglāk rakt, Talut, bet darbs… visa šī rakšana, - Eila bija pārsteigta un aizkustināta.

-     Eila, mums taču ir daudz ļaužu, kas var to darīt. Gandrīz vai visi uzskatīja, ka tā ir laba doma, un gribēja palīdzēt… lai tu šeit justos kā mājās.

Jaunā sieviete juta, ka viņu pārņem liels aizkustinājums, un aizvēra acis, lai kontrolētu pateicības asaras, kas jau draudēja izlauzties brīvībā. Jondalars un Taluts to pamanīja un smalkjūtīgi aizgriezās.

Jondalars pētīja sienas, viņu joprojām šī būve ļoti intriģēja. - Izska­tās, ka esat rakušies dziļāk ari starp paaugstinājumiem, - viņš sacīja.

- Jā, lai ieliktu pamatu balstus, - Taluts skaidroja, norādīdams uz sešiem milzīgiem mamutu ilkņiem, kuri pie pamatnes bija noķīlēti ar mazākiem kauliem - mugurkaula un sānu ribu kauliem, kuru gali bija vērsti pret centru. Tie ar regulārām atstarpēm bija izvietoti apkārt gar sienu uz abām pusēm no diviem mamutu ilkņu pāriem, kuri tika iz­mantoti kā arkai līdzīga durvju ieeja. Izturīgie, garie, ieliektie ilkņi bija šīs mītnes galvenais celtniecības materiāls.