Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Kad Mamutu mednieks Taluts turpināja aprakstīt pa pusei zemē iedziļinātās būves celtniecības procesu, Eila un Jondalars piedzīvoja vēl lielāku pārsteigumu. Tas izrādījās vēl sarežģītāks veidojums, nekā viņi bija iedomājušies. Pusceļā starp centru un ilkņu sienas balstiem bija ielikti seši koka stabi - gari un tievi nomizoti koki ar žuburu augšdaļā. Pa piebūves ārējo perimetru, nostiprināti pie vaļņa apakšējās daļas, stāvus zemē bija salikti mamutu galvaskausi, kurus balstīja plecu lāpsti­ņas, gūžu un mugurkaula kauli un vairāki stratēģiski izvietoti gari kāju un ribu kauli. Augšējā sienas daļa galvenokārt sastāvēja no plecu lāpsti­ņām, gūžu kauliem un mazākiem mamutu ilkņiem, tie savienojās kopā ar jumtu, kuru atbalstīja koka baļķi, tie stiepās šķērsām pāri un starp ārējo ilkņu apli un iekšējo stabu apli. Kaulu mozaīka bija rūpīgi izvē­lēta, un dažiem kauliem bija izveidota cita forma, tie bija saķīlēti un piesieti pie pamatīgajiem ilkņiem, tādējādi izveidojot ieliektu sienu, kas saderēja kopā kā savstarpēji saistīti atjautības uzdevuma gabaliņi.

Upes ielejā varēja atrast pāris koku, bet galvenais celtniecības mate­riāls bija mamutu kauli. Tomēr nomedīto dzīvnieku kauli šeit bija tikai neliela daļa. Lielākais būvmateriālu daudzums tika atlasīts no milzīgās izskaloto kaulu kaudzes, kas bija uzkrājusies upes likumā. Daži kauli nāca arī no grauzēju apskrubinātajiem, stepē atrastajiem skeletiem, bet atklātā stepe apgādāja ar daudz svarīgākiem materiāliem.

Katru gadu migrējošie ziemeļbriežu bari nometa ragus, lai atbrīvotu vietu jauniem ragiem, un apmetnes ļaudis tos allaž savāca. Būves pa­beigšanai briežu ragi tika sakabināti kopā, lai no savstarpēji saistītiem balstiem izveidotu stipru rāmi kupolveida jumtam, pašā centrā atstājot vietu dūmu izvades caurumam. Pēc tam upmalā salasītās vītolu klūgas savija biezā paklājā, kas tika nolikts šķērsām pāri un droši piesiets virs un ap ragiem, tādējādi pārklājot no kauliem izveidoto sienu, lai jumtam un sienām radītu izturīgu karkasu. Pēc tam no jumta līdz pat zemei pa virsu kārklu klūgām tika piestiprināti biezāki zāles kušķi, lai padarītu segumu ūdensnecaurlaidīgu. Virs zāles kušķiem vēl tika uzmesta bieza velēnu kārta. Daļa velēnu nāca no tās augsnes, kas tika norakta, ceļot piebūvi, un cita daļa - no turpat blakus esošās stepes.

Visas būves sienas bija apmēram divu vai trīs pēdu biezas, bet, lai pilnībā piebūvi pabeigtu, vēl bija jāuzliek pēdējā materiālu kārta.

Apbrīnodami jauno būvi, viņi stāvēja laukā, un Taluts pabeidza zemes būdas celtniecības sīko skaidrojumu. - Cerēju, ka laiks noskaidrosies, - vadonis sacīja, raidīdams izteiksmīgu žestu pret skaidrajām, zilajām debesīm. - Mums jāpabeidz piebūves celtniecība. Ja nepabeigsim, tad nezinu, cik ilgi tā izturēs.

-     Cik ilgi parasti tāda būve turas? - Jondalars interesējās.

-    Parasti cilvēka mūžam pietiek, dažkārt pat ilgāk. Bet velēnu celtnes ir ziemas mītnes. Parasti vasarā mēs to atstājam, dodamies uz Vasaras sapulci un lielajām mamutu medībām, kā arī nedaudz paceļojam apkārt. Vasara domāta ceļošanai, augu vākšanai, medībām un zvejošanai, tirdz­niecībai un ciemos iešanai. Aizejot mēs pārsvarā visu mantību atstājam te, jo katru gadu šeit atgriežamies. Lauvas apmetne ir mūsu mājas.

-    Ja gribam, lai šī piebūve Eilas zirgiem kalpotu ilgu laiku, tad labāk ķeramies klāt un pabeidzam to būvēt, kamēr vēl tāda iespēja ir, - sarunā iejaucās Nezija. Viņas abas ar Dīgiju nolika zemē lielu, smagu ūdens maisu, ko bija uzvilkušas augšā no daļēji aizsalušās upes.

Pēc tam ieradās Raneks, nesdams rokamos rīkus un vilkdams līdzi lielu grozu, kas bija pilns ar blīvu, mitru augsni. - Nekad neesmu dzir­dējis, ka kāds ziemā celtu velēnu mitekļus vai piebūves, - viņš sacīja.

Aiz viņa nāca Barzeks. - Tā būs interesanta pārbaude, - viņš sacīja, nolikdams zemē otru grozu ar spīdīgiem dubļiem, kurus vīrieši bija up­malā izrakuši no kādas īpašas vietas. Parādījās arī Danugs un Druvezs, katrs nesdams vēl pa vienam slapju dubļu grozam.

-    Tronija ir iekūrusi pavardu, - paziņoja Talija, viena pati paceldama smago ūdens maisu, kuru Dīgija un Nezija tik tikko pa divām bija atvilkušas. - Torneks ar pārējiem vāc sniegu kausēšanai, lai pietiktu nākamajai porcijai, kad būsim šo ūdeni uzvārījuši.

-    Es arī gribētu palīdzēt, - Eila piedāvājās, domādama - nez kā viņa varētu palīdzēt. Izskatījās, ka katrs precīzi izpilda savu uzdevumu, bet viņa nesaprata, kas plānots, tāpat nezināja, kā varētu būt noderīga.

-    Jā, vai varam palīdzēt? - Jondalars piebalsoja.

-    Protams, tas domāts zirgiem, - Dīgija sacīja, - bet, Eila, atļauj man iedot tev kaut ko no savām vecajām drēbēm. Šis ir netīrs darbs. Vai Talutam un Danugam neatradīsies kāds apģērba gabals Jondalaram?

-     Es kaut ko sameklēšu, - Nezija piedāvājās.

-    Ja pēc tam, kad būsim beiguši, jums vēl joprojām gribēsies strā­dāt, tad varēsiet nākt mums ar Tarnegu palīgā būvēt jauno mītni… lai pēc kāzām ar Branagu mums būtu sava apmetne, - Dīgija smaidot piebilda.