Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Pašā sākumā viņš bija it kā līdzdalīgs Eilas pieņemšanā. Bet tagad jutās kā atstumtais, pat no Eilas. Viņa bija viena no viņiem. ŠI bija viņas nakts, viņas svētki - viņas un Lauvas apmetnes. Jondalars nebija iedevis Eilai nevienu dāvanu un nebija arī neko saņēmis. Viņš pat nebija par to domājis, tomēr tagad to nožēloja. Bet Jondalaram nebija nevienas lietas, ko uzdāvināt Eilai vai kādam citam. Viņš bija šeit ieradies tukšām rokām un nebija pavadījis vairākus gadus, gatavodams dažādas mantas. Ceļojuma laikā jaunais Zelandoni vīrietis bija daudz ko iemācījies un uzkrājis zināšanas, bet līdz šim viņam nebija radusies iespēja gūt no tā visa kādu labumu. Vienīgais, ko viņš bija atvedis sev līdzi, - bija Eila.

Drūmi skatīdamies un juzdamies kā nevienam nevajadzīgs nelūgts viesis, Jondalars vēroja, kā Eila smaida un smejas kopā ar Raneku.

19

Sarunai beidzoties, Taluts visiem izdalīja vēl pa kausam savas rau­dzētās dziras, kas bija gatavota no kaķastes sakņu cietes un dažādām citām sastāvdaļām, ar kurām viņš nemitīgi eksperimentēja. Svētki, kas tagad vairāk koncentrējās ap Dīgiju un Torneku, kļuva arvien jautrāki. Viņi spēlēja mūziku, ļaudis dziedāja - dažkārt kopā, dažkārt solo. Citi atkal dejoja, ne tik enerģiski, kā Eila bija redzējusi to darām laukā, bet vieglas ķermeņa kustības ļāva stāvēt uz vietas un šūpoties līdzi ritmā, bieži vien tas notika kopā ar dziedāšanu.

Eila šad tad pamanīja Jondalaru, kas stāvēja aizmugurē, un jau vai­rākas reizes uzsāka ceļu pie viņa, bet kaut kas viņu allaž iztraucēja tikt līdz viņam. Te bija tik daudz ļaužu, un šķita, ka visi sacentās pēc jau­nās sievietes uzmanības. Ari pati Eila, sadzērusies Taluta dziru, pilnībā nespēja kontrolēt savu uzvedību, viņas nodomu viegli varēja novērst kas cits.

Apkārtējo uzmundrināta, Eila nomainīja Dīgiju pie galvaskausa bun­gām un atcerējās dažus no klana ritmiem. Tie bija sarežģīti, atšķirīgi un Lauvas apmetnei neparasti un intriģējoši. Mamutu māca šaubas par Eilas izcelsmi, bet atmiņas, kuras izsauca jaunās sievietes muzicēšana, pilnībā tās likvidēja.

Piecēlies kājās, Raneks nodziedāja un nodejoja joku pilnu dziesmu, kas bija veltīta Eilai, - pilnu ar mājieniem un divdomībām par dāvinā­šanas prieku. Priekšnesums izsauca platus smaidus, zīmīgus un sapro­tošus skatienus, kas lika Eilai nosarkt. Dīgija savai jaunajai draudzenei parādīja, kā nodejot un nodziedāt satīrisku atbildi, bet pašās beigās, kad bija jādod piekrišana vai atraidījums, Eila apstājās. Viņa nespēja pateikt ne jā, ne nē, jo īsti neizprata šīs spēles smalkās nianses, un, kaut arī viņas nodoms nebija vīrieti pamudināt, tajā pašā laikā viņa nevēlējās, lai Raneks domātu, ka viņš Eilai nepatīk. Tumšādainais vīrie­tis pasmaidīja. Nomaskēta ar humoru, dziesma parasti tika izmantota kā pašcieņu saglabājošs līdzeklis, lai atklātu, vai interese ir abpusēja.

Raneku nebūtu apstādinājis pat pilnīgs atteikums; viņš bija gaidījis kaut ko mazāk daudzsološu.

Eila jutās apreibusi gan no dziras un smiekliem, gan viņai veltītās uzmanības. Ikviens gribēja viņu iesaistīt sarunās, uzklausīt, aplikt roku un sajusties tuvāks. Jaunā sieviete nespēja atcerēties, ka kādreiz būtu jutusies tik priecīga un gribēta, izjustu tādu draudzību un sirsnību. Un ikreiz, kad pagriezās, viņa redzēja sajūsminātu, starojošu smaidu un kvēlojošas tumšas acis, kas bija pievērstas vienīgi viņai.

Svētkiem turpinoties, Jaužu bariņš sāka sarukt arvien mazāks. Bērni bija aizmiguši un tika aiznesti uz gultu. Pēc Eilas ieteikuma arī Fralija bija agri devusies pie miera, un pārējie Dzērves pavarda iemītnieki drīz vien viņai pievienojās. Tronija, sūdzēdamās par galvassāpēm, - tajā vakarā viņa slikti jutās - devās pie sava pavarda, lai pazīdītu Hartalu, un pati aizmiga. Ari Jondalars tajā brīdī aizlavījās prom. Viņš izstiepās gultā un, vērodams Eilu, gaidīja viņu sev blakus.

Pēc pāris Taluta brūvētās bouzas kausiem Vimezs bija kļuvis neierasti runīgs un stāstīja dažādus notikumus, izteica ķircinošas piezīmes - sākumā Eilai, pēc tam Dīgijai un beidzot visām pārējām sievietēm. Ta­lija pēkšņi pēc tik daudziem gadiem atklāja, ka Vimezs ir interesants cilvēks, pavilka arī viņu uz zoba un atbildēja uz jokiem. Beidzot viņa ielūdza Vimezu pavadīt šo nakti pie Sumbra pavarda - kopā ar viņu un Barzeku. Kopš Darneva nāves Talija nebija aicinājusi savā gultā otru vīrieti.

Vimezs nosprieda, ka tā būtu laba doma atstāt pavardu Raneka rī­cībā, un, iespējams, tas nebija nekas nesaprātīgs - darīt visiem zināmu, ka sieviete var izvēlēties divus vīriešus. Vimezs loti labi redzēja, kāda situācija sāka veidoties, tomēr šaubījās, ka starp Jondalaru un Raneku varētu tikt panākta kāda vienošanās. Bet lielā sieviete Talija viņam šovakar likās īpaši pievilcīga, viņa bija augstu vērtēta vadone ar lielu teikšanu. Kurš gan var zināt, kādas izmaiņas gaidāmas, ja Raneks izlems mainīt Lapsas pavarda sastāvu?