Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Ja jebkurš klana vīrietis parādīja sievietei šo kopošanās signālu, vi­ņai šis pakalpojums bija jāveic, tāpat kā viņa pienestu vīrietim ūdeni vai ēdienu. Tomēr sievietei pieklājība prasīja vispirms apkalpot savu dzīvesbiedru vai to vīrieti, ar kuru kopā dzīvoja, kaut arī tas nebija likums, bet šī norma tika uzskatīta kā pati par sevi saprotama. Vīrieša sieva tika pakļauta viņa teikšanai, bet ne tikai. Saikne starp vīrieti un sievieti bija abpusēji izdevīga, biedriska un bieži vien pēc kāda laika pārvērtās abpusējās jūtās, bet nebija pieļaujams izrādīt greizsirdību vai kādas citas spēcīgas emocijas. Tika uzskatīts, ka vīra sieva tādēļ nepie­derēja viņam mazāk, ja laiku pa laikam sniedza pakalpojumus ari kādam citam vīrietim; un tādēļ viņš savas sievas bērnus nemīlēja mazāk. Viņš par tiem uzņēmās zināmu atbildību, rūpes un mācīšanu, bet vīrieša medījums un savāktā pārtika tika sadalīta visa klana starpā.

Raneks bija devis Eilai "signālu", ko viņa interpretēja kā Citu zīmi, - komandu apmierināt viņa seksuālo vajadzību. Kā jau jebkurai kārtīgi audzinātai klana sievietei, Eilai pat prātā neienāca, ka viņa drīkstētu atteikties. Viņa tikai reizi uzmeta acis savai gultai, bet neredzēja tajā zilās acis, kas noraudzījās viņā ar sāpēm un izmisumu. Ja viņa būtu tās redzējusi, tad būtu bijusi ļoti pārsteigta.

Raneka degsme nebija noplakusi, kad viņi iegāja Lapsas pavarda teritorijā, bet viņš prata sevi vairāk kontrolēt, līdzko Eila atradās viņa valstībā, kaut arī vēl joprojām nespēja tam noticēt. Viņi apsēdās uz Raneka gultas paaugstinājuma. Eila pamanīja polārlapsas kažokādu, ko bija viņam uzdāvinājusi. Eila sāka atraisīt jostu, bet Raneks viņu apstādināja.

-     Eila, es pats vēlos tevi izģērbt. Esmu par to sapņojis un gribu, lai viss notiek, kā nākas, - Raneks sacīja.

Jaunā sieviete piekrītot paraustīja plecus. Viņa jau bija pamanījusi, ka Raneks daudzējādā ziņā atšķīrās no Jondalara, un Eilā pamodās ziņkā­rība. Viņa nebūt negribēja izvērtēt, kurš vīrietis ir labāks, tikai vēlējās izprast atšķirības.

Kādu brīdi Raneks vienkārši uz viņu skatījās. - Tu esi tik skaista, - viņš beidzot teica un pieliecās, lai sievieti noskūpstītu. Viņa lūpas bija maigas, kaut arī varēja kļūt uzstājīgas, kad skūpstīja kaislāk. Eila pa­manīja, kā viņa tumšā roka izceļas uz baltās tunikas fona, un maigi to paberzēja. Raneka āda pēc taustes atgādināja jebkura cita cilvēka ādu.

Tumšādainais vīrietis sāka ņemt nost no Eilas matiem krelles un gliemežvākus, pēc tam izlaida rokas caur viņas matiem un, pacēlis tos pie sejas, pataustīja un pasmaržoja. - Skaisti, tik skaisti, - viņš mur­mināja. Noraisījis kaklarotu un amuletu maisiņu, viņš visu rūpīgi salika uz soliņa gultas galvgalī blakus krellēm. Tad, atraisījis Eilas jostu, viņš piecēlās kājās un pievilka viņu sev klāt. Pēkšņi viņš atkal sāka skūpstīt sievietes kaklu un seju, zem tunikas glāstīdams viņas augumu, it kā vairs nespētu gaidīt. Jaunā sieviete sajuta vīrieša iekāri un uzbudinā­jumu. Pirkstu gali, kas aizskāra viņas krūtsgaliņus, izraisīja sievietes augumā veselu sajūtu gammu. Viņa pieliecās tuvāk, pakļaudamās viņam pilnībā.

Raneks apstājās, dziļi ieelpoja, novilka Eilai pār galvu tuniku un, rūpīgi to salocījis, nolika blakus pārējām sievietes mantām. Tad skatījās uz viņu tādām acīm, it kā uz mūžīgiem laikiem censtos iekalt viņas tēlu savā atmiņā. Pagriezis Eilu uz vienu pusi, pēc tam uz otru, viņš veldzēja savas acis, it kā arī tās vajadzētu apmierināt.

-     Ideāli, vienkārši ideāli! Paskaties uz tām! Kādas pilnīgas, cik pa­reiza un ideāla forma, - viņš sacīja, ar pirksta galu viegli pārbraukdams sievietes krūšu profilam. Aizvērusi acis, Eila notrīcēja no šī maigā pie­skāriena. Negaidot silta mute jau sūca sievietes krūtsgaliņu, un savās dzīlēs viņa sajuta trīsas. - Ideāli, tik ideāli, - Raneks čukstēja, pieplak- dams pie otras krūts. Iespiedis seju starp abām krūtīm un ar abām rokām tās saņemdams kopā, viņš sūca abus krūtsgaliņus reizē, tajā pašā laikā izdvesdams apmierinošus ņurdienus. Izliekusi kaklu atpakaļ, jaunā sieviete piekļāvās viņam tuvāk; izjuzdama dubultus kaisles viļņus pārņemam augumu, viņa pasniedzās pēc vīrieša galvas, kurā bija tik daudz cietu sprodziņu, un ļāva savām rokām izbaudīt jaunās sajūtas.

Viņi joprojām stāvēja kājās, kad Raneks atkāpās un ar smaidu sejā aplūkoja Eilu, tad atsēja viņas jostu un pavilka bikses uz leju. Nespējis atturēties no sievietes gaišo matiņu aptaustīšanas, tumšādainais vīrietis pieskārās viņas miklajai kājstarpei un pēc tam apsēdināja viņu gultā. Ātri novilcis ari savu kreklu, viņš to nolika blakus Eilas drēbēm, tad, notupies viņas priekšā uz ceļiem, novilka vienu mokasīnu tipa mājas kurpi.

-    Vai tev kut? - viņš apjautājās.

-    Mazliet, pie pēdām.

-     Kāda ir sajūta? - Viņš maigi, bet noteiktām kustībām paberzēja viņas pēdu, uzspiezdams uz kājas pacēluma.

-    Laba. - Raneks noskūpstīja viņas kājas pacēlumu. - Laba sajūta, - Eila vēlreiz atkārtoja smaidīdama.