Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Eila pasmaidīja. - Esi sveicināts! - viņa teica, pastiepdama rokas uz priekšu.

Šis žests tikai vēl vairāk jauno vīrieti samulsināja. Viņš bija Lauvas pavarda dēls, un pēc tradīcijas tieši viņam vajadzēja pirmajam sveici­nāties ar viesiem, bet viņu bija apbūrusi skaistā svešiniece ar maģis­kajām spējām pārvaldīt dzīvniekus. Danugs saņēma viņas pastieptās rokas un nomurmināja sveicienu. Tieši tajā brīdī Vīnija nosprauslojās un saslējās pakaļkājās; jaunais vīrietis, juzdams, ka zirgam tas nepatīk, ātri atlaida rokas.

-    Vīnija ar tevi ātrāk sadraudzēsies, ja viņu paglāstīsi un ļausi viņai iepazīt savu smaržu, - Jondalars ierunājās, nojauzdams jaunā vīrieša neērtības izjūtu. Viņam bija sarežģīts vecums - puisis vairs nebija bērns, bet īsti ari vēl ne vīrietis. - Vai apgūsti krama apstrādes meistara amatu? - uzturēdams sarunu, Jondalars jautāja, mēģinādams Danugu atraisīt un rādīdams viņam, kā glāstīt zirgu.

-    Es nodarbojos ar krama apstrādi. Vimezs man šo arodu māca jau no agras bērnības, - jaunais vīrietis ar lepnumu paziņoja. - Vimezs ir pats labākais meistars, viņš man gribēja iemācīt arī citus paņēmienus un vēl - kā novērtēt neapstrādātu kramu. - Sarunai ievirzoties daudz pierastākā gultnē, atklājās Danuga dedzīgā daba.

Jondalara acis iemirdzējās ar patiesu interesi. - Ari es esmu krama riku meistars un apguvu savu amatu no vira, kurš savā arodā ir pats la­bākais. Kad biju tavā vecumā, es dzīvoju pie viņa, blakus krama ieguves vietai, ko šis virs pats bija atradis. Es kādreiz gribētu iepazīties ar tavu skolotāju.

-Tā kā esmu viņa pavarda dēls, tad ļauj man tevi ar viņu iepazīstināt - esmu pirmais, kaut ari ne vienīgais, viņa darbarīku izmantotājs.

Izdzirdējis Raneka balsi, Jondalars pagriezās un pamanīja, ka visi ap­metnes ļaudis sastājušies apkārt. Blakus tumšādainajam vīrietim stāvēja tas vīrs, ar kuru viņš bija tik sirsnīgi sasveicinājies. Kaut arī abi vīrieši bija viena auguma, Jondalars nespēja saskatīt nekādu citu līdzību. Ve­cākā vīra mati bija taisni, gaiši brūni ar dažām sirmām šķipsnām, acis - parasti zilas; starp vecā vīra un Raneka eksotiskajiem vaibstiem nebija nekādas līdzības. Jondalars nodomāja, ka Māte droši vien izvēlējusies kāda cita vīra garu viņa pavarda bērnam, bet kāpēc gan viņa izvēlējusies tādu - ar tik neparastu ādas krāsu?

-    Iepazīsties ar Vimezu no Lauvas apmetnes Lapsas pavarda, Mamutu cilts krama rīku meistaru, - Raneks pārspīlēti formāli iepazīstināja, - Vi- mez, iepazīsties ar mūsu ciemiņiem: Jondalars no Zelandoni cilts, šķiet, ka vēl viens tava amata brālis. - Jondalars nebija īsti pārliecināts, bet sajuta… slēptu humoru, sarkasmu. Katrā ziņā kaut ko tamlīdzīgu. - Un šī ir viņa skaistā ceļabiedre Eila bez savas cilts, viņai piemīt liels šarms un noslēpums. - Raneka smaids, kurā baltie zobi kontrastēja ar tumši brūno ādu, piesaistīja Eilas interesi, un viņa tumšās acis iemirdzējās ar zinošu skatienu.

-    Esiet sveicināti! - Vimezs atbildēja pavisam vienkārši, pilnīgā pret­statā Raneka izsmalcinātajai valodai. - Tu strādā ar kramu?

-    Jā, esmu krama darbarīku meistars, - Jondalars apstiprināja.

-     Man ir līdzi kāds lielisks akmens. Tas ir tikko iegūts, vēl nav pa­spējis sakalst.

-    Man mugursomā ir āmurakmens un labs caurumsitis, - Jondalars atbildēja, nekavējoties izrādīdams interesi. - Vai tu izmanto caurum- siti?

Tā kā abu vīru saruna ievirzījās profesionālā gultnē, Raneks raidīja Eilai sarūgtinātu skatienu. - Man vajadzēja paredzēt, ka tas tā notiks, - viņš atzinās. - Vai zini, kas, dzīvojot pie krama apstrādes meistara pavarda, ir pats sliktākais? Ne jau tas, ka gultā allaž atrodas krama šķēpeles, bet gan tas, ka vienmēr tiek runāts tikai un vienīgi par ak­meņiem. Un pēc tam, kad Danugs par tiem izrādīja interesi… akmens, akmens, akmens… tas ir viss, ko dzirdu. - Raneka sirsnīgais smaids runāja pretī viņa sūdzībām, un, tā kā visi pārējie jau bija to dzirdējuši iepriekš, neviens, izņemot Danugu, tam nepiegrieza īpašu vērību.

-     Nezināju, ka tas tevi tā uztrauc, - jaunais vīrietis ierunājās.

-    Patiesībā tas viņu neuztrauc, - Vimezs nomierināja Danugu. - Vai tad neredzi, ka Raneks tikai cenšas pievērst skaistas sievietes uzma­nību?

-    Īstenībā, Danug, esmu tev pateicīgs. Pirms tu nebiji ieradies, man likās, ka Vimezs cerēja mani padarīt par krama apstrādes meistaru, - to teikdams, Raneks atbrīvoja Danugu no bažām.

-    Es uz to vairs necerēju gan. Neilgi pēc mūsu ierašanās šeit sapratu, ka tava vienīgā interese par maniem darbarīkiem ir izmantot tos kaula apstrādei, - Vimezs sacīja, pasmaidīja un piebilda: - Un, ja domā, ka krama šķēpeles tavā gultā ir kas slikts, tev vajadzētu pamēģināt no­garšot kaula putekļus ēdienā.

Abi tik atšķirīgie vīrieši viens otram uzsmaidīja, un Eila ar atvieglo­jumu saprata, ka viņi tikai jokojas, draudzīgi viens otru pavelk uz zoba. Vēl jaunā sieviete pamanīja ari to, ka atšķirībā no dažādās ādas krāsas un Raneka eksotiskajiem vaibstiem abu vīriešu smaids ir vienāds un arī kustas viņi līdzīgi.