Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Pēkšņi no velēnu mītnes iekšpuses atskanēja kliegšana. - Nejaucies tur iekšā, vecā sieva! Tas attiecas tikai uz mani un Fraliju. - Tā bija vīrieša balss, Eila atcerējās, ka bija šo sestā pavarda vīru satikusi; viņa pavards atradās blakus pēdējam.

-     Ak, Frabek! Es gan nezinu, kāpēc viņa tevi izvēlējās. Man to ne­mūžam nevajadzēja pieļaut! - sieviete kliedza pretī vīrietim. Pēkšņi pa velvēto mitekļa eju izskrēja ārā kāda pavecāka sieviete, vilkdama sev līdzi raudošu jaunāku sievieti. Viņām sekoja divi apjukuši puikas - viens apmēram septiņus gadus vecs, bet otrs divgadīgs zīdainis ar pliku dibenu un īkšķi mutē.

-    Tā ir tikai un vienīgi tava vaina! Viņa pārāk daudz tevī klausās. Vai nevari vienreiz beigt jaukties tur, kur neviens to neprasa?

Pārējie ļaudis aizgriezās prom, jo bija jau visu to dzirdējuši iepriekš. Bet Eila pārsteigumā vēroja notiekošo. Neviena klana sieviete nekad neuzdrīkstētos strīdēties ar vīrieti.

-    Frabeks un Krouzija atkal sākuši veco dziesmu. Neņem viņus galvā, - ieteica Tronija.

Eila atcerējās, ka šī sieviete nāk no piektā pavarda - no Ziemeļbrieža pavarda. Tas atradās blakus Mamuta pavardam, pie kura viņi ar Jonda­laru bija apmetušies. Sieviete turēja pie krūts mazu zīdaini.

Eila jau iepriekš bija satikusi jauno māti no kaimiņu pavarda, un viņai šī jaunā sieviete bija iepatikusies. Torneks, viņas pavarda vīrietis, pacēla nost trīsgadīgo puiku, kas bija ieķēries mātes brunčos un vēl joprojām nespēja samierināties ar domu, ka mazākais brālis ir aizņēmis viņa vietu pie mātes krūts. Viņi bija sirsnīgs un mīlošs jauns pāris, un Eila priecājās, ka tieši šie cilvēki dzīvos pie kaimiņu pavarda, nevis tie, kas ķildojās. Pie Ziemeļbrieža pavarda dzīvoja arī Manuvs, kas maltītes laikā bija pienācis pie Eilas aprunāties un izstāstīja, ka viņš esot bijis galvenais pavarda vīrietis, kad Torneks vēl bijis jauns, un esot Mamuta brālēna dēls. Vēl viņš pastāstīja, ka bieži pavadot laiku pie ceturtā pa­varda; ši ziņa Eilu iepriecināja, jo viņa pati izjuta īpašu mīļumu pret vecākiem ļaudīm.

Eila nebija sevišķi sajūsmināta par otriem kaimiņiem pie trešā pa­varda. Pie tā mitinājās Raneks - viņš šo pavardu bija nosaucis par Lap­sas pavardu. Nebija jau tā, ka Eilai Raneks nepatiktu, bet Jondalars tik dīvaini uz šo vīrieti reaģēja. Trešais pavards zemes būdā aizņēma daudz mazāku vietu, jo pie tā dzīvoja tikai divi vīrieši, tāpēc Eilai daudz tuvāki bija otrā pavarda iemītnieki - Nezija, Taluts un Ridags. Jaunajai sievie­tei patika arī pārējie Taluta Lauvas pavarda bērni: Latija un Ragija - Nezijas jaunākā meita, kas bija gandrīz viena vecuma ar Ridagu. Pēc iepazīšanās ar Danugu arī šis jaunais vīrietis bija Eilai iepaticies.

Uz viņas pusi nāca Taluts kopā ar lielo sievieti. Tā kā ar sievieti kopā bija arī Barzeks un bērni, Eila saprata, ka tam jābūt precētam pārim.

-    Eila, gribu tevi iepazīstināt ar savu māsu Taliju no Sumbra pavarda, Lauvas apmetnes sieviešu līnijas vadoni.

-    Esi sveicināta! - sieviete sacīja, izstiepusi abas rokas oficiālā svei­cienā. - Mutas vārdā esi laipni lūgta mūsu apmetnē.

Kā Lauvas apmetnes vadoņa māsai Talijai bija tāda pati vara kā brā­lim, un viņa pret saviem pienākumiem izturējās ar lielu atbildību.

-     Esi sveicināta, Talij! - Eila atbildēja, cenzdamās neblenzt uz sie­vieti.

Pašā pirmajā reizē, kad Jondalars bija atlabis no slimības un spēja nostāties uz abām kājām, Eila bija pārsteigumā atklājusi, ka vīrietis ir par viņu garāks, bet tagad, redzot sievieti, kas bija par viņu garāka, bija vēl viens pārsteigums. Dzīvojot klanā, Eila allaž bija jutusies kā tornis, jo bija krietnu tiesu garāka par'klana ļaudīm. Bet Talija, sie­viešu līnijas vadone, bija ne tikai gara auguma, bet arī muskuļota un atstāja spēcīgas sievietes iespaidu. Vienīgais visā apmetnē, kas bija par viņu garāks, bija pašas brālis. Talija izturējās ar tādu pašapziņu, kādu var radīt vienīgi liels augums un masa; viņai piemita nenoliedzama sievietes, mātes un vadones pašapziņa; šī sieviete bija par sevi pilnīgi pārliecināta un kontrolēja savu dzīvi.

Talija brīnījās par Eilas dīvaino akcentu, bet vēl vairāk viņu uztrauca kāda cita problēma, un ar šo ļaužu tipisko tiešumu viņa ne mirkli ne­vilcinājās un to pajautāja.

-     Es nezināju, ka Mamuta pavards būs aizņemts, kad aicināju Bra- nagu atgriezties kopā ar mums. Viņi ar Dīgiju nākamajā vasarā gata­vojas precēties. Viņi paliks tikai dažas dienas, un es zinu, ka abi bija cerējuši šīs dienas pavadīt divatā, prom no brāļiem un māsas. Tā kā jūs esat ciemiņi, Dīgija neuzdrošināsies jums to pajautāt, bet viņa kopā ar Branagu ari gribētu apmesties pie Mamuta pavarda, ja jums nav nekas iebilstams.

-    Tas ir liels pavards. Tur ir daudz guļvietu, man nekas nav pretim, - Eila atbildēja, juzdamās neērti, ka viņai jautā tādas lietas. Šīs taču nav viņas mājas.