Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

No pārdomām viņu iztraucēja kāda ritmiska skaņa. Ar āmuram lī­dzīgu brieža raga galu šamanis sita pa mamuta galvaskausu, kas bija izdaiļots ar ģeometriskām līnijām un simboliem. Eilai likās, ka reizē ar ritmu viņa dzird ari melodiju, tāpēc uzmanīgi vēroja un ieklausījās. Tukšais sitamo nūjiņu raga dobums piešķīra skaņai bagātīgas vibrāci­jas, bet bija vēl kaut kas vairāk par vienkāršu instrumenta rezonansi. Kad vecais šamanis spēlēja uz dažādām iezīmētām kaula bungu daļām, tonis un skaņas augstums mainījās ar tik sarežģītām un izsmalcinātām niansēm, ka likās, it kā Mamuts no bungām izvilinātu runas plūdumu un liktu vecajam mamuta galvaskausam runāt.

Dobjā un zemā krūšu balsī vecais vīrs sāka modulēt dziedājumu pār­veidotos minora toņos. Kad bungas un balss savijās sarežģītā skaņu mo- dulācijā, no telpas dažādām malām pievienojās ari citas balsis, iekļau- damās kopējā dziedājumā un padarot to daudzbalsīgu. Telpas otrā galā atskanēja līdzīga instrumenta skaņa un saplūda unisonā ar bungu ritmu. Paskatījusies uz to pusi, no kurienes nāca jaunā skaņa, Eila ieraudzīja Dīgiju spēlējam vēl vienas galvaskausa bungas. Tad arī Torneks sāka sist ar brieža raga āmuru pa kādu citu mamuta kaulu - tas bija dzīv­nieka lāpstiņas kauls, uz kura bija vienādā atstatumā uzkrāsotas sarka­nas līnijas un atzīmes. Galvaskausu bungu dobjā skaņas rezonanse un lāpstiņas kaula augstākas skaņas modulācijas piepildīja velēnu mītni ar brīnišķīgām transu izraisošām skaņām. Eilas augums sāka ritmā šūpoties, un viņa pamanīja, ka arī citi kustas līdzi mūzikas ritmam. Pēkšņi mūzika aprāvās.

Telpā iestājās nogaidošs klusums, bet ne uz ilgu laiku. Nebija plānota nekāda oficiāla ceremonija, bet gan saviesīga apmetnes ļaužu pasēdē­šana patīkamā cilvēku sabiedrībā un parunāšanās - tā ļaudīm vislabāk gāja pie sirds.

Talija sāka ar paziņojumu, ka ir panākta vienošanās - Dīgijas un Branaga kāzas notiks nākamajā vasarā. Kaut ari visi jau bija to gaidī­juši, tika izteikta piekrišana un apsveikumi. Jaunais pāris priekā staroja. Tad Taluts palūdza Vimezam pastāstīt par tirdzniecības misiju, un visi uzzināja, ka ir notikusi apmaiņa ar sāli, dzintaru un kramu. Jondalars ar lielu interesi klausījās, kā vairāki cilvēki uzdod dažādus jautājumus un izsaka komentārus, bet Eila neko nesaprata un nolēma viņam vēlāk par to pajautāt. Pēc tam, samulsinot Danugu, Taluts pajautāja par jaunā vīrieša panākumiem.

Vimezs ziņoja: - Danugam ir talants un ķēriens. Vēl paies pāris gadu, līdz viņš apgūs pieredzi un kļūs par labu meistaru. Viņiem bija žēl, ka jāšķiras no Danuga. Puisis ir labi mācījies, gads nebija velti pavadīts. -

Cilvēku bariņš atzinīgi piebalsoja. Pirms Taluts pievērsās Jondalaram, kādu brīdi ļaudis klusi savā starpā sarunājās, un tas izraisīja satrauktu šalkoņu.

-    Pastāsti mums, Zelandoni cilts dēls, kā tas ir sanācis, ka tu tagad sēdi Mamutu cilts Lauvas apmetnes miteklī? - vadonis jautāja.

Jondalars iedzēra malku no mazās, brūnās ūdens somas, kurā atradās raudzētais dzēriens, paskatījās apkārt uz atbildi gaidošajiem ļaudīm un uzsmaidīja Eilai. "Viņš jau tā ir darījis agrāk!" Eila nodomāja, nedaudz pārsteigta, saprazdama, ka Jondalars noskaņojas, lai sāktu savu stāstu. Arī viņa bija gatava klausīties.

-    Tas ir garš stāsts, - viņš iesāka. Cilvēki piekrītoši pamāja, jo tieši to bija gaidījuši. - Mana cilts dzīvo tālu no šejienes - tālu, tālu uz rietumiem, kur Lielā Mātes upe, kura ietek Berana jūrā, vēl nav sāku­sies. Arī mēs, tāpat kā jūs, dzīvojam pie upes, bet mūsu upe ieplūst Lielajos Ūdeņos, kas atrodas rietumos. Zelandoni ciltī ir lieliski ļaudis. Tāpat kā jūs, arī mēs esam Zemes bērni; to, ko jūs saucat par Mutu, mēs dēvējam par Doni, bet viņa, vienalga, ir Lielā Zemes Māte. Mēs nodarbojamies ar medībām un tirdzniecību un dažkārt dodamies garos Ceļojumos. - Uz brīdi Jondalars pievēra acis, un viņa pierē parādījās sāpju rieva. - Mans brālis… Tonolans… bija liels jautrības cienītājs un piedzīvojumu meklētājs. Viņš bija Mātes izredzētais.

Jondalara sāpes bija skaudras un īstas. Visi saprata, ka tā nebija izlik­šanās stāsta izpušķošanai. Jaunajam vīram pat nebija nekas jāsaka, visi jau tāpat uzminēja viņa sāpju iemeslu. Ari Mamutu cilts bija saskārusies ar to, ka Māte savus izredzētos pārāk agri paņem pie sevis. Jondalars nebija gribējis tā izrādīt savas emocijas. Bēdu uzplūds pārsteidza viņu nesagatavotu un nedaudz samulsināja. Bet ļaudis saprata šāda zau­dējuma izjūtu. Zelandoni vīrieša negribētais emociju uzplūds izraisīja apmetnes ļaužu simpātijas un radīja viņos sirsnību un līdzjūtību, un tas bija kaut kas vairāk par parasto ziņkārību un pieklājību, kura tiek izrādīta miermīlīgiem svešiniekiem.