Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Kamēr viņi sarunājās, no velēnu mītnes iznāca jauna sieviete, tai sekoja kāds jauns vīrietis. Eila viņus uzmanīgi nopētīja. Sieviete bija apmēram Eilas gados, drukna un nedaudz par viņu garāka. Viņai bija tumši kastaņbrūni mati un draudzīga seja, kuru daudzi uzskatītu par skaistu; bija skaidri redzams, ka jaunais vīrietis, kas bija kopā ar viņu, uzskatīja šo sievieti par pievilcīgu. Bet ne jau sievietes ārējam izska­tam Eila pievērsa tādu uzmanību, viņa ar sajūsmu apbrīnoja sievietes apģērbu.

Viņa bija ģērbusies biksēs un garā ādas tunikā, kas bija pieskaņota matu krāsai, - tumši sarkanā okera krāsas tunika bija gara, bagātīgi izrotāta, ar aizdari priekšā un cieši apjozta ar jostu. Sarkanā okera krāsa bija klana svētā krāsa. Izas soma bija vienīgā šādi nokrāsotā lieta, kas Eilai piederēja. Tajā atradās reti sastopamas saknītes, ko kurām pagatavot dzērienu īpašām ceremonijām. Eila joprojām ir šo somu sa­glabājusi, tā bija rūpīgi ielikta viņas zāļu somā, kurā tika pārnēsātas dažādas kaltētas zālītes, ko viņa izmantoja ārstēšanai. Vesela tunika izgatavota no sarkanas ādas? Tam bija grūti noticēt!

-    Tā ir tik skaista! - Eila iesaucās, pat pirms vēl bija ar šo sievieti iepazīstināta.

-     Vai tev tā patīk? Tā ir pagatavota kāzu ceremonijai, kad mūs sa­vienos kā vīru un sievu. To man iedeva Branaga māte, man tā vienkārši bija jāuzvelk mugurā, lai visiem parādītu.

-    Es nekad neesmu neko tādu redzējusi! - Eila atzinās un brīnumā iepleta acis.

Jaunā sieviete bija iepriecināta. - Tu esi tā, kuru sauc par Eilu, vai ne? Mani sauc Dīgija, un šis ir Branags. Viņam pēc pāris dienām ir jāat­griežas savā apmetnē, - Dīgija piebilda, izskatīdamās sarūgtināta, - bet pēc nākamās vasaras mēs būsim kopā. Mēs gatavojamies pārcelties pie mana brāļa Tarnega. Tagad viņš dzīvo ar savu sievieti un bērniem, bet viņš grib nodibināt jaunu apmetni, un, tā kā viņš apprecējās pirmais, tad viņa sieva būs apmetnes vadone.

Eila redzēja Taliju smaidām un mājam ar galvu savai meitai un atce­rējās lūgumu. - Dīgij, pie pavarda ir daudz vietas un daudz tukšu gultu. Vai paliksi kopā ar Branagu pie Mamuta pavarda? Arī viņš ir viesis… ja Mamuts neiebildīs. Tas ir Mamuta pavards.

-    Viņa pirmā sieviete bija manas vecmāmiņas māte. Esmu jau vairāk­kārt gulējusi pie viņa pavarda. Mamutam, ceru, nebūs iebildumu. Bet kā tu pats domā? - Dīgija jautāja, ieraudzījusi nākam Mamutu.

-    Protams, tu ar Branagu vari palikt pie mana pavarda, Dīgij, - vecais vīrs piekrita, - bet atceries, ka nekāda lielā gulēšana nesanāks. - Dīgija smaidīja, gaidīdama Mamuta turpinājumu. - Tā kā mums ir viesi un Danugs atgriezies pēc gada ilgas prombūtnes, vasarā ir gaidāmas tavas kāzas un Vimezam bijis veiksmīgs tirgošanās ceļojums, man šķiet, ka ir pamatots iemesls visiem šovakar sapulcēties pie Mamuta pavarda un stāstīt pieredzēto.

Visi ļaudis smaidīja. Viņi jau bija gaidījuši šo paziņojumu, un tas at­taisnoja viņu cerības. Ļaudis zināja, ka pulcēšanās pie Mamuta pavarda nozīmē dalīšanos pieredzē, dažādu notikumu stāstīšanu, un varbūt gai­dāmas ari vēl citas izklaides, tāpēc visi ar prieku ilgojās pēc šī vakara. Ļaudis ar nepacietību gaidīja jaunas ziņas no citām apmetnēm un lab­prāt uzklausīs arī jau zināmus stāstus. Viņi ar interesi vēros svešinieku reakciju uz savas apmetnes ļaužu dzīvesstāstiem un piedzīvojumiem un ar tādu pašu interesi uzklausīs arī viesu stāstus.

Arī Jondalars zināja, ko šāds saiets nozīmē, un tas viņu uztrauca. Vai Eila visiem atklās savu pagātni? Vai pēc tam Lauvas apmetne pret viņiem būs tikpat draudzīga? Jondalars prātoja, ka jāpaved Eila malā un jābrīdina par to, bet zināja, ka šāds brīdinājums jauno sievieti tikai sadusmos un apbēdinās. Eila daudzējādā ziņā līdzinājās Mamutu cilts ļaudīm - izsakot savas jūtas, viņa bija tieša un godīga. Tas, vienalga, ne pie kā laba nenovedīs. Eila nemācēja melot. Labākajā gadījumā viņa varēja atturēties no runāšanas.

3

Pēcpusdienu Eila pavadīja, berzdama un sukādama Vīniju ar mīkstu ādas gabaliņu un izkaltētu, dzeloņainu dadzi. Tā gan viņai, gan ari zirgam bija patīkama nodarbe un atpūta.

Ari Jondalars sastādīja viņai kompāniju, ar dadzi izberzdams Skrējēja niezošākās vietiņas un sukādams kumeļa biezo ziemas kažoku, tomēr jaunais dzīvnieks drīzāk gribēja spēlēties nekā mierīgi stāvēt. Skrējēja siltā un mīkstā spalva bija izaugusi daudz biezāka, atgādinādama vī­rietim, ka ļoti drīz jau ari aukstā ziema būs klāt; tas lika aizdomāties par to, kur viņi pavadīs gada aukstāko gadalaiku. Viņš joprojām nebija pārliecināts par Eilas pašsajūtu Mamutu apmetnē, bet vismaz zirgi un apmetnes ļaudis jau sāka cits pie cita pierast.