Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Pārtraukusi darbu, viņa uzmanīgi nopētīja mazo kaula instrumentu. Tad Eila paskatījās uz Ridagu, kas sasēja kopā aukliņas galus un iedeva kaulu grabuli mazajam Hartalam. Viņa vēroja, kā Tronija plaukstās vir- pina rokas urbi, pēc tam pagriezās un paskatījās, kā Fralija maza smilš­akmens gabala gropē pulē ziloņkaula cilindriņu. Aizvērusi acis, Eila atcerējās, kā pagājušajā vasarā viņas ielejā Jondalars bija taisījis kaula uzgaļus pīķiem…

Vēlreiz paskatījusies uz kaula šujamo īlenu, jaunā sieviete iesaucās: - Dīgij!

-     Kas noticis? - jaunā sieviete izbijusies atsaucās.

-     Es izdomāju, kā tas jādara!

-     Kas jādara?

-      Kā izvērt cīpslu cauri caurumam! Kāpēc gan nevarētu izveidot caurumu kaula īlena otrajā galā un tad izvērt tam cauri pavedienu? Tāpat kā Ridags ver cauri auklu tiem kauliem. Pēc tam to vienā laidā varētu durt cauri ādas gabalam un pavediens nāktu līdzi. Kā tu domā? Vai tas izdotos? - Eila jautāja.

Dīgija uz bridi aizvēra acis, tad paņēma no Eilas īlenu un kārtīgi to nopētīja. - Tam būs jābūt ļoti mazam caurumiņam.

-    Tie caurumi, kurus Tronija taisa krellēs, ari ir mazi. Vai tam jābūt vēl mazākam?

-    Šis kauls ir ļoti ciets un izturīgs. Nebūs viegli tajā uztaisīt cauru­miņu, un neredzu, kur tam varētu būt labākā vieta.

-     Vai mēs nevarētu kaut ko izgatavot no mamuta ilkņa vai kāda cita kaula? Jondalars no kaula taisa garus, šaurus piķa uzgaļus, pēc tam ar smilšakmeni tos pulē un asina, kā pašlaik to dara Fralija. Vai mēs nevarētu uztaisīt ko līdzīgu mazam pīķa uzgalim un tad otrā galā izurbt caurumu? - Eila vaicāja, no sajūsmas izjuzdama lielu sasprin­dzinājumu.

Dīgija to vēlreiz apsvēra. - Mums jāpierunā Vimezs vai kāds cits uztaisīt mazāku urbi, bet… tas varētu izdoties. Eila, es domāju, ka tas varētu izdoties!

Likās, ka visi ļaudis sanākuši pie Mamuta pavarda. Viņi bija sastā­jušies bariņos pa trim vai četriem un pļāpāja, bet gaisā virmoja gaidu pilna atmosfēra. Klīda runas, ka Eila grasās izmēģināt jauno pavediena vilcēju. Pie tā izgatavošanas bija strādājuši vairāki meistari, bet, tā kā sākotnēji tā bija bijusi Eilas ideja, tad viņa būs pirmā, kas to izmēģinās. Vimezs un Jondalars bija strādājuši kopā, lai izgudrotu jaunu veidu, kā krama urbi izgatavot mazāku, lai ar to varētu izurbt caurumu. Raneks bija atlasījis kaulus un, izmantojot savus instrumentus, bija izgatavojis vairākus mazus, garus, noasinātus irbulīšus. Eila pati bija tos nopulē­jusi un uzasinājusi, kā viņai vajadzīgs, bet Tronija bija tajos ieurbusi caurumiņus.

Eila varēja sajust virmojam satraukumu, un, kad viņa paņēma ādas gabalu paraugus un cīpslas, visi pārējie, atmetuši izlikšanos, ka ne­jauši gājuši garām, sapulcējās viņai apkārt. Cieta, izkaltusi brieža cīpsla, brūna kā vecs ādas gabals, tikpat resna kā pirksts, atgādināja koka zariņu. Tā tika dauzīta tik ilgi, līdz kļuva par baltu kolagēnšķiedru saišķi, kas viegli sadalījās cīpslu šķiedrās, kuras varēja izveidot par rupjiem vai tieviem pavedieniem, vai pat smalku diegu - atkarībā no vēlmēm. Eila izjuta, ka šim brīdim jāpiešķir drāmas efekts, un nesteidzo­ties pētīja cīpslu, tad beidzot atlika malā tievu pavedienu. Ar siekalām to samitrinot, lai pavediens kļūtu mīkstāks, viņa to sasēja kopā, tad, kreisajā rokā turēdama pavediena vilcēju, viņa kritiski nopētīja mazo caurumiņu. Droši vien būs grūti ievērt cīpslu mazajā caurumiņā. Cīpsla jau sāka izžūt un kļuva nedaudz cietāka, tas visu padarīja vieglāku. Eila uzmanīgi izvēra cīpslas pavedienu cauri mazajam caurumiņam un, paveikusi to, atviegloti nopūtās, pēc tam pacēla gaisā mamuta kaula šujamadatu, kuras vienā galā karājās ievērtais pavediens.

Tālāk, saņēmusi aiz malas novalkātu, treniņam paredzētu ādas ga­balu, viņa iedūra adatu, izveidojot caurumu. Tikai šoreiz viņa spieda adatu cauri ādai un pasmaidīja, kad ieraudzīja pavedienu velkamies kopā ar adatu. Atskanot izbrīna pilniem sajūsmas saucieniem, jaunā sieviete pacēla to gaisā, lai visi varētu apskatīt. Tad, paņēmusi otru ādas gabalu, ko gribēja piešūt klāt, atkārtoja to pašu procesu, kaut arī šoreiz viņai par uzpirksteni bija jāizmanto četrstūrainais mamuta ādas gabaliņš, lai izdurtu adatu cauri daudz biezākai un stingrākai ādai. Ar vienu dūrienu savilkusi abus gabalus kopā, viņa izdarīja vēl vienu dūrienu un pacēla sašūtos gabalus augšā.

-    Tas izdodas! - Eila iesaucās, izbaudīdama uzvaras prieku un trium­fējoši smaidīdama.

Viņa iedeva Dīgijai ādas gabalu un adatu, lai izdara pāris dūrienu. - Tas tiešām sanāk. Skaties, māt! Pamēģini pati! - Dīgija sacīja, pado­dama sieviešu līnijas vadonei ādas gabalu un pavediena vilcēju.

Izdarījusi pāris dūrienu, Talija atzinīgi pamāja un padeva to tālāk Nezijai, kura arī izmēģināja un nodeva tālāk Tronijai. Tronija padeva to Ranekam, kas centās izdabūt adatu cauri abiem gabaliem uzreiz un atklāja, ka cietajai ādai tomēr ir grūti izdurt cauri.

-     Manuprāt, ja tu no krama izgatavotu mazu griežamu uzgalīti, - viņš sacīja, padodams to tālāk Vimezam, - būtu vieglāk izdurt cauri biezajai ādai. Kā tu domā?