Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Ieraudzījis jaunās sievietes saraukto pieri, Mamuts pie sevis domāja: "Es zināju, ka viņa to pamanīs. Es pats tikko biju sācis apjaust šo at­modu, bet viņa jau ir to pamanījusi. Zināju, ka viņa ir apdāvināta, bet šīs sievietes spējas joprojām mani pārsteidz, un esmu pārliecināts, ka neesmu atklājis visu viņas talantu potenciālu. Varbūt nekad to neuz­zināšu? Iespējams, ka Eilas spējas ir daudz lielākas nekā manis paša. Ko viņa sacīja par to sakni un moguru ceremoniju? Gribētos, lai viņa sagatavo… klana medību ceremoniju! Tā mani toreiz pilnībā mainīja, rezultāts bija pamatīgi jūtams. Joprojām to izjūtu. Arī viņa ir to piere­dzējusi… vai tas varēja viņu mainīt? Palielināt viņas dabas dotās spējas? Interesanti… vai Pavasara festivāls būtu par ātru, lai atkal nobaudītu to saknes uzlējumu? Varbūt man vajadzētu nogaidīt, līdz Eila strādās kopā ar mani Pretestības salaušanas svētkos… vai nākamajos… pa šo laiku mums būs daudz un dažādi svētki gaidāmi…"

Dīgija gāja garām Mamuta pavardam, nesdama smagās ziemas drē­bes.

-    Eila, cerēju, ka tevi satikšu. Gribu pārbaudīt savas izliktās cilpas un paskatīties, vai tajās nav noķerta kāda baltā polārlapsa, lai Branagam pašūtu biezo jaku. Vai gribi nākt kopā ar mani?

Tikko pamodusies, Eila paskatījās uz daļēji aizsegto dūmu izvades caurumu. - Izskatās, ka laukā ir jauks laiks. Es tikai saģērbšos.

Atmetusi guļamādas, jaunā sieviete piecēlās sēdus, izstaipījās un no­žāvājās, tad devās uz priekškara aizsegto teritoriju, kas atradās blakus zirgu piebūvei. Pa ceļam viņa pagāja garām gultai, kurā gulēja kāds pus­ducis bērnu, sakrituši čupu čupām kā mazi vilcēni. Ieraudzījusi Ridaga lielās, brūnās acis atvērtas, viņa tam uzsmaidīja. Puika atkal aizvēra acis un omulīgi iekārtojās jaunākajiem bērniem pa vidu - starp Nuviju, kas bija jau gandrīz četrus gadus veca un Ragiju, kam drīz būs astoņi gadi. Čupā gulēja ari Krisaveks, Brinans un Tusija, un pēdējā laikā Eila bija tur manījusi ari Tašeru, Fralijas jaunāko atvasīti, kam vēl nebija trīs gadi un kas jau sāka rotaļāties kopā ar pārējiem bērniem. Vēl jaunā sieviete bija pamanījusi, ka Latija, kura jau drīz kļūs par sievieti, arvien retāk un retāk spēlējas kopā ar bērniem.

Mamutu cilts bērni tika ļoti lutināti - tie drīkstēja ēst un gulēt, kur paši to vēlējās. Reti kad viņi ievēroja vecāku iezīmēto pavarda terito­riju; visa mītne atradās viņu rīcībā. Bērni varēja pieprasīt apmetnes pieaugušo laužu uzmanību, un bieži vien ari pieaugušie to izmantoja kā interesantu pārmaiņu; neviens nekur nesteidzās, un nevienam nebija nekur jāiet. Kad vien pieaugušie veltīja savu uzmanību bērniem, vecā­kais no grupas bija gatavs palīdzēt un visu izskaidrot. Ja bērni gribēja sašūt ādas, viņiem tika iedoti vajadzīgie instrumenti, ādas strēmeles un cīpslas pavedieni. Ja viņi gribēja izgatavot krama darbarīkus, viņiem iedeva krama gabalus, kā ari akmens vai kaula āmurus.

Bērni cīkstējās un kūleņoja, izgudroja dažādas spēles, kas bieži vien atdarināja pieaugušo nodarbes. Viņi izveidoja paši savus mazos pa­vardus un iemācījās aizdegt uguni. Bērni spēlēja medības, uzdūra uz iesmiem gaļas gabalus, kurus atnesa no aukstās pārtikas noliktavas, un cepa tos uz uguns. Spēlējot "pavardus", bērni atdarināja pieaugušo kopošanos, vecāki par to tikai iecietīgi pasmaidīja. Neviena normālās dzīves nodarbe netika izcelta kā kaut kas slēpjams vai aizliedzams; viss bija nepieciešamā dzīves skola, lai bērni kļūtu par pieaugušajiem. Vienīgais aizliegums attiecās uz vardarbību - it īpaši uz ekstrēmu un nevajadzīgu nežēlību.

Dzīvodami tik noslēgtā grupā, viņi bija iemācījušies, ka nekas, izņe­mot vardarbību, nespēs sagraut apmetni vai tās ļaudis, it īpaši jau tajā garajā, aukstajā ziemas laikā, kad visiem bija jāuzturas telpās. Vai nu tas bija netīšām, vai tīšām, bet ikviena paraža, ieradums, kopā sanākšana vai darbošanās, ja ne atklāti uz to tendēta, tad vismaz bija domāta tā, lai vardarbību samazinātu līdz minimumam. Apmetnes pieņemtie no­teikumi pieļāva plašu dažādu indivīdu uzvedības modeļu spektru, bet, kā likums, uzvedība nedrīkstēja būt vardarbīga, pieļaujami bija vienīgi spēcīgu emociju izvirdumi. Personiskie talanti tika izkopti un veicināti. Tolerance tika atbalstīta, bet greizsirdība' un skaudība - izskausta. Kā alternatīva aktīvi tika izmantota sacensība, kas attiecās arī uz strīdiem, bet tika ievērots zināms rituāls - viss tika stingri kontrolēts un turēts normas robežās. Arī bērni ātri vien iemācījās apmetnes noteikumus. Kliegšana tika atļauta, bet kaušanās - ne.

Pārbaudījusi lielo ūdens somu, Eila atkal uzsmaidīja aizmigušajiem bērniem, kas iepriekšējā nakti ilgi bija palikuši nomodā. Viņai patika, ka visapkārt ir bērni. - Pirms došanās ārā man vajadzētu atnest sniegu. Mums ir maz ūdens, un kādu laiku nav snidzis. Te tuvumā vairs nevar atrast tīru sniegu.