Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Eila bija virzījusies uz malu, cenšoties tikt prom no skaļā kliedzošo ļaužu pūļa. Jaunā sieviete pamanīja, ka Frabeks jūtas neērti un nervozē, kad viņam pievērsti naidīgi skatieni. Raneka komentārs bija licis visiem saprast, ka tieši viņš ir visa šī jucekļa vaininieks. Stāvēdama aiz Danuga muguras, Eila pirmo reizi kārtīgi nopētīja Frabeku.

Vīrietis bija vidēja auguma, iespējams, pat mazāks. Tagad, kad viņa bija to pamanījusi, Eilai likās, ka varbūt pat viņa ir nedaudz garāka par Frabeku, bet viņa bija mazliet garāka arī par Barzeku un, iespējams, vienā augumā ar Vimezu. Viņa jau bija pieradusi, ka ir garāka par citiem, tāpēc iepriekš nebija tam pievērsusi uzmanību. Frabekam bija gaišbrūni mati, vietām pareti, acis ikdienišķi zilas, pat sejas vaibsti iz­skatījās pārāk pareizi un neuzkrītoši. Viņš bija parasta izskata vīrietis, jaunā sieviete nevarēja atrast neko tādu, kas liecinātu par viņa karei­vīgo, aizskarošo uzvedību. Kad Eila dzīvoja klanā, toreiz bija bijušas tādas reizes, kad viņa bija vēlējusies, kaut izskatītos tāda pati kā pārējie klana cilvēki, tāpat kā Frabeks līdzinājās saviem ļaudīm.

Kad Frabeks izgāja priekšā un no Taluta paņēma Runas vāli, Eila ar acs kaktiņu pamanīja Krouzijas sejā ļaunu smīnu. Protams, vecā sieva bija vismaz daļēji vainojama par tādu Frabeka uzvedību, bet vai tas bija viss? Bija jābūt vēl kaut kam. Eila meklēja Fraliju, bet starp ļaudīm, kas bija sapulcējušies pie Mamuta pavarda, viņu nemanīja. Tad jaunā sieviete ievēroja, ka grūtniece visu vēro no Dzērves pavarda teritorijas malas.

Frabeks pāris reižu nokrekšķējās, tad, satvēris ciešāk Runas vāli, iesā­ka savu sakāmo: - Jā, man patiešām ir problēma. - Nervozi pavēries apkārt, viņš saviebās un izslēja muguru. - Tātad mums, Dzērves pavar­dam, ir problēma. Mums nav pietiekami daudz vietas. Mums nav vietas, kur strādāt, mūsējais ir vismazākais pavards visā apmetnē…

-     Tas nav pats mazākais! Viņu pavards ir lielāks nekā mūsējais! - Tronija iesaucās, nespēdama sevi apvaldīt.

Talija ar bargu skatienu sievieti apklusināja. - Tronij, tev būs iespēja izteikties, kad Frabeks būs beidzis savu sakāmo.

Tronija nosarka un nomurmināja atvainošanos. Sievietes apmulsums piešķīra Frabekam vairāk drosmes. Viņš ieņēma agresīvāku nostāju.

-    Mums jau tagad nav pietiekami daudz vietas, Fralijai nav, kur strā­dāt, un… Krouzijai ari vajag vairāk vietas. Un drīz mums būs vēl viens cilvēks. Domāju, ka mums pienākas vairāk vietas. - Atdevis Runas vāli Talutam, Frabeks atkāpās.

-    Tronij, tagad tu drīksti runāt, - Taluts paziņoja.

-     Nedomāju… es tikai… nu labi, runāšu ar, - viņa beidzot saņēmās, iznāca priekšā un paņēma Runas vāli. - Mums nav vairāk vietas kā pie Dzērves pavarda, un mums ir tieši tikpat cilvēku. - Pēc tam, cenzdamās izmantot Taluta klātbūtni, Tronija piebilda: - Manuprāt, pat Lauvas pavards ir mazāks…

-     Tas uz šo lietu neattiecas un nav svarīgi, Tronij, - Taluts sacīja. - Lauvas pavards neprasa lielāku teritoriju, un mēs neatrodamies bla­kus Dzērves pavardam, lai mūs ietekmētu Frabeka vēlme pēc lielākas vietas. Tev kā Ziemeļbrieža pavarda turētājai ir visas tiesības uzstāties, tā ka izmaiņas pie Dzērves pavarda, visticamāk, izraisīs arī pārmaiņas pie tava pavarda. Vai ir vēl kas, ko tu vēlētos teikt?

-     Nē, nav vis, - Tronija atbildēja, noraidoši papurinot galvu un at­dodama Talutam Runas vāli.

-     Vai vēl kāds vēlas izteikties?

Jondalars vēlējās, kaut varētu ko bilst, lai palīdzētu, bet viņš nebija šīs cilts piederīgais un nedrīkstēja iejaukties. Viņš gribēja nostāties Eilas pusē un tagad vēl vairāk nožēloja to, ka bija pārcēlis savu guļasvietu.

Zelandoni virs gandrīz vai nopriecājās, kad Raneks paspēra soli uz priekšu un paņēma Runas vāli. Kādam bija Eila jāaizstāv.

-     Problēma nav tik samilzusi, kā Frabeks to pārspīlē. Es nevaru spriest, vai viņiem vajag vairāk vietas vai ne, bet Dzērves pavards nav tas mazākais mūsu apmetnē. Tas gods pienākas Lapsas pavardam. Bet mēs esam tikai divi, tāpēc nesūdzamies.

Atskanēja balsu murdoņa, un Frabeks dusmīgi pašķielēja uz kaula rīku meistaru. Starp šiem abiem vīriem nekad nav valdījusi sapratne. Raneks allaž ir uzskatījis, ka viņam ar Frabeku nav nekā kopēja, un cen­ties viņu ignorēt. Savukārt Frabeks to uzskatījis par nievājošu attieksmi, un šajā sajūtā bija zināma deva patiesības. Viņu attiecības pasliktinājās tad, kad Frabeks sāka izteikt Eilai veltītas nievājošas piezīmes, tajās reizēs Raneks patiešām saskaitās.

Cenšoties novērst vēl vienu lielu strīdu, Taluts skajā balsī uzrunāja Frabeku: - Kā, tavuprāt, vajadzētu mainīt mītnes izvietojumu, lai tavam pavardam būtu vairāk vietas? - Vadonis padeva garo mamuta kaula vāli Frabekam.