Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Tagad viņa par to vairs nebija tik pārliecināta. Eilai šķita, ka daudz grūtāk ir vadīt tādu cilvēku kopienu, kas uzskata, ka ikvienam - gan vīrietim, gan sievietei - ir tiesības izteikties un būt uzklausītam. Jaunā sieviete vēl joprojām domāja, ka Brūns bija bijis labs klana vadonis, bet viņa šaubījās, vai klana vadonis būtu spējis vadīt Lauvas apmetnes ļaudis, kas bija raduši brīvi izteikties. Kad visi vienlaikus gribēja izteikt savu viedokli un uzreiz to visiem darīt zināmu, dažkārt cilvēki varēja kļūt ļoti skaļi un trokšņaini, bet Taluts nekad nepieļāva zināmu robežu pārkāpšanu. Kaut ari viņam piemita pietiekama autoritāte, lai pārējiem uzspiestu savu gribu, tā vietā viņš izvēlējās vadīt savus ļaudis pēc vien­prātības un pielāgošanās principiem. Talutam bija piešķirtas zināmas tiesības un sviras, uz kurām uzspiest, un viņam pašam bija paņēmiens, kā pievērst ļaužu uzmanību, bet bija nepieciešams zināms talants un spēks, lai cilvēkus pierunātu, nevis turētu paklausībā. Lauvas apmetnes vadonis iemantoja cieņu, pats izrādīdams to ari citiem.

Dodamās pie cilvēku bariņa, kas bija sastājies blakus pavardam, Eila skatījās visapkārt, meklēdama vilka kucēnu.

Tā bija neapzināta rīcība, un, kad jaunā sieviete vilcēnu nekur nema­nīja, tad nodomāja, ka mazulis būs atradis kādu vietiņu, kur paslēpties, līdz visa šī jezga beigsies.

-    … Frabeks dabūja, ko gribēja, - Torneks sacīja, - pateicoties Talijai un Barzekam.

-     Es par to priecājos Fralijas dēļ, - Tronija atzinās, atviegloti uzzi­nājusi, ka Ziemeļbrieža pavards netiks pārvietots vai tā teritorija sama­zināta. - Es tikai ceru, ka tas uz kādu laiku Frabeku apklusinās. Šoreiz viņš tiešām sacēla varenu ļembastu.

-     Man tādi ļembasti nemaz nepatīk, - Eila izteica savu viedokli, atcerēdamās, ka ķilda bija sākusies ar Frabeka sūdzību, ka viņas dzīv­niekiem ir vairāk vietas nekā viņam.

-    Par to neuztraucies, - Raneks viņu mierināja. - Šī bija gara ziema. Katru gadu ap šo laiku notiek tādi ķīviņi. Tā ir tikai tāda neliela izlādē­šanās, lai vienmuļajai dzīvei piešķirtu krāsas.

-    Bet viņam nevajadzēja sacelt tādu traci, lai iegūtu savam pavardam vairāk vietas, - Dīgija piebilda. - Es dzirdēju, ka māte ar Barzeku jau sen par to runāja, pirms vēl Frabeks šo jautājumu izvirzīja. Viņi grasījās ziedot Dzērves pavardam daļu no savas pavarda teritorijas kā dāvanu Fralijas jaundzimušajam. Frabekam bija tas vienīgi jāpalūdz.

-    Tieši tāpēc Talija ir tik laba vadone, - Tronija atzina. - Viņa domā arī par tādām lietām.

-    Talija ir laba, un arī Taluts ir varens, - Eila piebalsoja.

-     Jā, ir gan, - Dīgija pasmaidīja. - Tieši tāpēc viņš vēl joprojām ir Lauvas apmetnes vadonis. Neviens tik ilgu laiku nepaliek vadoņa godā, ja nespēj iemantot ļaužu cieņu. Manuprāt, ari Branags būtu tikpat labs vadonis. Viņam ir Taluts, no kā mācīties. - Sirsnīgās jūtas, kas valdīja starp Dīgiju un viņas mātes brāli, bija daudz dziļākas nekā parastās formālās attiecības ar tēvoci, kura no mātes mantotais stāvoklis jaunajai sievietei nodrošināja augstu stāvokli Mamutu ciltī.

-    Bet kurš kļūtu par vadoni, ja Talutam nebūtu tādas cieņas? - Eila painteresējās. - Un kā tas notiktu?

-    Nu… ē… - Dīgija nezināja, ko teikt. Jaunieši pagriezās pret Mamutu, lai viedais vīrs atbildētu uz Eilas jautājumu.

-Ja vecākais vadonis nodod apmetnes vadīšanu jaunākam brālim vai māsai, kas šim pienākumam izvēlēti, - parasti tie ir radinieki, tad seko mācību periods, pēc tam vecākais vadonis kļūst par padomdevēju, - šamanis un skolotājs paskaidroja.

-    Jā. Tieši tā arī Brūns darīja. Kad viņš bija jaunāks, tad izrādīja cieņu vecajam Zūgam un vērsās pie viņa pēc padoma, bet, kad pats kļuva vecāks, tad nodeva klana vadību Broudam - savas sievas dēlam. Bet kas notiek tādā gadījumā, ja vadonis apmetnes ļaužu acīs zaudē cieņu? Vai tad viņa vietā stājas kāds jauns vadonis? - Eila jautāja, ļoti ieinteresējusies par šo jautājumu.

-    Izmaiņas nenotiktu ātri, - Mamuts turpināja, - bet pēc kāda laika ļaudis vienkārši vairs negrieztos pie viņa pēc padoma. Tie vērstos pie kāda cita - pie kāda, kas veiksmīgāk prastu vadīt medības vai labāk risinātu viņu problēmas. Dažkārt vadonis pats atkāpjas, citreiz apmetne sašķeļas - daži aiziet līdzi jaunajam vadonim, bet citi paliek kopā ar veco. Bet paši vadoņi parasti tik viegli no sava stāvokļa vai pilnvarām neatsakās, un tas var izraisīt problēmas, pat kautiņus. Tādā gadījumā lēmumu parasti pieņem Padome. Vadonis vai vadone, kas kopīgi dalījuši varu ar kādu, kas izraisījis problēmas vai ir atbildīgs par radušos situā­ciju, reti kad spēj nodibināt jaunu apmetni, kaut arī tā varētu nebūt viņas… - Mamuts apklusa, un Eila pamanīja, ka šamaņa acis pievēršas Dzērves pavarda vecajai sievai, kas sarunājās ar Neziju, - tās personas vaina. Ļaudis vēlas tādus vadoņus, uz kuriem var paļauties, un neuzticas tiem, kam bijušas problēmas… vai traģēdijas.