Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

-    Nekad neesmu teicis, ka vēlos atņemt vietu Ziemeļbrieža pavardam, bet man šķiet: ja dažam labam ir tik daudz vietas, lai turētu dzīvnie­kus, tad viņam ir vairāk vietas, nekā vajadzīgs. Zirgiem tika uzcelta vesela piebūve, bet, šķiet, nevienam nerūp, ka mums drīz ir gaidāms pieaugums. Varbūt to visu varētu… samainīt vietām. Frabeks stostīda­mies pabeidza savu sakāmo. Viņš nemaz nepriecājās, redzot Mamutu pasniedzamies pēc Runas vāles.

-     Vai tu gribi sacīt: lai Dzērves pavardam atbrīvotu vairāk vietas, Ziemeļbrieža pavardam vajadzētu pārcelties pie Mamuta pavarda? Tas viņiem būtu ļoti neērti. Kas attiecas uz to, ka Fralija nāk šeit strādāt, tu taču negribēsi, ka viņa tiktu ieslodzīta pie Dzērves pavarda, vai ne? Tas nebūtu veselīgi un atņemtu viņai sabiedrību, ko tava sieva atradusi pie mūsu pavarda. Tieši šeit viņai ir jārada savi darbi. Šis pavards ir domāts tam, lai visi nāktu šeit strādāt, kam pie sava pavarda ir tam par maz vietas. Mamuta pavards pieder visiem un tagad jau arī kļuvis par mazu, kad pie tā sanāk visi apmetnes ļaudis.

Kad Mamuts atdeva Runas vāli Talutam, Frabeks izskatījās kā pērienu saņēmis, bet viņš sabozās un nostājās aizsardzības pozā, kad vārdu atkal ņēma Raneks.

-    Kas attiecas uz zirgu piebūvi, mums visiem no tās ir savs labums, īpaši jau pēc tam, kad tur tika izrakti arī aukstie pagrabi. Jau tagad tā daudziem kļuvusi par ērtu ieeju. Pamanīju, ka ari tu, Frabek, tur glabā savas āra drēbes un izmanto to daudz biežāk nekā galveno ieeju, -

Raneks sacīja. - Turklāt bērni ir mazi. Tie neaizņem daudz vietas. Man nešķiet, ka tev vajag vairāk vietas.

-     Kā tu to vari zināt? - iejaucās Krouzija. - Pie tava pavarda nav piedzimis neviens bērns. Bērni aizņem vietu, turklāt daudz lielāku, nekā tu domā.

Tikai pēc tam, kad Krouzija bija to pateikusi, viņa aptvēra, ka pir­moreiz mūžā ir nostājusies Frabeka pusē. Kašķīgā vecā sieva saviebās un nodomāja, ka šoreiz varbūt Frabekam bijusi taisnība, varbūt viņiem patiešām vajag vairāk vietas. Tā bija taisnība, ka Mamuta pavards bija visas apmetnes pulcēšanās vieta, bet tas piešķīra Eilai lielākas priekšro­cības, jo viņa dzīvoja pie tik liela pavarda. Kaut ari tad, kad Mamuts tur bija dzīvojis viens, visi to bija uzskatījuši par kopējo pavardu; turpretim tagad, izņemot ceremoniju pasākumus, visi to vairāk uzskatīja par Eilas pavardu. Dzērves pavardam pievienota lielāka teritorija varētu piešķirt tās locekļiem augstāku stāvokli.

Šķita, ka visi, savā starpā zinoši saskatīdamies, Krouzijas iejaukšanos uztvēra kā signālu, lai sāktu izrunāties. Taluts un Talija atjāva apmet­nes iemītniekiem izpaust spontānās emocijas. Dažkārt cilvēkiem vaja­dzēja ļaut izrunāties. Šī vispārējā sajukuma laikā Talija uztvēra Barzeka skatienu, un, kad visi daudzmaz bija nomierinājušies, Barzeks iznāca priekšā un pieprasīja Runas vāli. Talija piekrītoši pamāja, it kā zinātu, ko viņš grasās sacīt, kaut ari abi savā starpā nebija pārmijuši ne vārda.

-    Krouzijai ir taisnība, - Barzeks iesāka, pamādams uz vecās sievas pusi. Pieņemdama izteikto atzinību, viņa iztaisnoja muguru, un Bar­zeka vērtība Krouzijas acīs uzkāpa par vairākiem punktiem. - Kaut arī bērni augumā ir mazi, tie patiešām aizņem lielu vietu - daudz vairāk, nekā kāds spētu iedomāties. Iespējams, ka pienācis laiks izmaiņām, bet man neliekas, ka Mamuta pavardam vajadzētu atteikties no savas teritorijas. Dzērves pavarda iemītnieku vajadzības pieaug, bet Sumbra pavarda - samazinās. Tarnegs ir devies dzīvot uz savas sievietes ap­metni, un drīz vien viņš kopā ar Dīgiju nodibinās savu apmetni. Tad arī Dīgija vairs pie mums nedzīvos. Tādēļ, saprotot pieaugošās ģimenes vajadzības, Sumbra pavards atteiksies no daļas savas teritorijas par labu Dzērves pavardam.

-     Frabek, vai tas tevi apmierinās? - Taluts jautāja.

-Jā, - Frabeks piekrita, īsti nezinādams, kā lai reaģē uz tik negaidītu notikumu pavērsienu.

-     Tad atstāšu to jūsu ziņā izlemt, cik daudz vietas Sumbra pavards jums piešķirs, bet man šķiet, ka būtu taisnīgi vēl nekādas izmaiņas neuzsākt, kamēr Fralijai nav piedzimis bērns. Vai piekrītat?

Frabeks pamāja, joprojām vēl būdams samulsis. Savā iepriekšējā apmetnē viņam ne sapņos nebūtu rādījies pieprasīt savam pavardam lielāku teritoriju; ja viņš to būtu darījis, tad visi par viņu būtu smējušies. Lai izteiktu šādu lūgumu, Frabekam nebija ne vajadzīgā stāvokja, ne privilēģiju. Sākoties strīdam ar Krouziju, nepietiekamā platība nemaz nebija bijusi viņam prātā. Viņš vienkārši bija meklējis argumentus, kā atbildēt uz vecās sievas dzēlīgajiem, kaut ari taisnīgajiem apvainoju­miem. Tagad jau viņš sāka pats sevi pārliecināt, ka vietas trūkums bijis iemesls visiem ķīviņiem, un reizi par visām reizēm Krouzija bija nostā­jusies viņa pusē. Frabeks izjuta panākumu skurbumu. Viņš šajā cīņā bija uzvarējis. īstenībā - divās cīņās: vienā ar Krouziju, otrā ar ap­metni. Ļaudīm izklīstot, viņš ieraudzīja, ka Barzeks sarunājas ar Taliju, un Frabekam ienāca prātā, ka viņš šiem abiem cilvēkiem ir pateicību parādā.