Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

-     Tātad tev bija vienpadsmit gadu, kad piedzima dēls? - pareģis pārsteigts jautāja. Jaunā sieviete pamāja ar galvu. - Es pazinu tādas meitenes, kas kļuva par sievietēm deviņu vai desmit gadu vecumā, bet tas nu gan ir ļoti agri. Latija vēl nav sieviete, un viņai jau rit divpa­dsmitais gads.

-     Drīz viņa par tādu kļūs. To var redzēt, - Eila piebilda.

-    Laikam jau tev taisnība. Eila, bet tu nu gan vēl neesi veca. Dīgijai ir septiņpadsmit gadu, un viņu līdz šīs Vasaras sapulcei pie vīra neizdos.

-   Tā ir gan. Apsolīju, ka piedalīšos viņas kāzās. Nevaru vienlaikus būt divās vietās - klanu Sapulcē un Mamutu cilts Vasaras sapulcē. - Ma­muts ievēroja, kā Eila nobāl. - Es, vienalga, nedrīkstu piedalīties klanu Sapulcē. Neesmu pat īsti pārliecināta, vai drīkstu doties atpakaļ pie sava klana. Esmu nolādēta. Esmu mirusi. Pat Durks var domāt, ka esmu gars, un no manis nobīties. Ak, Mamut! Ko lai es daru?

-    Vispirms tev viss labi jāapdomā, pirms izlemsi, kā būs labāk, - pa­reģis atbildēja. Eila izskatījās nomākta, un vecais vīrs nolēma mainīt sarunas tematu. - Bet tev vēl ir laiks. Vēl jau nav pienācis pavasaris. Tomēr Pavasara festivāls drīz jau būs klāt, pirms vēl to apjautīsim. Vai esi padomājusi par to sakni un ceremoniju, par kuru runāji? Vai vēlies to ceremoniju noturēt Pavasara festivāla laikā?

Eila sajuta drebuļus pārskrienam pār augumu. Jau doma pati par sevi viņu biedēja, bet Mamuts taču būs līdzās un palīdzēs. Viņš zinās, ko darīt, un šķiet, ka viņš ir ieinteresēts un grib par to ko vairāk uzzināt.

-     Labi, Mamut. Jā, es to darīšu.

Jondalars uzreiz pamanīja izmaiņas Eilas un Raneka attiecībās, kaut arī nevēlējās to atzīt. Jauneklis vēroja viņus vairākas dienas, līdz nespēja vairs sev noliegt, ka Raneks neko citu nedara, kā visu laiku uzturas pie Mamuta pavarda, un Eilai viņa klātbūtne ir tīkama un pat vēlama. Nav svarīgi, ka Jondalars pats sevi centās pārliecināt, ka tas viss ir tikai uz labu un ka viņš ir izdarījis pareizi, aizvākdamies prom, tomēr jaunais vīrietis nespēja atvieglot sāpes par Eilas mīlestības zaudēšanu vai pārvarēt aizvainojumu par sevis atstumšanu. Par spīti tam, ka viņš bija tas, kurš no viņas aizgāja un labprātīgi atstāja šīs sievietes gultu un sabiedrību, tagad Jondalars juta, ka Eila viņu atraida.

Zelandoni vīrs pie sevis nodomāja: "Viņiem tas neprasīs ilgu laiku. Iepriekšējā dienā arī es pagrozījos ap Mamuta pavardu, un Eila nespēja sagaidīt, līdz aiziešu, lai varētu apsveicināties ar Raneku. Viņi abi droši vien nespēj sagaidīt, kad aizvākšos. Man to vajadzēja zināt… Par ko tu viņu tagad vaino? Tu esi tas, kurš aizgāja." Jondalars turpināja sevi šaustīt. "Viņa taču tev neteica iet projām. Pēc pirmās reizes Eila taču neatgriezās pie Raneka. Viņa atradās tev blakus, gatava tev atdoties, un tu to zināji…

Tagad viņa ir gatava atdoties Ranekam. Un viņš to nespēj sagaidīt. Vai vari šo vīrieti par to vainot? Varbūt tā arī ir labāk? Eilu šeit pieņēma atplestām rokām, Mamutu cilts ir vairāk pieraduši pie plakangalvjiem… klana. Un viņu šeit mīl…

Jā, viņu mīl. Vai tad tas nav tieši tas, ko tu viņai novēli? Būt pie­ņemtai un mīlētai…

Bet es taču viņu mīlu!" viņš nodomāja ar pieaugošām sāpēm un izmisumu. "Ak, Māt! Kā lai to pārdzīvoju? Viņa ir vienīgā sieviete, ko jebkad esmu tā mīlējis. Negribu viņu sāpināt, negribu, lai Eilu padzītu. Kāpēc man vajadzēja iemīlēties tieši viņā? Ak, Doni! Kāpēc tai bija jābūt tieši viņai?

Varbūt man vajadzētu doties prom? Jā, man jāiet prom." Jondalars risināja savu domu pavedienu, nespēdams šajā brīdī spriest ar skaidru galvu.

Jondalars devās uz Lauvas pavardu un pārtrauca Taluta un Mamuta sarunu par gaidāmo Pavasara festivālu. - Es dodos prom, - viņš sacīja. - Ko es varētu darīt, lai ietirgotu nepieciešamos produktus? - Jaunā vīrieša sejā bija redzams neaprakstāms izmisums.

Šamanis un vadonis savā starpā pārmija zinošus skatienus. - Jonda­lar, mans draugs, - Taluts viņu uzrunāja, uzsitot pa plecu, - mēs tev labprāt iedosim visu, kas tev vajadzīgs, bet tagad tu nevari aiziet. Tu­vojas pavasaris, bet paskaties, kas notiek laukā - sniegputenis, pēdējie ziemas sniegputeņi ir paši bīstamākie.

Nomierinājies Jondalars aptvēra, ka viņa impulsīvā vēlme doties prom ir nerealizējama. Neviens pie pilna saprāta esošs cilvēks šādā laikā neuzsāktu garu Ceļojumu.

Turpinot runāt, Taluts sajuta, kā atslābst jaunā vīrieša sasprindzinā­tie muskuļi. - Pavasarī būs pali un tev nāksies šķērsot vairākas upes. Turklāt, Jondalar, nebūtu pareizi, ja esi pārlaidis ziemu pie Mamutu cilts, aizceļojis tik tālu no mājām un nebūsi nomedījis nevienu mamutu kopā ar Mamutu cilts medniekiem. Tiklīdz būsi atgriezies mājās, tev tādas iespējas nekad vairs nebūs. Pirmās medības notiks pašā vasaras sā­kumā, drīz pēc tam, kad nonāksim Vasaras sapulcē. Labākais laiks, lai sāktu Ceļojumu, būtu tieši tūlīt pēc tam. Tu man izdarītu lielu pakal­pojumu, ja apsvērtu iespēju palikt pie mums līdz pirmajām mamutu medībām. Gribētos, lai tu liktu lietā savu piķu metēju.