Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Pavasaris bija arī zināma trūkuma laiks. Daži produkti, īpaši tik iecie­nītie dārzeņi, bija beigušies, un arī citi pārtikas krājumi sāka jau iz­sīkt. Novērtējuši atlikušās pārtikas daudzumu, visi nopriecājās, ka bija tomēr devušies pēdējās bizonu medībās. Ja Lauvas apmetnes ļaudis nebūtu to darījuši, tad tagad viņiem būtu izsīkuši arī gaļas krājumi. Kaut arī gaļa piepildīja vēderus, tā pilnībā nespēja apmierināt apetīti. Atcerējusies, kā Iza pavasarī Bruņa klanam bija gatavojusi atspirdzinošu toniku, Eila nolēma to pagatavot arī Lauvas apmetnes ļaudīm. Dažādo kaltēto augu uzlējums, to skaitā ar dzelzi bagātās dzeltenās skābenes un no cingas pasargājošie mežrozīšu augļi, atviegloja pamatvitamīnu trūkumu, kas izraisīja kāri pēc svaigas pārtikas, bet pilnībā šo vēlmi neizskauda. Visi alka pēc pirmajiem pavasara zaļumiem. Tomēr vaja­dzība pēc Eilas dziedniecības zināšanām bija daudz lielāka par pavasara tonika gatavošanu.

Tā kā velēnu mītne bija labi nosiltināta un apkurināta ar vairākiem pavardiem, lampām un siltumu deva arī cilvēku ķermeņi, tur iekšā bija tīkami. Pat tad, kad laukā valdīja bargs aukstums, iekšā varēja staigāt diezgan plānās drēbēs. Ziemas laikā Lauvas apmetnes ļaudis uzmanījās, lai pirms došanās laukā attiecīgi saģērbtos, bet, sniegam sākot kust, pazuda arī piesardzība. Kaut ari laukā temperatūra svārstījās ap nulli, likās daudz siltāks un ļaudis devās ārā gandrīz tādās pašās drēbēs, kādās staigāja mitekļa iekšpusē. Pavasara lietū un kūstošajā sniegā apmetnes iemītnieki pirms atgriešanās mājās bieži izmirka un nosala, un tas pazemināja viņu dabisko aizsardzību.

Eilai šajās siltajās pavasara dienās bija darba pilnas rokas, jaunajai zāļu sievai daudz biežāk nekā visaukstākajā ziemas laikā bija jāārstē klepus, iesnas un sāpoši kakli. Pavasara saaukstēšanās un elpošanas ceļu infekcijas epidēmija bija skārusi gandrīz vai visus Lauvas apmet­nes iemītniekus. Pat pašai Eilai nācās uz dažām dienām likties gultā, lai apārstētu nelielu drudzi un rejošu klepu. Agrā pavasarī viņai jau bija nepieciešams ārstēt gandrīz vai visus iemītniekus. Atkarībā no va­jadzības jaunā zāļu sieva apgādāja savus pacientus ar ārstnieciskajām zāļu tējām, inhalācijām, karstām kompresēm, kuras lika uz krūtīm un kakla, kā arī līdzcietīgi sēdēja pie sasirgušo gultām un profesionāli vi­ņiem palīdzēja. Visi slavēja Eilas dziedniecības paņēmienu iedarbību. Ja zāļu sieva nespēja nekā citādi palīdzēt, tad vismaz lika ļaudīm justies labāk.

Nezija stāstīja, ka ļaudis allaž pavasaros saaukstējas, bet, kad Ma­muts nolikās slimības gultā neilgi pēc Eilas, viņa ignorēja savu saslim­šanu un cēlās augšā, lai rūpētos par veco vīru. Mamuts bija ļoti vecs, un jaunā sieviete par viņu uztraucās. Smaga elpošanas ceļu infekcija viņam varēja būt nāvējoša. Tomēr šamanim, par spīti cienījamam ve­cumam, vēl joprojām piemita ievērojama izturība, un viņš atveseļojās daudz ātrāk par dažu labu citu sasirgušo. Kaut arī vecajam vīram patika viņam veltītā jaunās zāļu sievas uzmanība, viņš Eilu mudināja parū­pēties arī par citiem, kuriem viņas māka bija vairāk nepieciešama, un arī pašai atpūsties.

Jaunajai sievietei nebija vajadzīgi nekādi pamudinājumi, kad Fralijai sākās drudzis un dziļš, krūtis pušu plēsošs klepus, bet viņas vēlme pa­līdzēt nevainagojās nekādiem panākumiem. Frabeks nelaida Eilu savā pavarda teritorijā, lai ārstētu Fraliju. Krouzija par to ar viņu nikni la­mājās, un arī pārējie apmetnes iemītnieki viņai šoreiz piekrita, bet Frabeks palika nelokāms. Krouzija pat sastrīdējās ar Fraliju, cenzdamās savu meitu pārliecināt, lai viņa ignorē Frabeku, bet viss bija velti. Slimā sieviete vienīgi noliedzoši pašūpoja galvu un turpināja klepot.

-     Bet kāpēc tā? - Eila jautāja Mamutam, kopā ar veco vīru malko­dama karstu tēju un klausīdamās Fralijas klepus lēkmēs. Tronija bija pieņēmusi Tašeru pie sava pavarda; Fralijas puika bija apmēram vienos gados ar Nuviju un Hartalu. Krisaveks gulēja kopā ar Brinanu pie Sum­bra pavarda, lai sasirgusi grūtniece varētu atpūsties, bet Eila pārdzīvoja katru Fralijas klepus lēkmi.

-     Kāpēc viņš neļauj man Fralijai palīdzēt? Viņš taču redz, ka citi slimnieki jau jūtas labāk, un Fralijai mana palīdzība nepieciešama vai­rāk nekā pārējiem. Viņai šādas klepus lēkmes ir bīstamas, īpaši jau grūtniecības pēdējā stadijā.

-     Eila, uz šo jautājumu nav grūti atbildēt. Ja kāds reiz uzskata, ka klana ļaudis ir dzīvnieki, tad šim cilvēkam ir neiespējami noticēt, ka viņiem piemīt kādas dziedniecības zināšanas. Un, ja jau tu esi uzaugusi kopā ar viņiem, tad kā tu vari kaut ko zināt no dziedniecības?

-     Bet viņi taču nav dzīvnieki! Klana zāļu sieva ir ļoti zinoša.

-     Eila, es to zinu. Es labāk par citiem esmu lietas kursā par klana zāļu sievu prasmi. Domāju, ka tagad jau par to ir pārliecinājušies visi šeit dzīvojošie, pat Frabeks. Vismaz viņi novērtē tavu talantu, bet Fra­beks pēc visiem tiem strīdiem nevēlas atkāpties no savas nostājas. Viņš baidās, ka tādējādi zaudēs savu autoritāti.