Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

-Jā, protams, es par to padomāšu, - Jondalars piekrita. Tad, ieskatījies lielā, sarkanmatainā vadoņa acis, noteica: - Un, paldies, Talut. Tev tais­nība. Vēl es nevaru aiziet.

Sakrustojis kājas, Mamuts sēdēja savā mīļākajā vietiņā un meditēja - tas bija guļasvietas paaugstinājums, kas atradās blakus viņa paša gultai un tika izmantots kā noliktava, kurā uzglabājās ziemeļbriežu liekās guļamādas, kažokādas un citi gultas piederumi. Pareģis ne tik daudz bija nodevies meditācijai, cik domāšanai. Kopš tās nakts, kad veco viru pamodināja Eilas raudāšana, viņš jo skaudrāk sāka apzināties jaunās sievietes izmisumu par Jondalara aiziešanu. Viņa skolnieces skaudrais izmisums bija atstājis uz veco viru spēcīgu iespaidu. Kaut ari viņai bija izdevies no pārējiem ļaudīm noslēpt savu jūtu patieso dziļumu, tagad Mamuts apzinājās Eilas uzvedības smalkās nianses, kuras iepriekš bija palaidis garām. Kaut ari jaunajai sievietei patiesi patika Raneka sabied­rība un viņa smējās par tumšādainā vīrieša jokiem, īstenībā viņai bija ļoti nomākts garastāvoklis, un tās rūpes un uzmanība, ko viņa veltīja Vilkam un zirgiem, vienīgi apliecināja viņas vientulīgās ilgas.

Pievērsis lielāku uzmanību Zelandoni cilts viesim, Mamuts viņa uz­vedībā saskatīja tādas pašas ilgas un izmisumu. Ari viņu savā varā bija pārņēmis mokošs nemiers, kaut ari jaunais vīrietis, tāpat kā Eila, centās to noslēpt. Pēc Jondalara impulsīvi izteiktā lēmuma doties prom, kad laukā trakoja sniegputenis, vecais pareģis sāka baiļoties, ka no domas zaudēt Eilu vīrieša veselais saprāts sāk pamazām aptumšoties. Vecajam vīram, kas izprata Mutas pasauli un Viņas nolemtos likteņus, tā jau izskatījās pēc patiesas apmātības, nevis vienkāršas jaunības mīlestības. Iespējams, ka Mātei attiecībā uz Jondalaru ir savi plāni, kuros ari Eilai atvēlēta kāda loma.

Kaut arī Mamuts nevēlējās iejaukties abu jauniešu attiecībās, viņš gribēja izprast, kāpēc Māte bija viņam parādījusi, ka Viņai ir spējas un spēks ietekmēt abu attiecības. Kaut arī pareģis bija pārliecināts, ka galu galā viss izvērsīsies tā, kā labpatiks pašai Mātei, varbūt Viņa tomēr vēlējās, lai Mamuts šajā lietā nedaudz piepalīdz.

Kamēr viņš prātoja, kā padarīt Mātes vēlmes zināmas, pie viņa pa­varda ieradās Raneks, acīmredzot meklēdams Eilu. Mamuts zināja, ka Eila kopā ar Vīniju bija izvedusi Vilku izjādē un kādu laiku būs prom. Pavēries apkārt, Raneks ieraudzīja veco vīru un pienāca viņam klāt.

- Mamut, vai gadījumā nezini, kur ir Eila? - viņš pajautāja.

-     Zinu gan. Viņa ir laukā, kopā ar dzīvniekiem.

-    Tāpēc domāju, ka neesmu viņu kādu bridi redzējis.

-     Pēdējā laikā tu bieži ar viņu esi kopā.

Raneks pasmaidīja. - Ceru, ka drīz būšu vēl biežāk.

-    Ranek, Eila šeit neieradās viena. Vai tad Jondalaram nav galvenās tiesības uz viņu?

-    Tā varēja būt, kad viņi tikko ieradās, bet viņš pats no tām atteicās. Viņš aizgāja no šī pavarda, - Raneks sacīja. Mamuts tumšādainā vīrieša tonī pamanīja pašaizsardzības reakciju.

-     Manuprāt, starp viņiem vēl aizvien valda spēcīgas jūtas. Un zini, Ranek, es nedomāju, ka viņu šķiršanās būs ilgstoša, ja vien viņu lielajai mīlestībai tiks dota iespēja uzplaukt no jauna.

-     Mamut, tu man iesaki atkāpties, bet diemžēl ir jau par vēlu. Arī man pret Eilu ir spēcīgas jūtas. - Raneka balss aizlūza no emociju pārbagātības. - Mamut, es viņu mīlu, gribu ar Eilu apprecēties un no­dibināt savu pavardu. Man ir pienācis laiks apņemt sievu, gribu sava pavarda bērnus. Nekad neesmu saticis nevienu sievieti, kas līdzinātos Eilai. Viņā ir viss, par ko jebkad esmu sapņojis. Ja man izdosies viņu pārliecināt, tad gribu, lai šo Solījumu paziņo Pavasara festivāla laikā, un vasarā mēs apprecēsimies.

-     Ranek, vai esi pārliecināts, ka tieši to tu vēlies? - Mamuts jau­tāja. Viedajam vīram patika Raneks, un pareģis zināja, ka Vimezs būtu priecīgs, ja tumšādainais jauneklis, kuru viņš pārveda no ceļojumiem, atrastu sev sievieti un nodibinātu savu pavardu. - Mamutu ciltī ir daudz sieviešu, kas labprāt dzīvotu kopā ar tevi. Ko teiksi tai skaistajai, jau­najai, sarkanmatainajai sievietei, ar kuru jau gandrīz biji nonācis līdz Solījumam? Kā viņu sauca? Vai Trisija? - Mamuts bija pārliecināts: ja tumšādainajā sejā varētu saskatīt pietvīkumu, tad Raneka seja tagad būtu sarkanā krāsā.

-     Es teikšu… teikšu, ka man ļoti žēl. Tur neko nevar darīt. Es gribu tikai Eilu, neviena cita man nav vajadzīga. Eila tagad pieder pie Mamutu cilts. Viņai jādzīvo kopā ar Mamutu vīrieti. Gribu, lai tas būtu es.

-    Ranek, ja tā būs lemts, tad tas piepildīsies, - Mamuts laipni atbil­dēja. - Tikai atceries, ka ne jau tev ir jāizdara izvēle un pat ne Eilai. Māte ir izvēlējusies Eilu un šajā dzīvē paredzējusi viņai kādu misiju, tāpēc arī apveltījusi viņu ar tik daudziem talantiem. Tāpēc nav svarīgi ne tas, ko tu izlemsi, ne tas, ko pati Eila izlems. Mutai uz viņu ir pirm­tiesības. Jebkurš vīrietis, kas savienosies ar Eilu, arī ieņems savu vietu viņai paredzētajā misijā.

= 25 =