- Kas tad ir svarīgāks? Viņa autoritāte vai Fralijas bērniņš?
- Fralijai jārūpējas par sava vīrieša autoritāti.
- Tā jau nav Fralijas vaina. Frabeks un Krouzija mēģina viņu piespiest izvēlēties starp viņiem abiem, bet Fralija tādu izvēli nekad neizdarīs.
- Tāds ir Fralijas lēmums.
- Tur jau slēpjas tā problēma. Viņa nevēlas pieņemt lēmumu. Viņa atsakās šo izvēli izdarīt.
Mamuts pašūpoja galvu. - Nē, viņa savu izvēli ir izdarījusi, vai nu viņa to apzinās, vai ne. Bet izvēle neattiecas ne uz Frabeku, ne ari uz Krouziju. Cik drīz viņai gaidāmas dzemdības? - vecais virs painteresējās. - Man šķiet, ka viņa jau ir tām gatava.
- Es īsti nezinu, bet man gan nešķiet, ka viņa būtu tām gatava. Viņa izskatās tik resna tāpēc, ka parasti ir loti vāja, bet bērns vēl nav ieņēmis vajadzīgo pozu. Tieši tas mani uztrauc. Manuprāt, dzemdībām vēl par ātru.
- Eila, tu tur neko nevari darīt.
- Bet, ja Frabeks un Krouzija tā par visu nestrīdētos…
- Tam ar to nav nekāda sakara. Tā nav Fralijas problēma, tas attiecas vienīgi uz Frabeku un Krouziju. Fralijai nav jāļauj sevi iesaistīt viņu konfliktā. Viņa pati var pieņemt savus lēmumus, un īstenībā viņa jau to dara. Viņa izvēlas neko nedarīt. Vai drīzāk, ja tavas bailes ir pamatotas, - un es ticu, ka tas tā ir, - pašlaik viņa izvēlas, vai dzemdēt tagad vai vēlāk. Iespējams, viņa izvēlas, vai dot bērnam dzīvību vai mirt… un varbūt arī apdraud pati sevi. Bet tā ir viņas izvēle, un varbūt tur slēpjas kas vairāk, nekā kāds no mums to vispār zina.
Mamuta teiktais palika Eilai prātā vēl ilgi pēc tam, kad viņu saruna jau bija beigusies, un jaunā sieviete devās gulēt, joprojām par to domādama. Protams, Mamutam bija taisnība. Par spīti Fralijas jūtām pret Frabeku un māti, tā nebija viņas cīņa. Eila centās izdomāt kādu paņēmienu, kā Fraliju pārliecināt, bet viņa jau to bija mēģinājusi darīt ari agrāk, un tagad, kad Frabeks viņu nelaida sava pavarda tuvumā, jaunajai zāļu sievai tādas izdevības vairs nebija. Dodoties pie miera, Eilas prāts nebija mierīgs.
Viņa pamodās nakts vidū un palika mierīgi guļam un klausoties. Jaunā sieviete nesaprata, kas bija viņu pamodinājis, bet viņai likās, ka būdas tumsā bija dzirdējusi Fraliju ievaidamies. Pēc ilga klusuma brīža Eila nodomāja, ka tas droši vien bijis tikai sapnis. Vilks iesmilkstējās, un viņa pastiepa roku, lai to nomierinātu. Varbūt arī viņam rādījies slikts sapnis un tāpēc viņa pamodusies. Eilas roka apstājās pusceļā, nemaz nesasniegusi Vilku, jo, sasprindzinot dzirdi, viņai likās, ka dzird apspiestu vaidu.
Atmetusi guļamādas, jaunā sieviete piecēlās no gultas. Klusām apgājusi apkārt priekškaram, viņa sataustīja ceļu uz grozu un atvieglojās, tad, pārvilkusi pār galvu tuniku, devās pie pavarda. Viņa dzirdēja apspiestu klepošanu, tad klepus lēkmi, kas beidzot pārtrūka ar tikpat apspiestu vaidu. Parušinājusi ogles, Eila piemeta pavardam nedaudz aizkura un kaulu šķilu, līdz iedegās maza liesmiņa, tad ielika oglēs pāris akmeņu un pasniedzās pēc ūdens somas.
- Vari ari man uztaisīt tēju, - būdas tumsā atskanēja Mamuta balss no viņa gultas puses, tad vecais virs atmeta guļamādas un piecēlās sēdus. - Manuprāt, drīz pamodīsies itin visi.
Eila pamāja un vārāmajā grozā ielēja vairāk ūdens. Sekoja vēl viena klepus lēkme, tad pie Dzērves pavarda sākās rosīšanās un atskanēja apslāpētas balsis.
- Viņai vajadzīgs kaut kas, kas remdētu klepu un ari mazinātu dzemdību sāpes… ja jau nav par vēlu. Pārbaudīšu savu zāļu krājumus, - Eila sacīja, nolikdama malā krūzīti un saminstinādamās, -… ja nu gadījumā kāds man to palūgs.
Jaunā zāļu sieva pacēla degošu pagali, un Mamuts vēroja, kā viņa pieiet pie kaltēto augu novietnes, - šos krājumus viņa bija atvedusi sev līdzi no ielejas. Mamuts nodomāja: "Ir interesanti vērot, kā viņa darbojas dziedniecības jomā. Tomēr viņa ir vēl par jaunu, lai būtu jau apguvusi tādas zināšanas. Ja es būtu Frabeka vietā, tad vairāk uztrauktos par viņas jaunību un iespējamo pieredzes trūkumu, nevis izcelšanos. Zinu, ka Eilu mācīja pati labākā klana zāļu sieva, bet kā gan viņa savos gados var jau tik daudz zināt? Viņa droši vien ir ar šīm zināšanām jau piedzimusi, un tā zāļu sieva, Iza, jau no paša sākuma to droši vien pamanījusi." Mamuta pārdomas iztraucēja vēl viena no Dzērves pavarda nākoša klepus lēkme.
- Lūdzu, Fralij, iedzer ūdeni, - Frabeks uztraukti sacīja.
Fralija pašūpoja galvu, nespēdama parunāt, cenzdamās kontrolēt klepus lēkmi. Viņa bija nogūlusies uz sāniem, paslējusies uz elkoņa un turēja pie mutes mīkstu ādas gabaliņu. Fralijas acis no drudža spīdēja un seja no piepūles bija sarkana. Grūtniece paraudzījās uz māti, kas sēdēja uz gultas, ejas otrā pusē, skatīdamās uz savu meitu.