Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Krouzijas dusmas un izmisums bija skaidri redzami. Vecā sieva bija izmēģinājusies visādi, lai pierunātu meitu lūgt palīdzību, - gan pārlie­cinājusi, gan strīdējusies un bārusies -, nekas nelīdzēja. Krouzija bija pat no Eilas paņēmusi zāles pret saaukstēšanos, un no Fralijas puses tā bija pēdējā muļķība neizmantot palīdzību, kas bija pieejama. Pie visa bija vainīgs tas stulbais vīrelis, tas muļķis Frabeks, bet runāt par to arī nebija nekādas jēgas. Krouzija bija izlēmusi, ka viņa par šo tēmu vairs neteiks ne vārda.

Fralijas klepus pierima, un viņa, galīgi pārmocījusies, atkrita gultā. Varbūt tās otras sāpes - tās, kuras viņa negribēja atzīt, - būs mitējušās. Aizturējusi elpu, lai nekas netraucētu, Fralija nogaidīja un ar izbailēm domāja, kas tagad notiks. Muguras lejasdaļā sākās sāpes. Aizvērusi acis, grūtniece dziļi ievilka elpu un ar gribasspēku centās tās aizraidīt prom. Uzlikusi roku uz izspīlētā vēdera vienas puses, viņa sajuta, kā muskuli saraujas, kad sāpes un uztraukums pieauga. Fralija domāja, ka dzemdībām vēl ir par agru. Bērnam vēl nevajadzēja dzimt, vismaz vienu veselu mēness ciklu.

- Fralij? Vai ar tevi viss kārtībā? - Frabeks apjautājās, joprojām stāvē­dams blakus ar ūdens krūzīti rokās.

Grūtniece centās viņam uzsmaidīt, redzēdama vīrieša uztraukumu un bezpalīdzību. - Tas tikai klepus, - viņa atbildēja. - Visi pavasarī slimo.

Bet pie sevis Fralija nodomāja: "Neviens Frabeku nesaprot un visma­zāk no visiem - mana māte. Viņš tik ļoti cenšas visiem pierādīt, ka ir kaut ko vērts. Tieši tāpēc viņš nekad nepiekāpjas, allaž strīdas un ātri apvainojas. Viņš sagādā raizes Krouzijai. Viņš nesaprot, ka es parādīju savu vērtību, vairākkārt izmantoju savu stāvokli un ietekmes spēku, pierādīju, cik daudz var pieprasīt savai dzimtai un radiniekiem, lai zie­dotu sevi tā, ka visi to redzētu. Māte bija centusies to viņam pierādīt, piešķirot Frabekam tiesības uz Dzērvi, ne tikai pavardu, pie kura es viņu atvedu apprecoties, bet gan tiesības apgalvot, ka Dzērve ir viņa paša pirmdzimtības tiesības."

Krouzija bija gaidījusi pieklājīgu pakļaušanos viņas vēlmēm un lūgu­miem, lai Frabeks pierādītu, ka viņš novērtē un izprot to, ka Dzērves pavards, kas joprojām nesa viņas vārdu, kaut arī vecajai sievai vairs nebija tik lielas teikšanas, ir tas, pēc kā viņam tiekties. Bet Krouzijas prasības varēja būt pārmērīgas. Viņa bija tik daudz ko zaudējusi, tāpēc vecajai sievai bija grūti atteikties no vēl atlikušajām pretenzijām uz ieņemamo stāvokli, īpaši jau nu tā cilvēka dēļ, kas pats bija pilnīga niecība. Krouzija baidījās, ka Frabeks varētu viņas cieņu cilvēku acīs pazemināt, viņai bija nepieciešams pastāvīgs atgādinājums un pierā­dījums, ka viņas stāvoklis ir novērtēts. Fralija jau nebūs tā, kas viņu kauninās un centīsies to izskaidrot. Tā bija ļoti smalka lieta, ar tādām zināšanām var vienīgi piedzimt… mantot uz visu mūžu. Bet Frabekam nekad nekas nav piederējis.

Fralija atkal sāka izjust sāpes mugurā. Ja viņa gulētu mierīgi, varbūt tās pārietu… ja vien varētu neklepot. Tagad grūtniece vēlējās, kaut varētu aprunāties ar Eilu, vismaz lai saņemtu kādas zāles pret klepu, bet sieviete nevēlējās, lai Frabeks nodomātu, ka viņa nostājusies mātes pusē. Un gari paskaidrojumi vienkārši sakairinās viņas kaklu vēl vairāk un padarīs Frabeku agresīvāku. Fralija sāka atkal klepot tieši tajā brīdī, kad kontrakcijas bija sasniegušas sāpju kulmināciju. Grūtniece apspieda sāpju vaidu.

-    Fralij? Vai ir… vai ir kas vairāk par klepu? - Frabeks apjautājās, cieši viņā lūkodamies. Vīrietis nedomāja, ka klepus dēļ viņa tā vaidētu.

Fralija ar atbildi vilcinājās. - Kā tu to domāji - vai ir kas vairāk? - grūtniece vaicāja.

-     Nu, bērns… bet tev taču ir bijušas divas dzemdības, tev taču tās lietas jāpārzina, vai ne?

Fraliju atkal sagrāba mokoša klepus lēkme, un, atguvusi kontroli, viņa izvairījās no uzdotā jautājuma.

Kad Eila devās atpakaļ uz gultu, lai pabeigtu ģērbšanos, dienas gais­ma jau sāka spraukties cauri dūmu izvades vāka malām. Pārsvarā visi apmetnes iemītnieki pusi nakts bija pavadījuši nomodā. Vispirms viņus pamodināja Fralijas nekontrolējamās klepus lēkmes, bet drīz vien kļuva skaidrs, ka viņa cieš ne tikai no saaukstēšanās. Tronijai bija grūti noval­dīt Tašeru, kas vēlējās atgriezties pie mātes. Tā vietā sieviete viņu pacēla uz rokām un aiznesa pie Mamuta pavarda. Puisēns joprojām čīkstēja, tāpēc Eila, piedāvādama dažādas mantas, kas novērstu mazuļa uzma­nību, panēsāja viņu apkārt pa plašo pavarda teritoriju. Vilcēns sekoja jaunajai sievietei pa pēdām. Eila iznesa Tašeru caur Lapsas un Lauvas pavardiem un iegāja ēdiena gatavošanas pavarda teritorijā.