Frabekam laiks vilkās gliemeža gaitā. Viņš nezināja, ko sagaidīt, un jutās apjucis un nedrošs. Tajās reizēs, kad viņš pats bija atradies netālu no dzemdētājām, laiks tik lēni nevilkās un viņam nešķita, ka dažai labai sievietei bērna dzemdēšana varētu sagādāt tādas mocības. Vai tad viņas visas tā mētājas, sasprindzinās un kliedz?
Frabekam nebija vietas pašam pie sava pavarda, to bija okupējušas sievietes, un viņš tāpat nevarēja neko palīdzēt, tāpēc nebija vajadzīgs. Neviens pat nepamanīja, ka viņš skatīdamies un gaidīdams sēž Krisa- veka gultā. Beidzot viņš piecēlās un devās prom, īsti nemaz nezinādams, uz kurieni iet. Nolēmis, ka jūtas izsalcis, vīrs devās uz ēdiena gatavošanas pavarda pusi, cerot atrast kādu cepeša pārpalikumu vai ko tamlīdzīgu. Zemapziņā Frabeks domāja, ka jāsameklē Taluts. Viņš juta vajadzību ar kādu aprunāties, padalīties ar kādu pieredzē, kas varētu viņu saprast. Sasniedzis Mamuta pavardu, viņš ieraudzīja Raneku, Danugu un Torneku stāvam pie pavarda padziļinājuma un sarunājamies ar Mamutu; šis bariņš bija daļēji nobloķējis koridoru. Frabeks apstājās, negribēdams ar viņiem satikties un lūgt, lai paiet malā.
Saminstinājies viņš saprata, ka nevar šeit tā mūžīgi stāvēt, un devās vīriešu pulciņa virzienā uz Mamuta pavarda centrālo daļu.
- Kā viņa jūtas, Frabek? - Torneks apjautājās.
Vīrs nedaudz salēcās no draudzīgā jautājuma. - Kaut es to zinātu! - viņš attrauca.
* Cohosh - saukta arī par Melnās čūskas sakni vai sievu sakni.
- Saprotu, kā tu jūties, - Torneks turpināja ar sāju smaidu sejā. - Ari es vienmēr jūtos nevajadzīgs, kad Tronija dzemdē. Nespēju pārdzīvot, ka viņai sāp, un vēlos, kaut varētu kaut kā palīdzēt, bet to jau nevar. Tā ir sievietes lieta, un viņai pašai ar to jātiek galā. Pēc tam mani allaž pārsteidz, cik ātri viņa aizmirst sāpes un problēmas, kad ierauga bērnu un zina, ka tas būs… - Torneks apklusa, aptvēris, ka pateicis par daudz. - Piedod, Frabek. Negribēju…
Fralijas virs sarauca pieri un pagriezās pret Mamutu. - Fralija domā, ka bērns dzimst par agru. Krouzija apgalvo, ka bērni, kas dzimst priekšlaikus, neizdzīvo. Vai tā ir taisnība? Vai šis bērns nomirs?
- Uz to es, Frabek, nevaru atbildēt. Tas viss atrodas Mutas rokās, - vecais vīrs atbildēja, - bet zinu tikai to, ka Eila nepadosies. Tas ir atkarīgs no tā, cik daudz par agru bērns dzimst. Priekšlaikus dzimušie mazuļi ir vārgi un mazi, tāpēc tie parasti nomirst. Bet ne jau vienmēr tie aiziet bojā, īpaši jau tad, ja nedzimst daudz par agru. Un, jo ilgāk tie dzīvo, jo labākas ir viņu izredzes. Es gan nezinu, ko Eila var izdarīt, bet, ja kāds vispār spēj ko izdarīt, tad tā ir Eila. Šai sievietei ir piešķirts varens talants, un varu tev apgalvot, ka neviens dziednieks nebūtu varējis saņemt labāku apmācību. Pats no savas pieredzes zinu, cik klana zāļu sievas ir zinošas. Viena no viņām reiz mani izdziedēja.
- Tevi! Tevi ārstēja plakangalvju sieviete? - Frabeks iesaucās. - Nesaprotu. Kā? Kad?
- Kad biju vēl jauns un devos Ceļojumā, - Mamuts sacīja.
Jaunie vīrieši gaidīja, kad šamanis savu stāstu turpinās, bet drīz vien kļuva pavisam skaidrs, ka viņš to nevēlas darīt.
- Ak, vecais vīrs! - Raneks ierunājās ar platu smaidu. - Interesanti - cik daudz stāstu un noslēpumu ir noglabāti tava garā mūža pūra lādē?
- Ak, jauno cilvēk! Esmu aizmirsis krietni vairāk par tava mūža tiesu, bet daudz arī atceros. Kad tu piedzimi, es jau biju vecs.
- Cik tev ir gadu? - Danugs painteresējās. - Vai tu pats maz to zini?
- Reiz bija laiki, kad katru pavasari, kāda svarīga notikuma laikā, atzīmēju atgādni uz zvērādas. Aizpildīju vairākas zvērādas, ceremoniju aizslietnis ir viens no tiem. Tagad jau esmu pārāk vecs un gadus vairs neskaitu. Bet zini, Danug? Tev es pateikšu, cik man gadu. Manai pirmajai sievietei piedzima trīs bērni. - Mamuts paskatījās uz Frabeku. - Pirmdzimtais, dēls, nomira. Otrajam bērnam,-meitai, bija četri bērni. Kad vecākā meitene pieauga, viņa deva dzīvību Talijai un Talutam. Tu, protams, esi Taluta sievietes pirmais bērns. Talijas pirmdzimtā sieviete jau tagad varētu gaidīt bērnu. Ja Muta man atļaus nodzīvot vēl vienu gadu, tad piedzīvošu piekto paaudzi. Lūk, tā, Danug, tik vecs es esmu.
Danugs šūpoja galvu. Izrādās, ka Mamuts ir vecāks, nekā viņš bija spējis iedomāties.
- Mamut? Vai jūs ar Manuvu esat radinieki? - Torneks interesējās.
- Viņš ir mana jaunākā brālēna sievas trešais bērns, tāpat kā tu esi Manuva sievietes trešais bērns.
Tieši tajā bridi pie Dzērves pavarda sākās satraukta kņada, un visi viri pagriezās uz to pusi.
- Tagad ievelc dziļi elpu, - Eila rosināja, - un spied vēlreiz! Nu jau viss ir gandrīz galā.
Smagi elsodama un turēdamās pie Nezijas rokas, Fralija spēcīgi spieda.
- Labi! Ļoti labi! - jaunā zāļu sieva viņu iedrošināja. - Lūk, kur tas nāk! Te tas ir! Labi! Nu, lūk!
- Fralij, tev ir meitiņa! - Krouzija iesaucās. - Es taču tev sacīju, ka ši būs meitene!
- Kā viņai ir? - Fralija apjautājās. - Vai viņa ir…