Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

-    Vislabākais laiks, lai sāktu garu ceļojumu, ir agrs pavasaris. Tā ir drošāk. Jondalar, tev vajadzētu nogaidīt.

-     Es par to padomāšu, - Jondalars atbildēja, kaut ari viņam nebija nodoma palikt kaut brīdi ilgāk, nekā tas bija nepieciešams.

-     Nu labi, tad dari ar' tā, - Taluts teica, pieceldamies kājās. - Nezija man piekodināja, lai tu brokastīs ieēd viņas gatavoto karsto zupu. Viņa tajā ielikusi pēdējās labās saknes.

Jondalars beidza saitēt Taluta zābakus, tad piecēlās kājās un devās pie tā pavarda, kur Mamuts beidza ēst zupu. Apsveicinājies ar veco vīru, viņš pasniedzās pēc vienas bļodiņas, kas atradās kaudzē kopā ar pārējām, un ielēja nedaudz zupas arī sev. Apsēdies blakus šamanim, Jondalars izvilka savu ēdamo nazi un uzdūra gaļas gabalu.

Izslaucījis savu bļodiņu, Mamuts to nolika zemē un pagriezās pret jaunāko vīrieti. - Pašam negribot, nācās noklausīties, ka tu plāno drīz doties prom.

-    Jā, rīt vai parīt. Tiklīdz savākšu visu nepieciešamo, - Jondalars atbildēja.

-    Tas nu gan ir ātri! - pareģis iesaucās.

-     Zinu. Taluts jau sacīja, ka šis nav labākais laiks ceļošanai, bet man jau arī iepriekš nācies ceļot sliktos laikapstākļos.

-     Ne jau to es gribēju sacīt. Tev jāpaliek līdz Pavasara festivālam, - viņš sacīja ar pilnīgu nopietnību.

-     Zinu, ka tie ir lieli svētki, visi par to vien runā, bet man patiešām jādodas prom.

-    Tagad tu nedrīksti doties prom. Tas nav droši.

-     Kāpēc? Kāda gan nozīme pāris liekām dienām? Tad jau arī būs izkusis sniegs un noskrējuši palu ūdeņi. - Jaunais apmetnes viesis ne­spēja izprast vecā vīra uzstājību, lai viņš paliek uz festivālu, kas viņam neko īpašu nenozīmē.

-    Jondalar, nešaubos, ka vari ceļot jebkuros laikapstākļos. Es nedo­māju par tevi, bet gan par Eilu.

-    Par Eilu? - jaunais vīrietis pārvaicāja, pieri savilcis, un viņa kuņģis savilkās čokurā. - Nesaprotu.

-     Esmu mācījis Eilai dažas mamuta gudrības un šā Pavasara festi­vāla laikā kopā ar viņu plānoju noturēt kādu īpašu ceremoniju. Mēs izmantosim to sakni, ko Eila atnesa sev līdzi no klana. Reiz viņa to jau lietoja… ar mogura ziņu. Ari man pašam ir pieredze ar dažiem burvju augiem, kas var aizvest cilvēku uz garu pasauli, bet nekad neesmu lietojis tieši šo sakni, un ari Eila nekad to nav lietojusi viena pati. Mēs abi izmēģināsim kaut ko jaunu. Šķiet, ka viņai ir… bažas, un… zināmas izmaiņas var viņu vēl vairāk satraukt. Ja tu tagad aiziesi, tad uz Eilu tas var atstāt neparedzamu iespaidu.

-    Vai tu gribi sacīt, ka Eilai draud briesmas tajā ceremonijā ar sakni? - Jondalars jautāja baiļu pilnām acīm.

-     Sazinoties ar garu pasauli, vienmēr pastāv zināms risks un bries­mas, - Mamuts turpināja skaidrot, - bet viņai ir nācies turp aizceļot ari vienai, un, ja tas notiks vēlreiz, bez palīdzības un vajadzīgās apmācības viņa var savu ceļu pazaudēt. Tieši tāpēc es tagad viņu mācu, bet Eilai būs nepieciešama palīdzība no tiem cilvēkiem, kam pret viņu ir jūtas, kas viņu mīl. Ir ļoti svarīgi, lai ari tu tur piedalītos.

-    Kāpēc tieši es? - Jondalars nesaprata. - Mēs vairs… neesam kopā. Ir citi, kam ir jūtas pret viņu… kas mīl Eilu. Un citi, pret kuriem ari Eilai ir jūtas.

Vecais virs piecēlās kājās. - Jondalar, es nevaru tev to izskaidrot. Tā ir izjūta, mana intuīcija. Varu vienīgi pateikt: kad dzirdēju tevi runājam par došanos prom, mani pārņēma šausmīgas, tumšas nojautas. Nezinu īsti, ko tas nozīmē, bet es… tev ieteiktu… nē, teikšu vēl konkrētāk: Jon­dalar, neaizej! Ja tu Eilu mīli, tad apsoli man, ka līdz Pavasara festivālam neaiziesi, - Mamuts sacīja.

Piecēlies kājās, jaunais vīrietis paraudzījās vecajā, neizdibināmajā pareģa sejā. Šāda nepamatota lūguma izteikšana nemaz neizskatījās pēc Mamuta; bet kāpēc gan bija tik svarīgi, lai viņš šeit paliek? Ko Mamuts zināja tādu, ko pats Jondalars nezināja? Lai kas tas ari būtu, Mamuta bažas satrauca ari jauno Zelandoni vīru. Ja Eilai draud briesmas, viņš nedrīkst aiziet. - Es palikšu, - viņš apsolīja. - Apsolu, ka līdz Pavasara festivālam nekur prom nedošos.

Pagāja pāris dienu, līdz Eila atgriezās Raneka gultā, tas nebija tāpēc, ka tumšādainais vīrietis nebūtu agrāk viņu uz to mudinājis. Pirmajā reizē, kad vīrietis bija to atklāti prasījis, jaunajai sievietei bija grūti vi­ņam atteikt. Klana audzināšanas metodes viņas bērnībā bija atstājušas tik spēcīgu ietekmi, ka tagad, pasakot nē, viņai šķita, ka ir izdarījusi kaut ko šausmīgi nepareizu, un Eila gandrīz jau gaidīja, ka Raneks sa­dusmosies. Bet vīrietis to uztvēra ar sapratni un teica, ka saprotot to, ka Eilai esot nepieciešams laiks pārdomām.