Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Jauno Zelandoni vīrieti bija pārņēmušas tieši tādas pašas domas. Vienā no tām nejaušajām tikšanās reizēm Eila bija viņu mudinājusi izjāt ar Vīniju, uzstājot, ka pati esot pārāk aizņemta un zirgiem pēc garās ziemas vajadzīgs treniņš. Viņš jau bija aizmirsis, kāds milzīgs prieks ir jāt zirgam mugurā un sacensties ar vēju. Un, ieraudzījis Skrē­jēju rikšojam līdzās un pēc brīža aizskrienam mātei pa priekšu, viņš sapņoja, kaut varētu atrasties jaunā ērzeļa mugurā un jāt kopā ar Eilu un Vīniju. Lai gan viņš vispārējos vilcienos mācēja ķēvi vadīt, jaunais vīrietis sajuta, ka tā viņu vienkārši pacieš savā mugurā, un tādēļ allaž jutās neērti. Vīnija bija Eilas zirgs, un, kaut ari, skatoties uz brūno ēr­zeli, Jondalars izjuta pieķeršanos viņam, domās viņš tomēr ari Skrējēju uzskatīja par Eilas zirgu.

Laikam kļūstot arvien siltākam, jaunais'vīrietis jo biežāk domāja par došanos prom. Nolēmis paklausīt Taluta padomam, viņš palūdza Talijai izpildīt viņam doto solījumu un sagādāt pašu nepieciešamāko apģērbu un ceļošanas lietas. Kā jau vadonis bija minējis, Talija izjuta lielu at­vieglojumu, ka tik vienkārši atbrīvosies no sava pienākuma.

Jondalars sēja jostu ap savu jauno, tumši brūno tuniku, kad ēdiena gatavošanas teritorijā ienāca Taluts. Pavasara festivāls notiks parit. Ga­tavojoties lielajai dienai, visi ļaudis jau pielaikoja savus greznos tērpus un atpūtās pēc pirts un ašās ieniršanas aukstajā upē. Pirmoreiz, kopš atstājis mājas, Jondalars bija ticis pie bagātīga klāsta labi pašūta, skaisti izgreznota apģērba, kā arī mugursomām, teltīm un cita ceļošanas aprī­kojuma. Viņam allaž bija patikušas labas kvalitātes lietas, un Talijai tika izteikta liela pateicība. Sieviešu vadonei jau visu laiku bija bijušas tādas aizdomas un tagad tās tikai apstiprinājās - lai kas ari būtu Zelandoni cilts, Jondalars nāca no ļaudīm, kas ieņēma augstu stāvokli.

-Jondalar, izskatās, ka šīs drēbes būtu šūtas tieši tavam augumam, - Taluts izteica komplimentu. - Krellīšu izšuvums uz pleciem atrodas īstajā vietā.

-Jā, apģērbs patiešām der kā uzliets, un Talija pret mani bija vairāk nekā dāsna. Paldies par šo ieteikumu!

-     Priecājos, ka izlēmi tūdaļ pat nedoties prom. Tev patiks Vasaras sapulce…

-     Nu… ē… es ne… Mamuts… - Jondalars meklēja īstos vārdus, lai paskaidrotu, kāpēc uzreiz nebija devies prom, kā bija plānojis.

-     …un es parūpēšos, lai tevi uzaicina uz pirmajām medībām, - Ta­luts turpināja, pieņēmis, ka jaunais Zelandoni vīrietis palicis tāpēc, ka ievērojis vadoņa padomu un ielūgumu.

-    Jondalar? - Dīgija viņu uzrunāja, nedaudz šokēta. - No mugurpu­ses es domāju, ka esi Darnevs! - Ar smaidu sejā jaunā sieviete apgāja viņam apkārt un nopētīja no galvas līdz kājām. Viņai redzētais patika. - Tu esi noskuvies, - viņa piebilda.

-    Ir klāt pavasaris. Nolēmu, ka ir pienācis laiks atbrīvoties no bārdas, - viņš atbildēja, ari viņai uzsmaidīdams; vīrieša acis izteica to, ka Dīgija ir pievilcīga sieviete.

Jauno sievieti piesaistīja dzidri zilo acu skatiens un neatvairāmā pie­vilcība, tad iesmējusies viņa nodomāja, ka ir jau pēdējais laiks, lai šis izskatīgais vīrietis būtu sakopies un ieģērbies pieklājīgās drēbēs. Ar spuraino un nekopto bārdu un Taluta novalkātajās drēbēs Jondalars bija izskatījies tik nevīžīgs, ka viņa bija aizmirsusi, cik viņš ir izskatīgs vīrietis.

-     Tev šīs drēbes piestāv, Jondalar. Lai tev tās patīkami valkāt! Pa­gaidi, līdz redzēsi, kas notiks, kad nokļūsi Vasaras sapulcē! Svešiniekam vienmēr tiek pievērsta liela uzmanība, un man šķiet, ka Mamutu cilts sievietes parūpēsies, lai tu tiktu patiešām godam uzņemts, - Dīgija noteica ar zobgalīgu smīniņu.

-     Bet… - Jondalars tomēr atteicās no domas pateikt, ka viņš ne­grasās palikt līdz Vasaras sapulcei. To viņš varēs skaidrot vēlāk, kad dosies prom.

Pēc tam kad pārējie bija aizgājuši, viņš pielaikoja vēl vienu apģērba kārtu, tā bija vairāk piemērota ceļošanai un ikdienas valkāšanai, tad devās laukā, lai vēlreiz pateiktos sieviešu vadonei un parādītu, cik labi viņam šīs drēbes der. Priekšnamā viņš satika Danugu, Ridagu un Vilku, kas tikko nāca iekšā. Danugs ar vienu roku nesa Ridagu, bet otrā turēja Vilku. Viņi bija ietinušies kažokādā, un mati viņiem vēl bija slapji. Pēc pirts viņi bija devušies uz upi nopeldēties, un Danugs bija nesis puiku atpakaļ uz rokām. Tagad viņš tos abus nolika zemē.

-    Jondalar, tu labi izskaties, - Ridags rādīja ar zīmēm. - Vai esi sa­gatavojies Pavasara festivālam?

-    Jā. Un tu? - jaunais vīrietis arī rādīja ar zīmēm.

-     Arī man ir jaunas drēbes. Nezija man tās uzšuva tieši Pavasara festivālam par godu, - Ridags smaidīdams atbildēja.

-    Arī Vasaras sapulcei, - Danugs piebilda. - Viņa uzšuva jaunas drē­bes arī man, Latijai un Ragijai.

Jondalars pamanīja, ka Ridaga smaids pazūd, kad Danugs ierunājās par Vasaras sapulci. Šķita, ka puika tik ļoti nemaz negaida Vasaras sa­pulci kā pārējie ļaudis.