Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Kad viņa bija darbu beigusi, tumši pelēkais, spīdīgais akmens bija ieņēmis aptuveni ovālu cilindra formu ar plakanu virsmu. Izpētījusi to, viņa noskaldīja vēl vienu šķembu, tad, uzmanīgi nomērķējusi, noskal­dīja vienu robiņu no plakanās virsmas šaurā, ovālā gala, lai sagatavotu uzsituma vietu. Pagriezusi akmeni, lai novietotu to pareizā leņķī, viņa uzsita pa to vietu, kuru bija iezīmējusi. Atšķēlās diezgan bieza plēksne, kam bija tāda pati forma kā iepriekš izveidotajam ovālajam galam, un tā mala bija tik asa kā žilete.

Kaut arī jaunā sieviete izmantoja vienīgi āmurakmeni, viņa darīja to viegli un ar profesionālu veiklību un bija izgatavojusi labu, lietojamu, asu nazi, ar kuru apieties bija nepieciešams ļoti uzmanīgi un precīzi, bet Eilai nebija nodoma to saglabāt. Šis nazis bija domāts turēšanai rokā, tam nebija spala, un tagad viņai bija pieejami tik daudz un dažādi kvalitatīvi darbarīki, pārsvarā visi ar spalu, ka nebija nekādas vajadzības paturēt klana nazi, tas bija nepieciešams tikai maisiņa izgatavošanai.

Nemaz neapstājoties, lai padarītu ļoti aso naža malu trulāku un būtu vieglāk un drošāk to paņemt rokās, viņa nogrieza garu un tievu strē­meli no līdzpaņemtās briežādas un pie gala nošņāpa mazu aplīti. Tad atkal paņēma āmurakmeni. Pēc tam kad viņa bija rūpīgi atskaldījusi vēl pāris krama plēkšņu, nazis bija kļuvis par īlenu ar asu galu. To viņa izmantoja, lai izdurtu caurumiņus pa visu ādas aplīša perimetru, un tad izvēra tiem cauri ādas siksniņu.

Noņēmusi grezno maisiņu, kas karājās viņai ap kaklu, un atsējusi mezglu, Eila izbēra rokā savus dārgos talismanus - zīmes no viņas totēma. Pirms viņa ielika tos jaunajā, daudz vienkāršākajā klana stila maisiņā, jaunā sieviete tos kādu bridi papētīja, piespieda pie krūtīm, tad ievietoja tos tajā un cieši savilka siksniņu. Viņa bija pieņēmusi lēmumu palikt kopā ar Raneku un dzīvot Mamutu cilti, bet necerēja saņemt zīmi no Alu Lauvas, kas apliecinātu viņas lēmuma pareizību.

Pabeigusi darbu ar amuletiem, Eila devās pie upes, iesmēla ūdeni vārāmajā grozā un iemeta tajā ugunskurā uzkarsētos vārāmos akme­ņus. Vēl bija pārāk agrs pavasaris, lai upmalā atrastu putojošo ziepju sakni, un šis apvidus bija pārāk klajš, lai tajā augtu kosas papardes, tās parasti auga mitrās un ēnainās vietās. Viņai bija jāatrod alternatīva tradicionālajiem klana attīrīšanās līdzekļiem.

Pēc tam kad Eila bija karstajā ūdenī iemetusi saldi smaržojošos iz­kaltētos coelanthus ziedus, viņa tam pievienoja arī meža papardes la­pas un dažas ozolītes, kuras bija salasījusi pa ceļam, un pāris bērza zariņu ar zaļiem pumpuriem, kas smaržoja pēc ziemcietēm, un nolika novārījumu malā. Jaunajai zāļu sievai bija nācies ilgi lauzīt galvu, lai izlemtu, ar ko aizstāt blusu un utu iznīcināšanas līdzekli, kuru izga­tavoja no skābi saturošo paparžu novārījuma. Kā izrādījās, to viņai netīšām pateica Nezija.

Ātri izģērbusies un paņēmusi abus cieši nopītos grozus ar šķidrumu, Eila devās uz upi. Vienā no tiem atradās jauki smaržojošais uzlējums, kuru sieviete tikko bija pagatavojusi, otrajā - sasmacis urīns.

Reiz Jondalars bija lūdzis Eilai parādīt viņam klana metodi krama dar­barīku gatavošanai un bija patīkami pārsteigts, bet viņam patika vērot, kā Eila strādā ar mierīgu pārliecību un profesionalitāti, iedomājusies, ka atrodas vienatnē. Viņa strādāja bez kaula āmuriem un caurumsitēja, bet viņai ātri izdevās uztaisīt tos darbarīkus, kuri bija nepieciešami. No malas tas izskatījās ļoti viegli, bet Jondalars šaubījās, vai pats spētu izgatavot tik labus darbarīkus, ja lietotu vienīgi āmurakmeni. Viņš zi­nāja, ka tam nepieciešama milzīga koncentrēšanās spēja, tomēr Eila bija stāstījusi, ka klana darbarīku meistars, no kura viņa bija apguvusi amatu, bijis daudz lielāks lietpratējs par viņu pašu. Tagad Jondalars sāka novērtēt plakangalvju darbarīku izgatavošanas iemaņas.

Jaunā sieviete ļoti ātri izgatavoja ari ādas maisiņu. Vienkāršais mai­siņš bija ne tikai izturīgs, tā izgatavošanas tehnika savā ziņā bija ģe­niāla. Kad Jondalars vēroja, kā Eila savā maisiņā saliek sev dārgos ta­lismanus un kā viņa ar tiem apietas, viņš sāka saprast, ka ap jauno sievieti virmo melanholiska noskaņa, skumju un bēdu aura. Viņai va­jadzētu būt prieka pilnai, tomēr viņa izskatījās nelaimīga. Taču viņam tā droši vien tikai likās.