Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Bet pats biedējošākais jaunajiem puišiem bija uzzināt tādu lietu, par ko iepriekš bija tikai dzirdējuši, ka no meitenes ķermeņa nāk ārā asinis, tas notika bez neviena ievainojuma un ievērojamām sāpēm, un nesaprotamā kārtā tieši tas ļāva viņai piesaistīt Mātes maģiju. Puiši gan nezināja, kā tas notiek, bet zināja, ka kādu dienu Latija sava ķer­meņa iekšienē radīs jaunu dzīvību; kādu dienu Latijai dzims bērni. Bet vispirms kādam vīrietim bija jāpadara viņa par sievieti. Tāda būs arī viņu loma - protams, ne jau ar Latiju, viņa bija māsa, māsīca un pārāk tuva radiniece. Bet kādu dienu, kad puiši kļūs vecāki un pieredzējušāki, viņus varēs izvēlēties šim atbildīgajam uzdevumam. Kaut arī sieviete asiņo, viņa nevar dzemdēt bērnus, kamēr vīrietis nav viņu padarījis par sievieti.

Gaidāmā Vasaras sapulce abiem jaunekļiem ieviesīs zināmu apgais­mību, īpaši jau Danugam, jo viņš bija vecāks. Puišus uz to nespieda, bet, kad viņi būs gatavi, tad atradīsies tādas sievietes, kas veltīs sevi, lai šajā gadalaikā godātu Māti un būtu jaunekļiem pieejamas, lai dotu tiem pieredzi un iemācītu viņiem noslēpumainos sievietes mīlas priekus.

Grupas vidū iznāca Talija, kurai rokās bija Runas vāle; vadone to pakratīja un gaidīja, līdz ļaudis apklusīs. Pievērsusi visu apmetnes iemīt­nieku uzmanību, Talija nodeva izrotāto Runas vāli Talutam, kas bija tērpies visās regālijās, ari mamuta ilkņu galvasrotā. Parādījās Mamuts, ģērbies krāšņi izgreznotā, baltā ādas apmetnī. Rokās viņš turēja meis­tarīgi veidotu koka spieķi, kas šķita darināts no viena gabala, - viens tā gals bija sakaltis, sauss koka zars, bet otrs bija sazēlis ar zaļiem pumpuriem un mazām lapiņām. Mamuts to atdeva Talijai. Kā sieviešu līnijas vadonei viņai bija jāatklāj Pavasara festivāls. Pavasaris bija sie­viešu gadalaiks - dzimšanas un jaunas dzīves laiks; visa jaunā pirmsā­kums. Pacēlusi divdaļīgo spieķi sev virs galvas, apklusinādama ļaudis, lai panāktu lielāku efektu, Talija to strauji nolaida pār celi un pārlauza uz pusēm, tādējādi simbolizējot vecā gada beigas un jaunā sākumu, un atklāja vakara ceremoniju daļu.

- Visu pagājušo gadu Māte mums bija pavērsusi savu labvēlīgo vai­gu, - Talija iesāka savu sakāmo. - Mums ir tik daudz, ko svinēt, ka būs grūti noteikt, kuru nozīmīgu notikumu izmantot par atskaites pun­ktu, lai atzīmētu gada skaitīšanas sākumu. Eila tika pieņemta Mamutu ciltī, tā ka mums ir jauna sieviete; Māte ir izvēlējusies sagatavot Latiju ieiešanai sievietes kārtā, tā ka drīz mūsu pulciņam pievienosies vēl viena sieviete. - Eila bija pārsteigta, ka viņu pieskaitīja un pieminēja. - Mūsu apmetnē ir piedzimusi jauna meitenīte, kam jādod vārds, tā jāpieskaita un vēl jāpaziņo, ka izveidojusies kāda jauna ģimene. - Jon­dalars aizvēra acis un norija siekalas. Talija turpināja: - Esam izdzīvojuši šo ziemu sveiki un veseli, ir pienācis laiks sākt jaunu ciklu.

Kad Jondalars pacēla acis, viņš ieraudzīja, ka Taluts ir iznācis priekšā un paņēmis rokās Runas vāli. Jaunais vīrietis pamanīja, ka Nezija dod signālu Latijai. Piecēlusies kājās, meitene nervozi uzsmaidīja abām jau­najām sievietēm, kuras viņai bija likušas justies tik droši, un piegāja pie ugunīgi sarkanmatainā sava pavarda vīrieša. Taluts viņai uzmundrinoši un mīļi uzsmaidīja. Latija redzēja, ka Vimezs stāv blakus viņas mātei. Arī vecā vīra smaids, kaut ari ne tik sirsnīgs kā Talutam, bija pilns lep­numa un mīlestības uz savu māsasmeitu un savu mantinieci, kas drīz kļūs par sievieti. Tas viņiem visiem bija svarīgs brīdis.

-     Ar lepnumu paziņoju, ka Latija, Lauvas pavarda pirmā meita, ir gatava kļūt par sievieti, - Taluts pasludināja, - un daru visiem zināmu, ka šīgada Vasaras sapulcē viņa tiks iekļauta Pirmās baudas rituāla pre­tendentu sarakstā.

Mamuts piegāja pie meitenes un pasniedza viņai kādu priekšmetu. - Latij, šī būs tava muta, - šamanis sacīja, - kur apmesties Mātei, kad kādu dienu tu nodibināsi savu pavardu. Glabā to drošā vietā.

Paņēmusi izgrebto mamuta kaula figūriņu, Latija devās atpakaļ uz savu vietu un iepriecināti rādīja savu mutu blakus sēdošajiem. Eilu tā ieinteresēja. Viņa zināja, ka to ir izgatavojis Raneks, jo arī viņai pašai bija tāda līdzīga figūriņa, un, atceroties vārdus, kas tika pateikti, jaunā sieviete sāka aptvert, kāpēc vīrietis viņai bija to iedevis. Eilai bija vaja­dzīga muta, lai kopā ar Raneku nodibinātu savu pavardu.

-    Raneks ir centies izveidot kaut ko jaunu, - Dīgija komentēja, aplū­kodama sievietes-putna figūriņu. - Nekad tādu iepriekš neesmu redzē­jusi. Tā ir ļoti neparasta. Neesmu pārliecināta, vai to saprotu. Manējā izskatās vairāk pēc sievietes.

-     Arī man viņš uzdāvināja tādu pašu figūriņu kā Latijai, - Eila ieminējās. - Es to uztveru gan kā sievieti, gan putnu, tas atkarīgs no tā, kā uz to skatās. Paņēmusi rokās Latijas mutu, Eila to pagrieza un aplūkoja no dažādiem skatpunktiem un perspektīvām. Raneks sacīja, ka gribējis panākt, lai šī figūriņa atspoguļo Māti Viņas gara veidolā.