Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Raneks nebija vienīgais, kas sajūsminājās par Eilas daiļumu. Jaunajai sievietei ieejot pavarda liesmu apspīdētajā laukumā, visi ļaudis jutās pārsteigti. Mamutu cilts apģērbs, bagātīgā elegance, un vienreizīgā matu dabiskā rota veidoja aizgrābjošu kombināciju, kuru vēl vairāk pastiprināja uguns dramatiskais atspulgs. Taluts prātoja par to vērtību, kādu Eila atnesīs Lauvas apmetnei; Talija bija apņēmusies noteikt ļoti augstu līgavas pūru, kaut arī pusi no tā būs jāziedo viņai pašai; tas bija jādara tā stāvokļa dēļ, kuru Eila piešķirs visai apmetnei. Mamuts savukārt bija pārliecināts, ka jaunās sievietes liktenis ir izlemts un viņai kaut kādā svarīgā veidā būs jākalpo Mātei, atzīmēja viņas instinktīvo laika izjūtu, dabiskās garīgās dotības un zināja: kādu dienu viņa kļūs par ietekmīgu spēku, ar kuru visiem būs jārēķinās.

Bet neviens neizjūta Eilas klātbūtnes iespaidu tik ļoti kā Jondalars. Viņš, tāpat kā Raneks, šķita apžilbis no jaunās sievietes daiļuma. Jon­dalara māte bija bijusi cilts vadone, pēc tam arī viņa brālis; Dalanars bija nodibinājis jaunu apmetni un kļuvis par tās vadoni, un Zolena bija sasniegusi augstāko zelandoni stāvokli starp tiem, kas kalpo Mātei. Viņš bija izaudzis starp savu ļaužu dzimušiem vadoņiem un sajuta tās īpašības, kuras izjuta ari Lauvas apmetnes vadoņi un šamanis. It kā kāds būtu iesitis viņam pa vēderu tā, ka aizraujas elpa, Jondalars pēkšņi aptvēra, ko ir zaudējis.

Tiklīdz Eila bija nostājusies blakus Ranekam, Talija iesāka ceremo­niju.

-     Ranek no Mamutu cilts, Lauvas apmetnes Lapsas pavarda dēls, tu esi lūdzis Eilai no Mamutu cilts, Lauvas apmetnes Mamuta pavarda meitai, kuru aizsargā Alu Lauvas gars, savienoties kopā ar tevi, uzsākt kopdzīvi un nodibināt kopīgu pavardu. Vai tā ir taisnība, Ranek?

-    Jā, tā ir taisnība, - tumšādainais vīrietis atbildēja, pēc tam ar ne­viltotu prieka pilnu smaidu pagriezās pret Eilu.

Taluts uzrunāja Eilu: - Eila no Mamutu cilts, Lauvas apmetnes Mamuta pavarda meita, kuru aizsargā Alu Lauvas gars, vai piekriti šai savienībai ar Raneku no Mamutu cilts, Lauvas apmetnes Lapsas pavarda dēlu?

Eila aizvēra acis un norija siekalas, pirms atbildēja. - Jā, - viņa bei­dzot izmocīja tik tikko sadzirdamā balsī. - Es piekrītu.

Jondalars, kas sēdēja ar muguru pret mītnes sienu, aizvēra acis un sakoda žokļus tā, ka deniņi sāka pulsēt. Tā bija viņa paša vaina. Ja viņš nebūtu Eilu paņēmis ar spēku, tad varbūt tagad viņa nesolītos Rane­kam? Bet viņa jau bija aizgājusi pie Raneka un pārgājusi uz šī vīrieša gultu. No pašas pirmās dienas, kad Eilu pieņēma Mamutu ciltī, viņa bija gulējusi Raneka gultā. Nē, viņam bija jāatzīst, ka gluži tā nu nebija. Pēc tās pirmās nakts viņa vairs nebija gulējusi kaula rīku meistara gultā, tad viņiem abiem izraisījās tas muļķīgais strīds, un viņš pats pameta Mamuta pavardu. Kāpēc viņi bija sastrīdējušies? Viņš taču nedusmo­jās uz Eilu, bet vienkārši par viņu uztraucās. Tad kāpēc gan viņš bija atstājis Mamuta pavardu?

Talija pagriezās pret Vimezu, kas stāvēja blakus Ranekam un Nezijai. Eila pat nebija viņu pamanījusi. - Vai tu piekriti Lapsas pavarda dēla un Mamuta pavarda meitas savienībai?

-     Es pieņemu šo savienību un to apsveicu, - Vimezs atbildēja.

-     Un tu, Nezij? - Taluts vaicāja. - Vai tu piekriti sava dēla Raneka un Eilas savienībai, ja tiek noteikts piemērots līgavas pūrs?

-     Es piekrītu šai savienībai, - sieviete atbildēja.

Pēc tam Taluts uzrunāja veco vīru, kas bija apstājies blakus Eilai.

-    Mamutu cilts Garu meklētāj; tu, kas esi atteicies no sava pavarda un vārda; tu, kas esi saņēmis aicinājumu un veltījis savu mūžu kalpoša­nai cilts Mamuta pavardam; tu, kas sarunājies ar Lielo Māti un Viņai kalpo, - vadonis rūpīgi uzskaitīja visus šamaņa nopelnus un vārdus,

-    vai Mamuts piekrīt Eilas, Mamuta pavarda meitas, un Raneka, Lapsas pavarda dēla, savienībai?

Mamuts neatbildēja uzreiz. Viņš paskatījās uz Eilu, kas stāvēja no­durtu galvu. Viņa gaidīja un, kad Mamuts nesāka runāt, paskatījās uz viedo vīru. Pareģis nopētīja jaunās sievietes sejas izteiksmi, stāju un auru, kas viņu apņēma.

-    Ja Mamuta pavarda meita to pati vēlas, viņa var savienoties ar Lapsas pavarda dēlu, - viņš beidzot noteica. - Nav nekā tāda, kas šo savienību varētu aizliegt. Viņai nav vajadzīga ne mana, ne kāda cita piekrišana vai atļauja. Tā ir viņas pašas izvēle. Izvēle vienmēr būs tikai viņas ziņā, neatkarīgi no tā, kur viņa atradīsies. Ja viņai kādreiz būs nepieciešama atļauja, es to sniegšu. Bet viņa mūžam paliks Mamuta pavarda meita.

Talija nopētīja veco vīru. Sieviešu vadone saprata, ka viedā vīra vār­dos bija pateikts kas vairāk. Viņa atbildi varēja izprast divdomīgi, un viņa prātoja, ko gan Mamuts bija gribējis pasacīt, bet nolēma, ka domās par to vēlāk.