Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Tomēr nekas Mamutu ciltī neizraisīja tik milzīgu satraukumu kā ma­mutu parādīšanās. Kad tuvojās ierastais laiks un šiem zvēriem vajadzēja šķērsot Lauvas apmetnes teritoriju, kāds no ļaudīm vienmēr tika atstāts novērošanas postenī. Kopš tiem laikiem, kad Eila dzīvoja klanā, viņa bija redzējusi mamutu tikai no tālienes un bija tikpat satraukusies kā visi pārējie, kad kādu pēcpusdienu Danugs metās lejā pa nogāzi, saukdams: - Mamuti! Mamuti!

Eila bija starp pirmajiem, kas izskrēja no mitekļa, lai uz tiem paska­tītos. Taluts, kas bieži nēsāja Ridagu, uzlicis uz pleciem, bija aizgājis uz stepi kopā ar Danugu, un jaunā sieviete pamanīja Neziju, kas viņai aiz muguras pūlējās tikt augšā pa nogāzi, uzlikusi zēnu uz gūžas. Eila jau pagriezās atpakaļ, lai palīdzētu, tad ieraudzīja, ka Jondalars paņem puiku no Nezijas un uzliek viņu sev uz pleciem. Jaunais Zelandoni vīrs saņēma sirsnīgus pateicības smaidus no abiem. Arī Eila pasmaidīja, kaut arī Jondalars viņu neredzēja. Jaunās sievietes sejā joprojām vēl rotājās smaids, kad viņa pagriezās pret Raneku, kas bija nācis ātrā solī, lai viņu panāktu. Eilas mīļais un skaistais smaids izraisīja tumšādainajā vīrietī spēcīgas ilgas un aizrautīgu vēlmi, kaut šī sieviete jau būtu viņa. Eila nespēja neatbildēt uz mīlestību, kas kvēloja tumšajās, mirdzošajās acīs un apburošajā smaidā. Ranekam tika vienīgi Eilas smaids.

Lauvas apmetnes ļaudis ar klusu sajūsmu vēroja, kā milzīgie, pin­kainie radījumi pārvietojas pa stepi. Tie bija paši lielākie viņu zemē mītošie zvēri - un īstenībā arī paši lielākie uz visas zemeslodes. Ma­mutu ganāmpulks ar vairākiem jauniem bullēniem gāja tuvu garām

Lauvas apmetnei, un kāda veca mamutu mātite piesardzīgi noskatīja sanākušos ļaudis. Viņas augums no pleciem līdz zemei stiepās apmēram desmit pēdu augstumā, viņai bija liela galva un kūkums uz skausta, kurā ziemas laikā varēja uzkrāt papildu tauku rezerves. īsā mugura, kas pie iegurņa krasi ieslīpi izbeidzās, papildināja raksturīgo un uzreiz pazīstamo mamuta tēlu. Viņas galva proporcionāli pret pārējo augumu bija liela, gandrīz uz pusi garāka par salīdzinoši īso snuķi, kuram galā atradās divi jutīgi, kustīgi pirkstveida izaugumi - augšējais un apak­šējais. Arī aste bija īsa, tāpat kā ausis - mazas, lai saglabātu siltumu.

Mamuti bija izcili piemēroti dzīvei viņu aukstajā valstībā. Šo zvēru āda bija ļoti bieza, zem tās apmēram trīs vai vairāk collu platumā bija uzkrājusies zemādas tauku kārta, virs kuras bija mīksta, blīva, apmē­ram collu bieza apakšējā kažoka kārta. Rupjās, garās virskārtas kažoka spalvas varēja būt pat divdesmit collu garumā, tās bija tumšas, sar­kanīgi brūnas un nokarājās akurātās kārtās virs blīvā ziemas apakšējā kažoka un kalpoja kā silts, mitrumu aizturošs apvalks un aizsargs pret vēju. Ar iespaidīgiem, asiem dzerokļiem viņi bez problēmām pārstrādāja ziemas barību, kas sastāvēja no rupjas, sausas zāles, zariņiem, bērzu tāss, vītolu un lapegļu mizas, tāpat kā notiesāja vasaras iztiku - zaļu zāli, grīšļus un augus.

Paši iespaidīgākie bija mamutu milzīgie ilkņi, kas izraisīja sajūsmu un izbrīnu. Sākušies tuvu pie apakšējā žokļa, vispirms tie krasi nolie­cās uz leju, tad spēcīgi izgriezās uz āru, tad uz augšu un beidzot uz iekšu. Veciem mamutu tēviņiem ilkņi varēja sasniegt sešpadsmit pēdu garumu, bet līdz tādam pamatīgam vecumam tie jau bija priekšā sa­krustojušies. Jaunajiem mamutu bullēniem ilkņi kalpoja par iespaidīgu ieroci un dabisku instrumentu, lai izgāztu koku saknes un nošķūrētu sniegu no ganībām, tādējādi tiekot klāt pie pārtikas, bet, kad abi ilkņi izliecās uz augšu un sakrustojās, tie drizāk bija traucēklis, nekā pali- dzēja izdzīvot.

Skats uz milzīgajiem zvēriem izraisīja Eilā atmiņu uzplūdus par to pirmo reizi, kad viņa bija ieraudzījusi mamutu. Viņa atsauca atmiņā to dienu notikumus, kad toreiz bija vēlējusies, kaut varētu iet līdzi vīriem uz mamutu medībām, un atcerējās, ka tagad Taluts bija ielūdzis viņu pievienoties pirmajām mamutu medībām kopā ar Mamutu cilti. Jau­najai medniecei patiešām ļoti patika medīt, un doma par to, ka šoreiz viņa patiešām būs kopā ar pārējiem medniekiem, izraisīja prieka pilnas trīsas. Viņa patiešām sāka gaidīt Vasaras sapulci.

Pirmajām sezonas medībām parasti bija svarīga un simboliska no­zīme. Tā kā pinkainie mamuti bija grandiozi un majestātiski, Mamutu cilts ļaužu apbrīna sniedzās tālāk par viņu milzīgo augumu. Ļaudis bija atkarīgi no šī dzīvnieka ne tikai pārtikas dēļ, viņiem bija ari nepiecie­šams parūpēties, lai saglabātos milzīgo zvēru pēctecība, un tādēļ ar tiem tika veidotas īpašas attiecības. Mamutu cilts šos dzīvniekus turēja lielā godā, jo ar tiem saistīja savu identitāti.