Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Aizmirsis savas nervozās bailes, Ludegs ar lielām, pārsteiguma pil­nām acīm skatījās uz bērnu, kas stumdīja vilku, bet vēl vairāk sveši­nieks bija pārsteigts par plēsēja pacietīgo, mīļo izturēšanos. Vilks vairs nevarēja turpināt savu piesardzīgo svešinieka vērošanu un gatavoties uzbrukumam, viņš vēl nebija pavisam pieaudzis un nespēja saglabāt tādu ieturētu neatlaidību kā viņa pieaugušie sugas brāļi. Eila uzsmaidīja Ridagam, uzreiz saprazdama, ka puika atvedis Hartalu tieši šim mērķim, kas nu bija sasniegts. Kad pienāca Tronija un savāca savu dēlu, Eila paņēma Vilku rokās, nospriezdama, ka pienācis īstais laiks, lai kucēnu iepazīstinātu ar svešinieku.

-    Man šķiet, ka Vilks pie tevis ātrāk pieradīs, ja atļausi viņam pierast pie tavas smakas, - viņa sacīja jaunajam vīrietim.

Eila perfekti runāja Mamutu valodā, bet viesis pamanīja atšķirīgo manieri, kā jaunā sieviete izrunā dažus vārdus. Viņš uzmanīgi viņu pirmoreiz nopētīja, brīnīdamies, kas viņa tāda ir. Ludegs zināja, ka pa­gājušogad, kad Lauvas apmetne devās prom, šādas sievietes viņu vidū nebija. Īstenībā viņš pat neatcerējās, ka vispār kādreiz viņu redzējis; jaunais viesis bija pārliecināts, ka tik skaistu sievieti viņš noteikti būtu atcerējies. No kurienes viņa uzradusies? Pacēlis acis, ciemiņš pamanīja, ka viņu novēro garš, blonds vīrietis.

-     Kas man jādara? - viņš jautāja.

-Ja ļausi vilkam apostīt savu roku, tad viss būs kārtībā. Viņam patīk, ka viņu paglauda, bet es necenstos to sasteigt. Vilkam vajadzīgs laiks, lai pie tevis pierastu, - Eila skaidroja.

Diezgan nedroši Ludegs tomēr pastiepa roku. Vilka mamma no­laida to zemē, lai kucēns varētu roku apostīt, bet palika tuvumā, ja nu gadījumā kas notiek. Viņa nedomāja, ka Vilks uzbruks svešinie­kam, bet nebija par to pārliecināta. Pēc kāda laika viesis pastiepa roku, lai pieskartos vilka biezajai spalvai. Viņam nekad agrāk nebija nācies

pieskaities dzīvam vilkam, sajūtas bija diezgan satraucošas. Uzsmaidījis Eilai, Ludegs atkal nodomāja, cik gan skaista ir šī sieviete, kad viņa atsmaida pretim.

-             Talut, es labāk ātri izklāstīšu jaunumus, - viesis informēja. - Jo, manuprāt, Lauvas apmetnei ir vairāki stāsti, kurus man būtu interesanti noklausīties.

Lielais vadonis pasmaidīja. Viņam šāda interese gāja pie sirds. Ziņ­neši parasti atnesa jaunas ziņas, šie cilvēki tika izvēlēti divu iemeslu dēļ: viņiem patika pastāstīt kādu interesantu notikumu un viņi spēja ātri paskriet.

-     Nu tad stāsti! Kādus jaunumus esi atnesis? - Taluts apvaicājās.

-            Pats svarīgākais attiecas uz Vasaras sapulces vietas maiņu. Šogad tā notiks Vilka apmetnē. Tikšanās vieta, kura tika nolemta pagājušajā gadā, pavasarī tika applūdināta. Vēl man ir ari skumja vēsts. Biju pa­licis pārnakšņot Sungaji apmetnē. Viņus ir apsēdusi slimība, nāvējoša slimība. Daži cilvēki jau miruši, un, kad devos prom, vadones dēls un meita bija ļoti slimi. Ļaudis šaubījās, vai tie izdzīvos.

-    Ak, cik šausmīgi! - Nezija apbēdināta iesaucās.

-    Kas tā ir par slimību? - Eila apjautājās.

-             Šķiet, ka tā ceļas no krūtīm. Stiprs drudzis, klepus, un grūti pa­elpot.

-     Cik tālu atrodas šī apmetne? - Eila interesējās.

-    Vai tad tu to nezini?

-             Eila pie mums viesojās, bet mēs viņu pieņēmām savā apmetnē, - Talija paskaidroja. Tad viņa pagriezās pret Eilu. - Tā nav tālu.

-             Talij, vai varam turp doties? Vai kāds var man parādīt ceļu uz turieni? Ja bērni ir slimi, varbūt es varu palīdzēt.

-     Nezinu. Talut, kādas ir tavas domas?

-            Ja Vasaras sapulce notiks Vilka apmetnē, tad Sungaji apmetne nav pa ceļam. Talij, viņi nav pat mums radniecīga cilts.

-             Man šķiet, ka Darnevam tajā apmetnē ir kāds attāls radinieks, - Talija ieminējās. - Žēl, ka mazie brālis un māsa ir tik slimi.

-             Iespējams, ka mums vajadzētu tomēr aiziet, bet tādā gadījumā ir jāiet, cik drīz vien to varam, - Taluts atzina.

Ludegs bija šajā sarunā klausījies ar lielu interesi. - Nu, tagad, kad esmu jums pastāstījis savus jaunumus, tad, Talut, vēlētos ko uzzināt par Lauvas apmetnes jauno iemītnieci. Vai viņa patiešām ir dziedniece? Un no kurienes šeit uzradies vilks? Nekad neesmu dzirdējis, ka kāds būdā mājoklī turējis vilku.

-    Un tas vēl nav viss, - Frabeks piebilda. - Eilai ir ari divi zirgi: ķēve un jauns ērzelis.

Ciemiņš neticīgi paskatījās uz Frabeku, tad iekārtojās ērtāk un saga­tavojās noklausīties Lauvas apmetnes stāstus.

No rīta pēc garās stāstu nakts Ludegam tika nodemonstrēta Eilas un Jondalara jāšanas māksla, par ko viņš izrādīja lielu sajūsmu. Viesis devās tālāk uz nākamo apmetni, lai izplatītu jaunumus par Mamutu cilts jauno sievieti kopā ar ziņām par Vasaras sapulces vietas maiņu. Lauvas apmetne plānoja nākamajā rītā doties ceļā, un atlikusī dienas daļa tika veltīta pēdējiem sagatavošanās darbiem.