Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Eila nolēma paņemt līdzi vairāk zāļu nekā parasti nēsāja savā zāļu somā un, pakojoties un sarunājoties ar Mamutu, pārskatīja savus dzied­niecisko zālīšu krājumus. Eilai prātā bija klanu Sapulce, un, vērodama, kā vecais šamanis vingrina stīvās locītavas, viņa atcerējās, ka vecie klana ļaudis, kuri vairs nespēja doties tik garā ceļā, tika atstāti mājās. Kā gan Mamuts noies tik tālu ceļu? Tas Eilu satrauca, tāpēc viņa devās laukā, lai sameklētu Talutu un vadonim to pajautātu.

-    Lielāko ceļa daļu es viņu nesu uz savas muguras, - Taluts skaid­roja.

Jaunā sieviete pamanīja, ka Nezija pieliek kādu saini pie to mantu kaudzes, ko zirgi vilks ar velkamo platformu. Turpat blakus sēdēja arī Ridags un izskatījās pagalam nelaimīgs. Pēkšņi Eila sāka meklēt Jon­dalaru. Viņa atrada Zelandoni vīrieti kārtojam mugursomu, ko Talija bija viņam iedevusi.

-    Jondalar! Te tu esi! - viņa iesaucās.

Viņš izbijies pacēla acis. Jondalars nepavisam nebija gaidījis, ka šo­brīd ieraudzīs Eilu. Viņš tieši nupat bija par viņu domājis un prātojis, kā lai atvadās. Jaunais vīrietis bija nolēmis, ka tieši šis brīdis, kad visi pamet apmetni, ir īstais, lai ari viņš dotos prom. Bet tā vietā, lai kopā ar Lauvas apmetni dotos uz Vasaras sapulci, viņš ies uz otru pusi un uzsāks garo mājupceļu.

-     Vai tu zini, kā Mamuts parasti nokļūst Vasaras sapulcē? - Eila jautāja.

Šis jautājums Jondalaru pavisam pārsteidza. Par to viņš šobrīd ne­maz negribēja domāt. Viņš pat nesaprata, par ko Eila runā. - Ē… nē, - vīrietis stomījās.

-    Talutam viņš jānes uz muguras. Un vēl jau ir arī Ridags. Arī viņš ir jānes. Jondalar, vai zini, par ko domāju? Tu esi apmācījis Skrējēju, viņš jau tagad ir pieradis pie jātnieka savā mugurā, vai ne?

-Jā.

-     Un tu māki viņu vadīt. Skrējējs ies tur, kur tu gribi, lai viņš iet, vai ne?

-     Šķiet, ka jā.

-     Lieliski! Tad jau nav nekādu šķēršļu, lai Mamuts un Ridags uz Va­saras sapulci dotos jāšus. Viņi paši nemāk zirgus vadīt, bet tu to varētu darīt. Tā visiem būtu daudz vieglāk, un Ridags pēdējā laikā ir bijis tik nelaimīgs, šī ziņa varētu puikam uzlabot omu. Vai atceries, cik zēns bija sajūsmināts pirmajā reizē, kad jāja ar Vīniju? Tev taču nav iebildumu, vai ne, Jondalar? Mēs, pārējie, varam iet kājām, - Eila sacīja.

Eila ar savu ideju bija tik apmierināta un šķita sajūsmināta; bija acīm redzams, ka viņa pat nebija apsvērusi tādu domu, ka Jondalars varētu neiet kopā ar viņiem. Jondalars nodomāja: kā gan viņš var atteikt mīļotajai sievietei? Tā ir laba doma, un Lauvas apmetne tik daudz ir darījusi viņa labā, ka šis gājiens šķita pats mazākais, ko viņš varētu paveikt viņu labā.

-    Nē, man nav nekas pretim pret iešanu, - Jondalars atbildēja. Vēro­dams, kā Eila aiziet to paziņot Talutam, jaunais vīrietis sajuta dīvainu atvieglojuma izjūtu, it kā no viņa pleciem būtu noņemta liela smaguma nasta. Viņš steidza pabeigt mantu saiņošanu, tad, paņēmis visu savu mantību un aprīkojumu, pievienojās pārējiem apmetnes ļaudīm. Eila pārraudzīja abu velkamo platformu sakārtošanu. Visi jau bija gandrīz gatavi startēt.

Ieraudzījusi nākam Jondalaru, Nezija viņam uzsmaidīja un sacīja: - Priecājos, ka nolēmi iet kopā ar mums un palīdzēt Eilai ar zirgiem. Man šķiet, ka tā Mamutam būs daudz ērtāk, un paskaties tik uz Ridagu! Nekad mūžā neesmu redzējusi, ka puika būtu tādā sajūsmā par došanos uz Vasaras sapulci!

Jondalars nobrīnījās, kāpēc gan viņam radās tāda sajūta, ka Nezija būtu zinājusi par viņa nodomu doties projām..

-    Un padomā, kādu iespaidu atstās mūsu ierašanās ne tikai kopā ar zirgiem, bet ari ar jātniekiem! - Barzeks piebilda.

-    Jondalar, mēs tevi gaidījām. Eila nav pārliecināta par to, kam uz kura zirga vajadzētu jāt, - Taluts sacīja.

-     Domāju, ka tam nav lielas nozīmes, - Jondalars atbildēja. - Ar Vīniju jāt ir daudz vieglāk. Viņa tik ļoti savu jātnieku nekratīs.

Zelandoni vīrs pamanīja, ka Raneks palīdz Eilai sabalansēt kravu uz velkamās platformas. Ieraudzījis viņus kopā smejamies, viņš iekšēji sarāvās un saprata, cik īslaicīga bija viņa aiziešanas atlikšana. Viņš bija tikai atvirzījis neizbēgamo un devis solījumu vienīgi pašreiz palīdzēt.

Pēc tam kad Mamuts bija izdarījis pāris noslēpumainu žestu un patei­cis ezoteriskus vārdus, viņš pie būdas ieejas iedzina zemē mutu, lai tā viņu prombūtnes laikā pasargā Lauvas apmetnes mitekli, un tad ar Taluta un Eilas palīdzību uzkāpa Vīnijai mugurā. Vecais šamanis šķita satraucies, bet to bija grūti pateikt. Jondalaram izskatījās, ka Mamuts māk to labi noslēpt.