Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

-    Paskaties, Dīgij! Vai atceries? - Eila jautāja, atvērdama spilgti sar­kano zvērādu, ko pati bija nokrāsojusi. - Tā ari nevarēju izdomāt, ko no tās izgatavot. Man tā vienkārši ļoti patīk tieši krāsas dēļ. Uzsiešu to Vīnijai mugurā, kamēr viņa ganīsies pļavā.

-    Tā ir spilgti sarkana! - Valezs izsaucās un pamāja ar galvu. - Man šķiet, ka tas varētu nostrādāt. Ja šī zvērāda būs viņai mugurā, tad visi sapratis, ka viņa ir īpašs zirgs, un droši vien viņu nemedīs pat bez sevišķas teikšanas. Šovakar mēs paziņosim, ka zirgu, kam uz muguras ir sarkana zvērāda, un viņai blakus esošo brūno ērzeli nedrīkst medīt.

-     Domāju, ka par ļaunu nenāktu ari Skrējējam kaut ko uzsiet uz muguras, - Taluts ierosināja. - Tam nav jābūt kaut kam tikpat spilg­tam, bet kādai lietai, ko taisījis cilvēks, lai visi, kas pieiet piķa mešanas attālumā, saprastu, ka tas nav parasts zirgs.

Mārlija ierunājās: - Tā kā uz visiem ļaudīm nevar pilnībā paļauties, dažkārt ari vārdi nelīdz. Es ieteiktu tev ar Mamutu izdomāt zirgu me­dību aizliegumu. Kāds pamatīgs lāsts varētu aizbaidīt jebkuru, kam kārotos pārliecināties, cik šie zirgi ir nāvējoši dzīvnieki.

-    Tu varētu pateikt, ka Ridags sūtīs Vilku izrēķināties ar visiem, kas daris zirgiem pāri, - Branags smaidīdams ierosināja. - Šis stāsts jau tagad droši vien ceļo pa visu nometni no mutes mutē un ar katru nā­kamo stāstītāju tiek izpušķots arvien vairāk.

-     Tā varētu būt ļoti laba doma, - Mārlija piekrita, pieceldamās uz promiešanu. - Vismaz to varētu palaist apkārt kā baumu.

Lauvas apmetnes ļaudis nolūkojās, kā aiziet Vilka apmetnes vadoņi. Pēc tam Talija, skumji pašūpojusi galvu, devās pabeigt iekārtošanās darbus. Taluts nolēma aiziet painteresēties, kas organizē sacensības, lai iekļautu tajās ari piķa mešanas disciplīnu, un pa ceļam apstājās, lai aprunātos ar Brisiju un Jondalaru. Visi trīs kopā devās prom. Dīgija un Branags kopā ar Eilu piegāja pie zirgiem.

-    Es zinu īsto cilvēku, kas varētu palaist šo baumu pa nometni, - Bra­nags sacīja. - Ņemot vērā tos stāstus, kas jau tagad klīst pa nometni, pat ja ļaudis tiem pilnībā netic, manuprāt, viņi ies zirgiem ar likumu. Nedomāju, ka kāds izvēlēsies riskēt, lai Ridags tam uzrīda Vilku. Es jau gribēju pajautāt - kā Ridags iemācījies dot Vilkam signālus?

Dīgija ar lielu pārsteigumu paskatījās vīrietī, kuram bija devusi Solī­jumu. - Šķiet, ka tu to tiešām nezini, vai ne? Nezinu, kāpēc man vaja­dzētu domāt, ka tikai tāpēc, ka es kaut ko zinu, ari tu to zini. Frabeks neko neizdomāja, lai aizstāvētu Lauvas apmetni. Viņš teica taisnību. Ridags ļoti labi saprot visu, ko pārējie runā. Un vienmēr ir to sapratis. Mēs to vienkārši nezinājām līdz tam brīdim, kad Eila mums iemācīja zīmju valodu, lai mēs varētu puiku saprast. Kad Frabeks izlikās ejam prom, viņš ar zīmēm parādīja Ridagam, kā rīkoties, un savukārt puika to pajautāja tālāk Eilai. Mēs visi sapratām, ko viņi saka, tāpēc zinājām, kas sekos.

-    Vai tā ir taisnība? - Branags jautāja. - Jūs savā starpā sarunājāties, un neviens to nezināja? - Viņš iesmējās. - Nu, ja jau Lauvas apmetne mani iepazīstināja ar saviem pārsteigumiem, varbūt ari man vajadzētu iemācīties šo slepeno valodu?

-      Eila! - Krouzija iesaucās, iznākusi no telts. Jaunieši apstājās un pagaidīja, līdz vecā sieva pienāk klāt. - Talija man tikko pastāstīja, ko jūs izlēmāt darīt, lai iezīmētu zirgus, - viņa sacīja tuvodamās. - Sar­kanā krāsa izcelsies uz gaišā zirga, bet tev nav divu spilgti sarkanu zvērādu. Izpakojot mantas, atradu kaut ko tādu, ko gribu tev tagad iedot. Krouzija attina saini, kas vēl nesen bija sasiets, izņēma salocītu ādas gabalu un izpurināja to.

-    Ak! Krouzij! - Eila iesaucās. - Cik tas ir skaists! Jaunā sieviete aiz pārsteiguma noelsās, ieraudzīdama krita balto ādas apmetni, kas bija izgreznots ar kaula krellītēm, izsmalcinātiem trijstūriem, kas atkārtojās, un eža adatām, kuras bija sarkanā okera krāsā un piestiprinātas dažādos ornamentos - taisnleņķa spirālēs un zigzagos.

Redzot Eilas sajūsmu, Krouzijas acis iemirdzējās. Kad jaunā sieviete pati bija pašuvusi tuniku, viņa saprata, cik grūti ir nokrāsot zvērādu baltu. - Tā būs Skrējējam. Manuprāt, balts ļoti labi izcelsies uz viņa tumši brūnā kažoka.

-     Krouzij, šī tunika ir pārāk skaista šādiem mērķiem. Tā sasmērē- sies un apklāsies putekļiem, īpaši jau tad, ja Skrējējs ar to vārtīsies pa zemi, tai nokritīs visi izšuvumi. Es nevaru pieļaut, ka Skrējējs to valkā uz lauka, - Eila sacīja.

Krouzija uz viņu bargi paskatījās. - Ja kāds ies medīt zirgus un ierau­dzīs brūnu zirgu, kam uz muguras uzsieta balta, izšūta tunika, vai tu domā, ka šāds mednieks metis tam ar piķi?

-     Nē, bet tu tajā esi ieguldījusi pārāk lielu darbu, lai tik vienkārši ļautu to sabojāt.