Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

-    Tas darbs tika ieguldīts pirms vairākiem gadiem. - Tad daudz mīlī­gākā balsī un miklām acīm Krouzija piebilda: - Tā tika gatavota manam dēlam, Fralijas brālim. Nekad neesmu varējusi to atdot kādam citam. Nespētu paciest, ja redzētu kādu citu to valkājam, un nespēju to arī aizsviest prom. Esmu to nēsājusi līdzi no vienas vietas uz citu kā nevēr­tīgu ādas gabalu un veltīgi ieguldītu darbu. Ja mana zvērāda palīdzēs aizstāvēt šo dzīvnieku, tā būs bijusi kaut kam noderīga, ieguldītajam darbam būs kāda vērtība. Gribu, lai tu to pieņem par visu to, ko esi manā labā darījusi.

Eila pieņēma piedāvāto saini, bet izskatījās apjukusi. - Krouzij, ko tad es esmu tavā labā darījusi?

-    Tas nav svarīgi, - viņa strupi atteica. - Vienkārši paņem to.

Frabeks, kas tajā bridi steidzās iekšā telti, pacēlis acis un viņus ierau­dzījis, pašapmierināti pasmaidīja un tad iegāja iekšā. Jaunieši viņam atsmaidīja pretim.

-     Biju ļoti pārsteigts, kad Frabeks iznāca priekšā, lai aizstāvētu Ri­dagu, - Branags izteica savas domas. - Es biju domājis, ka viņš ir pē­dējais, kas tā darītu.

-    Frabeks ir ļoti mainījies, - Dīgija iebilda. - Viņam joprojām patīk pastrīdēties, bet ar viņu vairs nav tik grūti saprasties. Dažkārt viņš pat ir gatavs kādu uzklausīt.

-     Nu, viņš jau nekad nav baidījies iznākt visu priekšā un pateikt savas domas, - Branags piebilda.

-    Varbūt tur jau ari tā problēma slēpās, - Krouzija sacīja. - Nekad neesmu sapratusi, ko Fralija viņā saskatījusi. Es centos, kā varēju, lai savu meitu atrunātu no savienošanās ar Frabeku. Viņam nebija nekā, ko piedāvāt. Viņa mātei nebija nekāda stāvokļa, pašam ari nepiemita nekādi izcili talanti, manuprāt, meita sevi veltīgi izniekoja. Varbūt viņai patika tas, ka Frabekam allaž bijusi drosme pateikt savas domas, turklāt viņš Fraliju patiešām ļoti vēlējās iegūt. Šķiet, ka man jau sen vajadzēja uzticēties meitas izvēlei. Tikai tas, ka kādam nav paveicies ar bagātiem vecākiem, nenozīmē, ka viņš nevēlas kļūt labāks.

Branags paskatījās uz Dīgiju un tad pāri Krouzijas galvai uz Eilu. Viņaprāt, pati Krouzija ir vēl vairāk mainījusies nekā Frabeks.

32

Eila atradās telti viena pati. Viņa paskatījās uz to vietu, kas būs viņējā visu šo palikšanas laiku, cenzdamās sameklēt, ko vēl varētu salocīt vai sakārtot, lai atrastu iemeslu, kāpēc nepamest Kaķastes apmetnes drošo telti. Tiklīdz viņa būs gatava, Mamuts bija solījis aizvest viņu pie tiem cilvēkiem, ar kuriem viņa kaut kādā unikālā veidā bija saistīta, - ar pārējiem Mamutu cilts locekļiem, kas piederēja pie mamutu pavarda.

Eila šo tikšanos uztvēra kā mocības, būdama pārliecināta, ka visi viņu gribēs izprašņāt, novērtēt un izteikt spriedumu, vai viņai ir tiesības sevi pieskaitīt šo ļaužu aprindām. Dziji sirdī jaunā dziedniece nedomāja, ka viņai šādas tiesības būtu. Viņa pati nejuta, ka viņai piemistu kādi unikāli talanti vai īpašas dāvanas. Viņa bija dziedniece, jo šīs zināšanas un prasmi bija iemācījusies no zāļu sievas Izas. Turklāt tas, ka viņai piederēja dzīvnieki, arī nebija nekāds dižais brīnums. Ķēve viņai klausīja tādēļ, ka tad, kad Eila bija dzīvojusi vientuļa savā ielejā, viņa mazo bāreni bija paņēmusi savā alā, lai nebūtu viena, un Skrējējs piedzima viņas alā. Vilku viņa izglāba tāpēc, ka bija to parādā viņa mātei, un jau tajā brīdī zināja, ka dzīvnieki, kas izauguši pie cilvēkiem, ir draudzīgi. Tā nebija nekāda maģija.

Pēc tam kad jaunā dziedniece bija izmeklējusi Ridagu un uzdevusi viņam dažus specifiskus jautājumus par to, kā viņš jūtas, viņa paturēja prātā, ka jānomaina zāles, un puika kādu brīdi uzkavējās teltī. Pēc tam viņš izgāja laukā un kopā ar Vilku apsēdās, lai pavērotu ļaudis. Nezija bija piekritusi Eilai, ka Ridags tagad ir daudz labākā noskaņojumā. Sieviete bija ļoti apmierināta un uzslavēja Frabeku, kam bija nācies uzklausīt un saņemt tik daudz uzslavu, ka viņš jau gandrīz vai mulsa. Eila nekad nebija redzējusi, ka Frabeks tik daudz smaidītu, un saprata, ka daļa no vīrieša laimes slēpjas viņa pieņemšanas un piederības izjūtā. Viņa šo izjūtu ļoti labi pazina.

Pēdējo reizi pavērusies apkārt, viņa pacēla jēlādu tarbu, pievienoja to sev pie jostas, tad nopūtās un izgāja laukā. Izskatījās, ka visi, izņemot Mamutu, ir jau aizgājuši; pareģis šobrīd sarunājās ar Ridagu. Vilks, ieraudzījis Eilu tuvojamies, pacēla galvu, un tas lika arī Mamutam un Ridagam paskatīties.

-   Vai visi aizgājuši? Varbūt man labāk palikt šeit un pieskatīt Ridagu, līdz kāds atgriežas, - Eila ātri pieteicās. - Mani pieskata Vilks, - Ridags smaidīdams rādīja zīmes. - Ieraugot Vilku, neviens šeit ilgi neuzkavējas. Teicu Nezijai, lai viņa iet. Ej arī tu, Eila.

-   Puikam taisnība. Šķiet, ka Vilkam tīri labi te patīk palikt un pieskatīt Ridagu. Nespēju iedomāties labāku sargu, - Mamuts atzina.

-    Un ja nu viņš saslimst? - jaunā dziedniece bažījās.