Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Nākamais, ko Eila pamanīja, bija tas, ka šeit nebija bērnu, kaut ari šajā apmetnē dominēja sieviešu dzimuma pārsvars. Tie acīmredzot bija atstāti kāda aprūpē cilts apmetnes teltīs. Jaunā dziedniece ātri vien saprata, ka šī vieta netika uzskatīta par piemērotu bērniem. Šī bija apmetne, kur sapulcēties pieaugušajiem, noturēt svarīgas sapulces, apspriedes un rituālus, un spēles. Šīs telts ārpusē vairāki cilvēki spēlēja ar iezīmētiem kauliem, nūjiņām un mamuta kaulu gabaliņiem.

Mamuts piegāja pie telts ieejas, kas bija atvērta. Pāri vecā vīra plecam Eila ielūkojās aptumšotajā iekšienē, cenzdamās uzkrītoši neskatīties uz ārpusē esošajiem cilvēkiem, bet arī viņi centās neizskatīties pārāk ieinteresēti, lai tuvāk aplūkotu jauno sievieti. Viņus māca ziņkāre par šo jauno sievieti, kuru Mamuts bija ne tikai pieņēmis kā savu mācekli, bet arī kā meitu. Klīda valodas, ka viņa esot svešiniece un pat nenākot no Mamutu cilts. Neviens nezināja, no kurienes šī sieviete uzradusies.

Daudzi no ļaudīm bija atraduši iemeslu, lai nostaigātu garām Kaķas­tes apmetnei, lai apskatītu zirgus un vilku, un bija pārsteigti un sajūs­mināti par redzētajiem dzīvniekiem, kaut ari negribēja to izrādīt. Kā gan kāds cilvēks spēj kontrolēt ērzeli? Vai likt ķēvei stāvēt mierīgi, kad apkārt ir tik daudz ļaužu - un vēl ari vilks. Kāpēc gan Vilks tā paklausa Lauvas apmetnes ļaudīm? Pārējo klātbūtnē šis zvērs uzvedas kā normāls vilks. Neviens cits nespēja pieiet viņam tuvumā vai pat ieiet apmetnes teritorijā bez ielūguma, un klīda ari rīmas, ka vilks bija uzbrucis Čalegam.

Vecais vīrs pamāja Eilai, lai viņa nāk iekšā, un abi apsēdās pie liela ugunskura, kaut arī tajā kvēloja tikai maza liesmiņa. Viņi piesēdās vienā tā pusē, blakus kādai sievietei. Sieviete izskatījās smagnēja. Eila nekad nebija redzējusi tik resnu cilvēku un nobrīnījās, kā gan sieviete varējusi atnākt tādu gabalu līdz Vasaras sapulcei.

-     Lomij, atvedu savu meitu, lai iepazīstinātu ar tevi, - vecais Ma­muts sacīja.

-    Es jau domāju, kad tad tu beidzot ieradīsies, - sieviete atbildēja.

Tad, pirms turpināja sarunu, viņa ar kociņiem pārvietoja sarkani

nokaitētu akmeni. Attaisījusi kādu zāļu paciņu, sieviete uzmeta dažas lapiņas uz karstā akmens un pieliecās tuvāk, lai ieelpotu uz augšu pa­cēlušos dūmus. Eila sajuta salvijas smaržu un mazāk izteikto deviņvīru- spēku, un lobēliju. Pavērojusi sievieti tuvāk, jaunā dziedniece pamanīja viņas smago elpu, kas no zāļu smaržas drīz kļuva vieglāka, un saprata, ka sieviete cieš no hroniska klepus, iespējams - astmas.

-    Vai tu gatavo arī sīrupu no deviņvīruspēka saknes? - Eila viņai jau­tāja. - Tas var palīdzēt. - No sākuma jaunā dziedniece nebija gribējusi runāt un nesaprata, kāpēc bija to darījusi vēl pirms iepazīstināšanas procedūras, bet viņa gribēja palīdzēt, un *nez kāpēc viņai šķita, ka tā bija pareizi.

Lomijas galva strauji pacēlās, un viņa pārsteigti pavērās jaunajā, blondajā sievietē ar pilnīgi jaunu interesi. Mamuta sejā parādījās smaida atblāzma.

-    Vai ari viņa ir dziedniece? - Lomija pajautāja Mamutam.

-     Zini, Lomij, nedomāju, ka ir kāda labāka dziedniece, pat tu ne.

Lomija zināja, ka tas nebija teikts jokojot. Vecais Mamuts augsti

vērtēja viņas prasmi. - Un es domāju, ka tu tikai esi pieņēmis pie sava pavarda jaunu un skaistu sievieti, lai atvieglotu savas vecumdienas, Mamut.

-    A, ari tur ir sava daļa patiesības, Lomij. Viņa ir atvieglojusi artrīta sāpes, kas mani ziemās nomoka, un ari citas ar to saistītās sāpes un mokas, - vecais virs sacīja.

-     Priecājos, ka viņā ir kas vairāk, nekā redzams. Tomēr tam viņa ir vēl par jaunu.

-     Lomij, par spīti viņas jaunībai, šajā sievietē ir daudz kas vairāk par to, ko tu spēj iedomāties.

Pēc šiem vārdiem Lomija pagriezās. - Tu esi Eila.

-    Jā, esmu Eila no Mamutu cilts Lauvas apmetnes Mamuta pavarda, Mamuta pavarda meita… un mans aizstāvis ir Alu Lauva, - Eila pateica savu sakāmo, kā Mamuts bija viņai to mācījis.

-     Eila no Mamutu cilts. Hmm. Izklausās neparasti, tāpat kā tava balss. Tomēr tā nav nepatīkama. Tā izceļas. Liek ļaudīm tevi ievērot. Esmu Lomija, Vilka apmetnes mamuts un Mamutu cilts dziedniece.

-     Pirmā dziedniece, - Mamuts izlaboja.

-     Mamut, kā es varu būt pirmā dziedniece, ja viņa ir man līdzvēr­tīga?

-    Lomij, es neteicu, ka Eila ir tev līdzvērtīga. Teicu, ka nav nevienas labākas. Viņas izcelšanās ir… neparasta. Viņu mācīja… kāds ar lielām zināšanām dziedniecības mākslā. Vai tu būtu tik ātri pazinusi tikko manāmo deviņvīruspēka smaržu, kuru nomāc spēcīgais salvijas aro­māts, ja nebūtu zinājusi, kas tas ir? Un noteikusi tavu slimību, ko tu pati sev ārstē?