Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

-    Ja man kļūs slikti, pateikšu Vilkam, lai aiziet pēc tevis, - Ridags parādīja signālu, kuru jau agrāk bija izstrādājis treniņu un spēļu laikā. Vilks palēcās, uzlika ķepas Eilai uz krūtīm un pasniedzās, lai nolaizītu sievietes zodu, dedzīgi vēlēdamies pievērst sev viņas uzmanību.

Pasmaidījusi jaunā sieviete pabužināja Vilkam kaklu un deva ko­mandu nostāties uz kājām.

-     Eila, es gribu palikt šeit. Man patīk vērot upi, zirgus pļavā, ļau­dis, kas iet garām. - Ridags pasmaidīja. - Ne jau vienmēr ļaudis mani pamana. Viņi skatās uz telti, uz zirgu vietu un tikai pēc tam ierauga Vilku. Tie cilvēki gan ir jocīgi.

Mamuts un Eila pasmaidīja par zēna vienkāršo prieku, redzot ļaužu pārsteigto reakciju.

-    Nu, tad jau man šķiet, ka viss būs kārtībā. Nezija nebūtu Ridagu atstājusi, ja nedomātu, ka puika ir drošībā, - Eila secināja, atteikdamās no pēdējā iemesla, kas ļautu viņai palikt. - Mamut, esmu gatava iet.

Ejot garām pastāvīgajām Vilka apmetnes būdām, jaunā sieviete pa­manīja blīvāku telšu un apmetņu koncentrāciju un arī daudzus cilvēkus, kas staigāja apkārt. Viņa nopriecājās, ka Lauvas apmetne atrodas pašā nometnes malā, kur viņa var redzēt kokus un zāli, upi un pļavu. Ejot garām, vairāki cilvēki pamāja ar galvu vai viņus uzrunāja. Eila vēroja Mamutu, skatījās, kā viņš atņem sveicienus, un pati rīkojās tāpat.

Viena mītne, kas atradās sešu mājokļu nevienmērīgajā rindā, izskatī­jās pēc visas nometnes centra. Jaunā sieviete pamanīja, ka tās priekšā ir attīrīta teritorija un neatrodas neviena saimnieku apmetne; viņa sa­prata, ka šī droši vien ir tā vieta, kur ļaudis pulcējas. Tās apmešanās vietas, kas atradās tieši blakus izbrīvētajai teritorijai, neizskatījās pēc parastajām apmetnēm ar saimniecībai nepieciešamajām lietām. Vienai no būdām apkārt bija uzslieta sēta, tā bija izveidota no mamutu kau­liem, kas bija izkārtoti ik pa gabalam, zari un izkaltuši krūmi iezīmēja teritorijas robežas. Ejot tai garām, Eila izdzirdēja savu vārdu. Viņa ap­stājās pārsteigta - kurš gan varētu viņu uzrunāt no sētas iekšpuses.

-    Latij! - viņa iesaucās un tad atcerējās, ko Dīgija bija viņai teikusi. Kamēr Latija vēl atradās Lauvas apmetnes celtnē, aizliegums satikties ar vīriešiem īpaši neierobežoja meitenes darbības vai pārvietošanos. Tomēr, tiklīdz viņi nonāca Sapulces vietā, Latijai bija jāpavada savs laiks noslēgtībā. Kopā ar viņu bija arī dažas citas jaunas sievietes, visas smējās un ķiķināja. Latija iepazīstināja Eilu ar savām vienaudzēm, kas šķita jauno sievieti apbrīnojam.

-     Eila, kurp tu dodies?

-     Uz Mamutu Padomi, - Mamuts atbildēja jaunās sievietes vietā.

Latija pamāja, it kā viņa jau būtu to zinājusi. Ierobežotā pagalma te­ritorijā, pie telts, kas bija izrotāta ar sarkana okera krāsas zīmējumiem, jaunā dziedniece pamanīja Taliju, kas sarunājās ar citām sievietēm. Viņa pamāja un pasmaidīja.

-    Latij, paskaties! Sarkanpēdainā! - iesaucās viena no viņas draudze­nēm, pieklusinātā sajūsmas pilnā balsī. Visi apstājās, lai paskatītos, un jaunās sievietes ieķiķinājās. Eila atklāja, ka pati ar lielu interesi noskatās sievietē, kas nogāja garām, un pamanīja, ka, viņai ejot, bija redzamas sievietes kailās pēdas, kas bija nokrāsotas koši sarkanā krāsā. Eilai jau par to bija stāstīts, bet šis bija pirmais gadījums, kad viņa skatīja to pati savām acīm. "Sieviete šķiet pilnīgi parasta," Eila nodomāja. "Tomēr viņai piemīt kaut kas tāds, kas cilvēkam liek divreiz uz viņu paskatīties."

Sarkanpēdainā sieviete piegāja pie bariņa jaunu vīriešu, kurus Eila agrāk nekad nebija redzējusi; jaunekli slaistījās pie neliela koku pudura, kas atradās klajuma otrā pusē. Jaunā sieviete nodomāja, ka, tuvojo­ties vīriešu bariņam, sarkanpēdainās sievietes gaita kļūst uzspēlētāka, smaids - pavedinošāks un sarkanās pēdas - uzkrītošākas. Sieviete ap­stājās, lai aprunātos ar jaunekļiem, un viņas melodiskie smiekli atska­nēja pāri visam tukšajam klajumam. Kopā ar veco vīru dodoties prom, Eila atcerējās sieviešu un Mamuta sarunu, ko bija dzirdējusi iepriekšējā vakarā pirms Pavasara festivāla.

Visas jaunās sievietes, kas atradās pārejas stāvoklī un nebija vēl kļuvušas par īstām sievietēm, atradās īpašā uzraudzībā - bet ne tikai savu pavadoņu uzmanības lokā. Tikai tagad Eila pamanīja, ka vairā­kas jaunu vīriešu grupiņas stāvēja pie aizliegtās teritorijas apmales, kurā atradās Latija ar savām draudzenēm, cenšoties piesaistīt mei­teņu skatienus; tas nebija atļauts, bet tieši tāpēc vēl iekārojamāks. Eila nekad mūžā nebija redzējusi, ka sieviete ir vīriešu intereses objekts. Jaunās, topošās sievietes izbaudīja vīriešu skatienus un priecājās par savu vienreizīgo stāvokli un īpašo uzmanības izrādīšanu, ar ko puiši viņas dāsni apveltīja, un bija tikpat ieinteresētas kā pretējais dzimums, tomēr neuzdrošinājās to atklāti izrādīt. Lielāko laika daļu viņas pava­dīja, lūkodamās ārā no telts vai stāvēdamas pie žoga, aprunādamas dažādos vīriešu kārtas pārstāvjus, kas pārspīlēti neuzkrītošā manierē staigāja garām vai slaistījās apkārt.