Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Tad, pats atbrīvojies no garajām biksēm un gurnauta, Jondalars ļāva piebriedušajam loceklim brīvu vaļu. Piecēlusies sēdus, Eila to paņēma rokā un, sajutusi gludo ādu un piebriedušo vīrietību, sāka visā tā ga­rumā braucīt to no augšas uz leju. Jondalars priecājās, ka locekļa mil­zīgais izmērs Eilu neizbiedēja, kā tas bija noticis ar daudzām citām sievietēm, kad tās pirmoreiz to ieraudzīja un pat ne pirmoreiz. Jaunā sieviete noliecās lejā, un viņš sajuta, kā siltā mute ieskauj viņa locekli. Eilai kustoties augšup un lejup, viņš sajuta sasprindzinājumu un no­priecājās, ka bija jau savu spēcīgo vajadzību apmierinājis iepriekš, jo citādi tagad nevarētu sevi kontrolēt.

-     Eila, šoreiz es vēlos sniegt Baudas velti tev, - viņš sacīja, pavilk- dams viņu nost.

Eila viņā paskatījās ieplestām, tumšām un spožām acīm, noskūpstīja viņu un tad pamāja. Paņēmis sievieti aiz pleciem, skūpstīdams muti un kaklu, Jondalars viņu noguldīja uz zvērādām, izraisīdams viņā kaisles trīsas. Saņēmis abas krūtis rokās, viņš tās saspieda kopā, apmīļoja vienu jutīgo krūtsgaliņu un pēc tam otru. Tad viņa mēle atkal sameklēja Eilas nabu un, ar aizvien lielāku apli ap to apļojot, nonāca pie maigā kau­numa apmatojuma.

Papletis sievietes kājas, viņš iekārtojās starp tām, ar rokām pavēra kaunuma lūpas un ar ilgu skūpstu izbaudīja sievietes garšu. Pa pusei piecēlusies sēdus, Eila nodrebēja un klusi iekliedzās, Jondalars atkal sajuta jaunus kaisles uzplūdus. Viņam patika sniegt Eilai baudu, sajust viņas atsaucību uz savu māku sievieti apmierināt. Tas bija tāpat kā no krama gabala izveidot smalku asmeni. Vīrieti iepriecināja apziņa, ka viņš ir pirmais, kas sniedzis viņai Baudas velti. Pirms tam Eila bija pazinusi vienīgi sāpes un vardarbību; viņš bija tas, kurš atmodināja viņā sievieti un iepazīstināja ar Baudas velti, ar ko Lielā Zemes Māte apveltījusi visus savus bērnus.

Jondalars maigiem glāstiem sievieti izpētīja, zinādams, kur atrodas viņas jutīgākās vietiņas, un, ar mēli un prasmīgām rokām tās stimulē­dams, atvēra viņu vēl dziļāk. Klusi iekliegdamās un mētādama galvu, Eila tiecās viņam pretim; vīrietis zināja, ka viņa ir gatava. Atradis cieto klitora uzkalniņu, viņš sāka to apmīļot, līdz sievietes elpa kļuva ātra un saraustīta un viņa paša cietais loceklis alka viņā ieiet. Pastiepdamās viņam pretim, Eila iekliedzās, un vīrietis sajuta no sievietes izplūstam mitrumu.

-    Jondalar… ā… Jondalar!

Eila vairs neapzinājās apkārt notiekošo, viņa izjuta vienīgi Jondalaru. Viņa alka pēc vīrieša, gribēja sevī sajust viņa piebriedušo locekli. Uzgū­lies sievietei virsū, Eilai piepalīdzot un vadot, viņš ieslīdēja viņā un sa­juta tādu kaisles uzplūdu, kas aiznesa viņu neaprakstāmos augstumos. Nedaudz nomierinājies, viņš vēlreiz iegrūdās dziļi iekšā, Eilas dzīles apskāva viņa locekli pilnībā.

Izvilcis locekli ārā, viņš to atkal un atkal grūda iekšā. Viņš gribēja to izvilkt ārā un izdarīt pēdējo grūdienu, tajā pašā laikā vēlēdamies, lai šis akts nekad nebeidzas, tomēr vīrietis nespēja sevi ilgāk apvaldīt.

Ar katru spēcīgo grūdienu viņš sajutās sievietei tuvāks. Mirgojošajā gaismā kustoties vienā ritmā, abu ķermeņi mirka sviedros.

Smagi elpodami, koncentrēdamies vienās domās, gribā un sirdspuk­stos, viņi saskaņoti kustējās, tiekdamies viens otram pretim. Tad gan­drīz vai negaidīti pienāca kulminācijas bridis. Sajutuši tuvības augstāko virsotni, abi izbaudīja orgasmu. Kādu bridi abi palika apskāvušies, it kā viens ar otru saplūduši kopā.

Viņi gulēja nekustēdamies, cīnīdamies pēc elpas. Lampas deglis sprak­šķēja, gaisma kļuva tumšāka, tad vēlreiz spoži iespīdējās un beigās nodzisa pavisam. Pēc brītiņa Jondalars pavēlās uz sāniem un nogūlās blakus Eilai, sajuzdamies pusmiega stāvoklī - starp nomodu un sap­ņiem. Bet Eila jutās pilnīgi pamodusies, acis tumsā bija plati atvērtas, un pirmo reizi pēc vairākiem gadiem viņa ieklausījās guļošo cilvēku skaņās.

No blakusgultas varēja saklausīt vīrieša un sievietes klusu balsu mur­doņu, bet nedaudz tālāk - dusošā šamaņa seklo un sēcošo elpu. Vēl viņa dzirdēja vīrieša krākšanu, kas nāca no blakus esošā pavarda un no pirmā pavarda, kā arī kunkstus un klusos Taluta un Nezijas kliedzienus, kas nemaldīgi liecināja par to, ka viņi dalās Baudas veltē. No otras puses bija dzirdamas bērna raudas. Kāds mierinoši dūdoja, līdz bērna raudas pierima. Eila pasmaidīja un nekļūdīgi saprata, ka bērnu apklusināja ar pazīdīšanu. Kaut kur citur varēja dzirdēt apslāpētas, dusmīgas balsis, kas kļuva arvien skaļākas, līdz tika apklusinātas, un vēl tālāk bija dzir­damas sausa klepus skaņas.

Eilas vientulībā pavadīto gadu laikā ielejā naktis aizvien bija bijušas pats grūtākais laiks. Pa dienu viņa bija varējusi sameklēt, ar ko nodar­boties, bet naktīs absolūtais alas tukšums bija uzgūlies kā smags slogs. Pašā sākumā, dzirdot vienīgi savas elpas skaņu, Eilai bija bijis grūti aizmigt. Dzīvojot klanā, naktīs kāds allaž bija tuvumā - pats bargākais uzliktais sods varēja būt nošķiršana vienatnē, izvairīšanās, izstumšana, nāves lāsta uzlikšana.